Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Vai latviešu valodu neapdraudam paši?
 (1)

21032012_gs_19

Kad “Latvijas radio 1” raida rīta ziņas, pēc tam – vieglāks vai smagāks rokmūzikas gabals noteikti angļu valodā. Turpinājumā laikrakstu apskats un atkal roka dziesma angļu valodā. Un tā visu dienu – atskaņotās popmūzikas dziesmas angliski.

 

Pēc lauksaimniecības tēmai veltīta raidījuma ar neiztrūkstošo anglisku roka iestarpinājumu radioklausītājs jautā: “Kāpēc es nevaru klausīties šī raidījuma tēmai atbilstošu latviešu tautasdziesmu?” Atbilde: “Mums ir tāds formāts.” Bet kas ir noteicis šādu “formātu”? Brisele vai raidījuma sastādītāja muzikālās intereses? Vai angļu valoda ir vienīgā Eiropas valoda? Kāpēc rīta raidījumā nevar skanēt kaut vai tiroliešu tautasdziesma, Džo Dasēns, Karels Gots, Fredijs Kvinns, “Radecka maršs”, “Pie skaistās zilās Donavas”? Vai augusta pirmajā sestdienā, paziņojot par pīļu medību sezonas atklāšanu, piemērotāks nebūtu Vēbera “Mednieku koris”? Varbūt pēc informācijas par ārzemju delegācijas ierašanos Rīgā derētu atskaņot šīs valsts tautasdziesmu oriģinālvalodā?

“Latvijas radio 2” ik brīdi atgādina: “Latviešu mūzika augu diennakti no Liepājas līdz Zilupei.” Neapšaubāmi, ieguldījums latviešu mūzikas popularizēšanā ievērojams. Programma plaša un daudzpusīga – pārsvarā šlāgermūzika, senas ziņģes, latgaliešu dziesmas, apsveikumu dziesmas jubilejās, vecāki un jaunāki roka un popmūzikas gabali. Starp pēdējiem gan dažkārt gadās mūzikas sacerētāja “radošās” īpatnības. Puisis raudošā balsī žēlojas, ka “es tevi gribu, bet tu mani ne”. Citā dziesmā prasības pieticīgas – “es tevi gribu vienalga kur – tavā mašīnā vai virtuvē uz galda”. Raidījumu programmā plaši pārstāvēta arī tautas mūzika, kaut gan dienas ieskaņā derētu kāds uzmundrinošs tautasdziesmu popūrijs pūtēju orķestra izpildījumā. Savas īpatnības ir arī šajā jomā. Skan “kur tu teci, gailīti manu”. Šķiet, dziedātājs attēlo cilvēku, kas “rītiņa agrumā” atgriežas no kroga, jo bravūrīgā dziedājuma katrā frāzē dīvains ierēciens. Dziesmas beigās rēciens īpaši draudīgs.

 

Dziesmu izvēlē nav aizmirsta arī “gribēšanas” tēma – klausāmies par “mazu, mazu meitiņu, kurai īsa, īsa kleitiņa”. Tiek stāstīts par arāju, kas koka zarā piekāris laikam jau savu brokastu kulīti. Jaunas meitas, garām iedamas, noskaidro, ka tas nav ne āža rags, ne tabakmaks, bet gan “jauna puiša miesa”. Kaut kas no Dainu 5. sējuma?

 

Bet kur “Nīcas ganu balsis”, “Jūras dziesmas” kora “Ave Sol” brīnišķīgajā izpildījumā? Vai kora dziesma, ar kuru mīlam lepoties, nepieder pie latviešu mūzikas? Virsdiriģenti satraucas, ka izzūd vīru kori, neesot intereses. Kā var interesēt tas, ko nepazīst. Kad pēdējo reizi radio skanēja tādas latviskumu un patriotismu rosinošas vīru dziesmu pērles kā “Mūžam zili”, “Mežezers”, “Lūk, roze zied”, “Trimpula”? Pirms 25 līdz 30 gadiem, padomju laikā… Vai tikai anglicismi apdraud mūsu valodu un garīgumu? Varbūt jaunajai Radio un TV padomei ir vērts padomāt, kā padarīt emocionālāku muzikālo raidījumu programmu.
K. Šteiners

 

