Induļa Martinsona ilustrācija

Vai latviešu lasītājs mīl savus rakstniekus? 0

Pajautājot jebkurā bibliotēkā, ko lasītāji visvairāk pieprasa, pirmā atbilde būs – latviešu autoru darbus, ja lūgsiet precizēt – pārsvarā “Lata romānus” un sērijas “Latvija. XX gadsimts” grāmatas. Tomēr šķiet, ka objektīvie skaitļi šo apgalvojumu neapstiprina, vismaz autortiesību apvienības AKKA/LAA kārtējā, 42. ziņnesī iekļautajā rakstā par publisko patapinājumu bibliotēkās lasāms zīmīgs teikums: “Vairums lasītāju izvēlējušies ārvalstu autoru darbu tulkojumus, līdz ar to lielākā daļa summas dalāma tulkotājiem.” Tikai viena latviešu autora darbs pērn pārspējis visus tulkotos romānus, piebilst AKKA/LAA Publiskā patapinājuma nodaļas vadītāja Renāte Kārkliņa: “Saraksta absolūtais uzvarētājs ir Māras Zālītes romāns “Pieci pirksti” ar 1748 izsniegumiem.” Te gan uzreiz atruna: dati par 2015. gadā iznākušo grāmatu panākumiem bibliotēkās īsti būs zināmi tikai nākamgad.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Bruņojoties ar šo informāciju, kā arī ar AKKA/LAA datiem par visvairāk lasītajiem latviešu autoriem (diemžēl neizdevās saņemt informāciju par to, kā izskatās kopējais bibliotēkās visvairāk lasīto grāmatu TOP 20 un cik tajā ietilpst latviešu autoru darbu), nolēmu palūkoties uz pārējiem topiem, kurus apkopo lielākie grāmattirgotāji, un arī uz latviešu autoru darbu īpatsvaru izdoto grāmatu kopskaitā.

Latviešu grāmatu kļūst vairāk

Tas ir pirmais neapšaubāmais, ar skaitļiem pamatotais secinājums. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad kopumā Latvijā iznākusi 681 grāmata, pērn izdoti 813 nosaukumi, no tiem 56,5% ir latviešu autoru daiļliteratūras darbi (sk. grafiku). Dati par 2015. gadu ir provizoriski, jo LNB turpina darbu pie statistikas datu apkopojuma par izdevējdarbību Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Precīzu datu par to, cik tieši ir daiļliteratūras nosaukumu, cik – uzziņu, pašpalīdzības, tehniskās literatūras un cik – robežgadījumu, gan nav, tomēr, gluži empīriski pavērojot jaunumu stendus ikvienā grāmatveikalā, kļūst skaidrs: arī latviešu daiļliteratūras neapšaubāmi kļūst vairāk. Lielā mērā par to var pateikties faktam, ka līdztekus ilggadējam “Lauku Avīzes” izdevniecības organizētajam “Lata romāna” konkursam pēdējos gados sevi pārliecinoši pieteikušas izdevniecības “Zvaigzne ABC” iniciatīvas – sākotnēji konkurss par labāko bērnu/jauniešu grāmatu, bet pērn arī konkurss “Nacionālais bestsellers”. Latviešu oriģinālliteratūras plauktiņu jūtami papildinājušas arī Gundegas Repšes iniciētās sērijas “Latvija. XX gadsimts” grāmatas. Tas, ka pēdējos gados vairāk kļuvis arī izdevniecību, latviešu oriģinālliteratūras nosaukumu skaitu gan nevairo, jo tās lielākoties balstās citur pasaulē jau aprobētu darbu tulkojumos. Un tas noved pie nākamā jautājuma: ko tad īsti latvieši lasa?

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.