Vai latviešu valodu neapdraudam paši? 0
Kad “Latvijas radio 1” raida rīta ziņas, pēc tam – vieglāks vai smagāks rokmūzikas gabals noteikti angļu valodā. Turpinājumā laikrakstu apskats un atkal roka dziesma angļu valodā. Un tā visu dienu – atskaņotās popmūzikas dziesmas angliski.
Pēc lauksaimniecības tēmai veltīta raidījuma ar neiztrūkstošo anglisku roka iestarpinājumu radioklausītājs jautā: “Kāpēc es nevaru klausīties šī raidījuma tēmai atbilstošu latviešu tautasdziesmu?” Atbilde: “Mums ir tāds formāts.” Bet kas ir noteicis šādu “formātu”? Brisele vai raidījuma sastādītāja muzikālās intereses? Vai angļu valoda ir vienīgā Eiropas valoda? Kāpēc rīta raidījumā nevar skanēt kaut vai tiroliešu tautasdziesma, Džo Dasēns, Karels Gots, Fredijs Kvinns, “Radecka maršs”, “Pie skaistās zilās Donavas”? Vai augusta pirmajā sestdienā, paziņojot par pīļu medību sezonas atklāšanu, piemērotāks nebūtu Vēbera “Mednieku koris”? Varbūt pēc informācijas par ārzemju delegācijas ierašanos Rīgā derētu atskaņot šīs valsts tautasdziesmu oriģinālvalodā? Kad “Latvijas radio 1” raida rīta ziņas, pēc tam – vieglāks vai smagāks rokmūzikas gabals noteikti angļu valodā. Turpinājumā laikrakstu apskats un atkal roka dziesma angļu valodā. Un tā visu dienu – atskaņotās popmūzikas dziesmas angliski.
Pēc lauksaimniecības tēmai veltīta raidījuma ar neiztrūkstošo anglisku roka iestarpinājumu radioklausītājs jautā: “Kāpēc es nevaru klausīties šī raidījuma tēmai atbilstošu latviešu tautasdziesmu?” Atbilde: “Mums ir tāds formāts.” Bet kas ir noteicis šādu “formātu”? Brisele vai raidījuma sastādītāja muzikālās intereses? Vai angļu valoda ir vienīgā Eiropas valoda? Kāpēc rīta raidījumā nevar skanēt kaut vai tiroliešu tautasdziesma, Džo Dasēns, Karels Gots, Fredijs Kvinns, “Radecka maršs”, “Pie skaistās zilās Donavas”? Vai augusta pirmajā sestdienā, paziņojot par pīļu medību sezonas atklāšanu, piemērotāks nebūtu Vēbera “Mednieku koris”? Varbūt pēc informācijas par ārzemju delegācijas ierašanos Rīgā derētu atskaņot šīs valsts tautasdziesmu oriģinālvalodā?
“Latvijas radio 2” ik brīdi atgādina: “Latviešu mūzika augu diennakti no Liepājas līdz Zilupei.” Neapšaubāmi, ieguldījums latviešu mūzikas popularizēšanā ievērojams. Programma plaša un daudzpusīga – pārsvarā šlāgermūzika, senas ziņģes, latgaliešu dziesmas, apsveikumu dziesmas jubilejās, vecāki un jaunāki roka un popmūzikas gabali.
Starp pēdējiem gan dažkārt gadās mūzikas sacerētāja “radošās” īpatnības. Puisis raudošā balsī žēlojas, ka “es tevi gribu, bet tu mani ne”. Citā dziesmā prasības pieticīgas – “es tevi gribu vienalga kur – tavā mašīnā vai virtuvē uz galda”.
Raidījumu programmā plaši pārstāvēta arī tautas mūzika, kaut gan dienas ieskaņā derētu kāds uzmundrinošs tautasdziesmu popūrijs pūtēju orķestra izpildījumā. Savas īpatnības ir arī šajā jomā. Skan “kur tu teci, gailīti manu”. Šķiet, dziedātājs attēlo cilvēku, kas “rītiņa agrumā” atgriežas no kroga, jo bravūrīgā dziedājuma katrā frāzē dīvains ierēciens. Dziesmas beigās rēciens īpaši draudīgs. Dziesmu izvēlē nav aizmirsta arī “gribēšanas” tēma – klausāmies par “mazu, mazu meitiņu, kurai īsa, īsa kleitiņa”. Tiek stāstīts par arāju, kas koka zarā piekāris laikam jau savu brokastu kulīti. Jaunas meitas, garām iedamas, noskaidro, ka tas nav ne āža rags, ne tabakmaks, bet gan “jauna puiša miesa”. Kaut kas no Dainu 5. sējuma? Bet kur “Nīcas ganu balsis”, “Jūras dziesmas” kora “Ave Sol” brīnišķīgajā izpildījumā? Vai kora dziesma, ar kuru mīlam lepoties, nepieder pie latviešu mūzikas? Virsdiriģenti satraucas, ka izzūd vīru kori, neesot intereses. Kā var interesēt tas, ko nepazīst. Kad pēdējo reizi radio skanēja tādas latviskumu un patriotismu rosinošas vīru dziesmu pērles kā “Mūžam zili”, “Mežezers”, “Lūk, roze zied”, “Trimpula”? Pirms 25 līdz 30 gadiem, padomju laikā… Vai tikai anglicismi apdraud mūsu valodu un garīgumu? Varbūt jaunajai Radio un TV padomei ir vērts padomāt, kā padarīt emocionālāku muzikālo raidījumu programmu.