Ņem vērā rotāciju

”Latvijas radio 1” (“LR1”) mūzikas producents Ģirts Bišs, lūgts komentēt K. Šteinera vēstuli, vispirms aizrāda, ka tā nebūt nav taisnība, ka “LR1″ nepārtraukti raida tikai dziesmas angļu valodā. ”Nereti atskaņojam arī dziesmas franču, retāk – itāļu vai vācu valodā, vēl retāk: japāņu, portugāļu, indiešu un citās valodās.” Iemesls, kāpēc angļu valoda skan pārsvarā, ir tas, ka ”lielākā daļa mūzikas, kas nepaliek vien savā izcelsmes zemē, bet nokļūst arī starptautiskajā apritē, tiek izpildīta angliski. Mans viedoklis: svarīgāk par to, kādā valodā mūzika skan, ir tas, vai mūzika skan labi,” uzskata Ģ. Bišs. Kas attiecas uz dziesmu tematiku, “Latvijas radio 1″ producenti programmai atbalstošus skaņdarbus meklē, izmantojot ”gan radio fonotēkas datubāzi, gan tīkla resursus, gan personisko pieredzi un izjūtu”, stāsta Ģ. Bišs. ”Piemēram, ja “Kultūras Rondo” jūs iepazīstinās ar kādu drīzumā gaidāmu koncertu, mēs ilustrācijai droši vien atskaņosim fragmentu no paredzamā repertuāra. Turpretī, ja raidījumā “Kā labāk dzīvot” tiks runāts par sēnēm, tad spēlēt dziesmu par to, kā “suņu sēnes zied”, būtu pārspīlējums. Ziņa par ģimenes pieaugumu Zviedrijas karaļnamā nebūt neuzliek par pienākumu uzreiz pēc tās atskaņot veco labo “Princesīti” – šāds salikums, visdrīzāk, atstātu grotesku iespaidu. Ir svarīgi saprast, kad radio programmā attaisnojas mūzika kā ilustrācija un kad mūzika noder, lai radītu kādu īpašu noskaņu, uzturētu tempu, veidotu kontekstu vai vienkārši sagādātu labu omu, skanot “tāpat vien”,” spriež Ģ. Bišs.

 

”Man kā mūzikas producentam ir svarīgi atrast līdzsvaru starp to, kas vieglajā mūzikā ir jau pazīstams, un to, kas ir jauns un svaigs. Izvēloties mūziku, man šķiet nozīmīgi palīdzēt fokusēt kopējo “LR1″ saturu un skanējumu tā, lai mēs vairāk spētu piesaistīt arī 30 līdz 50 gadu vecu klausītāju, ņemot vērā tos auditorijas pētījumus, kas ir mums pieejami.”

 

Spriežot pēc K. Šteinera minētajiem mūzikas piemēriem, Ģ. Bišs secina, ka Šteinera kungam varētu patikt “LR3” vai “Radio Merkura vilnis”.

Tam, ka mūzikas izvēli vēl nosaka gaumes izjūta, piekrīt arī bijusī atbildīgā par “LR1” mūziku producente Dace Stalidzēna. “LR1” formāts esot mainījies, kopš uz “LR1” atnāca strādāt Ģ. Bišs. Viņš priekšroku dodot vairāk sintētiskai ārzemju mūzikai un faktoriem, ko mūzikas izvēlē ņem vērā komerciālie radio. Pēc viņa iniciatīvas “LR1″ ieviesta rotācijas sistēma. Taču D. Stalidzēna uzskata, ka sabiedriskajā medijā būtu jāskan vairāk ”latviešu populārajai mūzikai, melodiskākām, atpazīstamākām dziesmām. Gribas kaut ko dvēselisku, kādu veco labo gabalu”. Šādas mūzikas mīļotājiem D. Stalidzēna ieteic sestdienās, svētdienās klausīties “LR1″ raidījumu ”Dzied Latvijas radio koris”. Tiesa, raidījums skan ne katru nedēļas nogali un tikai kādas piecas līdz desmit minūtes pirms sešiem vakarā.

