Ekrānšāviņš no LTN “900 sekundes” sižeta

Vai latviešu filmām “jātiek līdzi” amerikāņu stulbumam? Ko domā Holivudā strādājošais Artūrs Rūsis 0

Latvija taisa par daudz gudras filmas, viedokli LNT raidījumam “900 sekundes” pauž pasaulē populāru seriālu līdzproducents Artūrs Rūsis, kurš dzimis ASV un dzīvo Losandželosā.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Vaicāts, kā viņam šķiet, kādā virzienā jāiet Latvijas kino, lai tas gūtu panākumus ārvalstīs, Rūsis atzina, ka visas Latvijas filmas nav redzējis, taču, iespējams, jāveido kas vieglāks.

“Latvija taisa par daudz gudras un interesantas filmas. Man liekas, tās muļķīgās filmas tagad ir tās slavenās. Tas ir joks, bet varbūt kas tāds vieglāks, es teiktu,” izteicās producents. Pēc viņa vārdiem, lielākā daļa Amerikas filmu ir diezgan stulbas un Latvijai jātiek tam līdzi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš gan uzsvēra, ka visas Latvijas filmas nav redzējis. Viņš redzējis filmu par Latvijas basketbola izlasi “Dream Team” (“Sapņu komanda”), kas, viņaprāt, ir fantastiska un ļoti labi uztaisīta.

Ik pa laikam dažādos ārzemju seriālos pēkšņi parādās varoņu dialogi latviešu valodā vai par latviešiem, un parasti tas notiek, pateicoties kādam latvietim, kurš strādā pie filmas.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Rūsis stāsta par kādu gadījumu, kad tika plānota filmēšana un bija vajadzīgs kāds zviedru spiegs. Tika meklēts, vai kāds māk runāt zviedru valodā, un secināts, ka jāmaksā kādam zviedram, lai nāk un māca aktieriem zviedru valodu. Un tad kāds producents rosinājis – tā kā Artūrs ir latvietis, lai spiegs ir latvietis.

“Man bija jāiemāca diviem aktieriem. Viņiem bija jāsaka kādas 2-3 rindiņas, un bija ļoti grūti, jo viņiem negāja labi ar valodām. Tas bija kas muļķīgs kā “Es tev pārdošu manu zirgu”, “Nē, es negribu tavu zirgu”. Un viņi nevarēja šo izteikt,” stāstīja Rūsis.

Viņš arī norādīja, ka latvieši Amerikā seko līdzi citu latviešu gaitām, piemēram, Kristapa Porziņģa spēlēm vai Elīnas Garančas uzstāšanās reizēm operā. Ja kāds latvietis izceļas ASV, tā latviešiem Amerikā esot “liela lieta”.

“Kad mums kāds aktieris ir televīzijā vai kāds kaut ko latviski pasaka televīzijā, parasti tur kāds no mums [ASV dzīvojošie latviešiem] ir pielicis roku, lai to panāktu. Bet tas ir ļoti interesanti, kad šī mazā zeme ir tik lepna par to. Mani amerikāņu draugi vienmēr par to brīnās, kāpēc mums ir tie skaļākie hokeja fani pasaulē. Es nezinu – tādi viņi ir, viņi ir ļoti lepni par saviem cilvēkiem,” teica Rūsis.

Reklāma
Reklāma

Rūsis seriālu titros savu vārdu un uzvārdu norāda ar garumzīmēm, un viņam visi vienmēr jautājot par to. “Vienmēr pienāk visi klāt pēc tam, kad pirmoreiz televīzijā parāda. “Hello, Artūrs” – viņi mēģina izrunāt manu vārdu latviski. Es saku – nemaz nemēģini,” stāstīja producents.

Garumzīmes viņš sācis izmantot, jo tas bija daudz interesantāk un arī mammas dēļ. “Oriģināli, kad pirmoreiz, man liekas, tas bija 1992.gadā, televīzijā bija mans vārds, es domāju – es šo izdarīšu, manai mammai ļoti patiks, jo viņa būs ļoti lepna,” atcerējās Rūsis. Artūra vecāki atstāja Latviju, dodoties bēgļu gaitās. Viņš dzimis ASV 1963.gadā.

Rūsis 25 gadu vecumā nolēmis, ka vēlas dzīvot Losandželosā un meklēt savu laimi televīzijā. 1988.gadā viņš sācis strādāt pasta izdalīšanas istabā “20th Century Fox” studijā, bet gadu gaitā kļuvis par vairāku pazīstamu seriālu līdzproducentu. Pēdējos 25 gadus viņš strādā pēcapstrādē – noslēdzošajā seriālu posmā pirms to parādīšanas ēterā. Rūsis strādājis ar tādiem seriāliem kā “Sopranos”, “Dexter”, “Dirty Sexy Money”, “Devious Maids”, “Providence”.

Vaicāts, kas Holivudā mainījies šajos gados, Rūsis vērtēja, ka tagad vairs neviens nefilmē uz filmas, izņemot “Walking Dead”. Visi izmantojot diskus, un tas nozīmē, ka daudzas lietas izdarīt ir daudz ātrāk. Savulaik bija jāgaida 12 stundas, pirms varēja ko darīt, tagad vajadzīga tikai stunda. Taču tas nozīmē, ka augušas arī prasības pret pēcapstrādi.

Arī skatītāji vēloties seriālos redzēt tādus pašus specefektus kā filmās. “Bet arī tā tehnoloģija ir tik tālu aizgājusi, ka mēs varam daudz vairāk tos specefektus veidot, vienīgi mums ir daudz mazāk laika. Viņiem dažreiz ir gads, lai uztaisītu šos specefektus. Mums ir trīs nedēļas plus nav tādas naudas,” saka Rūsis.

Turklāt skatītāji vēloties arī ko jaunu, kādu interesantu leņķi, nevis atkal to pašu stāstu, kas jau redzēts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.