 

Lai var pastrādāt

Ar mūsu lasītāja K. Šteinera vēstuli iepazīstināju arī “Latvijas radio 2″ cilvēkus. Muzikoloģe un mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte atklāj: ””Latvijas radio 2″ katrs programmu vadītājs pats izraugās dziesmas, tādējādi atspoguļodams savu gaumi un izpratni par tekstu kultūru. Katram gan iekšējais cenzors ir savs.” Vērtējot dziesmu tekstus, lielākoties uzmanība tiek pievērsta skaņdarbu atbilstībai gadalaikam, diennakts laikam, laika ap-stākļiem. ”Nekādu citu īpašu prasību pret liriku nav. Tā kā lielu daļu šlāgermūzikas tekstu sacer paši mūziķi, tad loģiski, ka tie nav pārāk izsmalcināti, bieži figurē standarta frāzes, ieskaitot ”es tevi gribu” utt. Tā ir pašreizējā
tendence, ka mūzikā reti komponēta augstvērtīga dzeja. Protams, nozīmīga vieta programmā ir, piemēram, estrādes ziedu laiku dziesmām, kad Paula melodijām vārdus sacerēja Alfrēds Krūklis, Ziedonis Purvs, Jānis Peters, Leons Briedis un citi profesionāli dzejnieki,” atzīst D. Mazvērsīte.

Savukārt “LR2” muzikālā virziena noteicējs, radio kanāla direktors Armins Ronis teic:

 

”Cilvēks par latvieti top, latviski domājot, sapņojot un dziedot. Gan taisnās, gan drusku šķībās, gan rātnās, gan (neesam taču no koka taisīti) ne tik rātnās ziņģes. Tā nu pasaulē iekārtots, ka mūzika cilvēka dvēselē skar visdažādākās stīgas – gan augstās, kas dvēseli pasaules plašumos paceļ, gan zemākas, kas prasīt prasa uzdziedāt pie svētku galda vai alus kausa.

 

“LR2″ vairāk ir klāt pie mājas svētku svinēšanas un dziedāšanas un darbadienas gaitās – virtuvē, mašīnā, vasarā vagas galā.” K. Šteinera muzikālās vērtības, pēc A. Roņa domām, kā ”ikdienas mūzika īsti neder – lai to klausītos, būs vien darbi jānoliek malā”. Tālab tie, kas var un vēlas vairāk un dziļāk, var klausīties “LR3 – Klasiku”.

 

Mūzikas žanri sabiedriskajā radio

Radio kanāls Spēlē Nespēlē
Latvijas radio 1

Galvenokārt latviešu un ārzemju vieglā mūzika;

retāk akadēmiskā un klasiskā mūzika,

tautas mūzika, džezs

Izvairās spēlēt šlāgerus
Latvijas radio 2 Latviešu vieglā mūzika Ārzemju mūzika; akadēmiskā mūzika

Latvijas radio 3 – Klasika   

Latviešu un ārzemju akadēmiskā un klasiskā mūzika    Top 40 – hiti; šlāgeri

 

 

Aptauja

Kādu mūziku klausāties ikdienā?

Magnus Kārkliņš Rīgā: “Visiem iesaku klausīties radio “Mezgls”, jo tur skan brīnišķīga sešdesmito, septiņdesmito un astoņdesmito gadu mūzika. “Bītlus” un “ABBA” neaizstās neviens, it sevišķi pēdējo gadu Latvijas mūzika, kas man vispār nav saprotama.”

Biruta Gereiša Liepājā: “Man ļoti patīk klasiskā mūzika. Šopēns ir mans favorītkomponists, kura noktirnes un balādes es varu klausīties visu laiku. Esmu ļoti iecienījusi arī Bēthovena daiļradi.”

Jānis Greiers Dobeles novadā: “Es mūziku neklausos. Ieslēdzu radio, lai paklausītos ziņas. Savu brīvo laiku aizpildu ar grāmatām un avīzēm.”

Daugulis Valmierā: “Man patīk klausīties šlāgermūziku. Tam es izmantoju “Latvijas radio 2″. Ik pa laikam klausos arī kādu simfoniju. Sievai diskos ir itāliešu mūzika, tādēļ sanāk klausīties arī to.”

Eleonora Baltiņa Olainē: “Man ļoti patīk Raimonda Paula radītā mūzika, lai gan, manuprāt, pēdējā laikā viņš ir zaudējis iedvesmu.”

Einberga Skrīveros: “Klausos klasisko mūziku, cik vien tas ir iespējams. Man ļoti patīk arī estrādes mūzika un dziedātāji Andris Ērglis un Dzintars Čīča, kurš ir patīkams jauneklis un kuru, domāju, sagaida spoža nākotne.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kas ir rotācija? kāpēc vajag producēt? Varu uzdot simtiem šādu jautājumu, atbilde būs-tu-tū.Nu nav mums tā “neizteiksmīgā,nepilnīgā, nabadzīgā” latviešu valoda vajadzīga. Ja nu vienīgi politiskajiem cīniņiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+