Mobilā versija
Brīdinājums +18.1°C
Anšlavs, Junora
Ceturtdiena, 25. maijs, 2017
21. septembris, 2016
Drukāt

Gunārs Nāgels: Vai Latvija ir gatava?

Foto - LETAFoto - LETA

“Vai Rīga ir jau gatava?” Tautas pasaka dažādos variantos vēsta, ka nekad nedrīkst atbildēt, ka Rīga ir patiešām gatava. Jo tad, ja kāds rīdzinieks atbildēs, ka tā ir gatava, tad Rīga noslīks ūdenī ar visiem iedzīvotājiem.

Ir skaidrs, ka pašreizējie Rīgas saimnieki labi zina šo pasaku, jo dara visu iespējamo, lai Rīga nebūtu gatava. No pirmā acu uzmetiena bēdīgi slavenie šīs vasaras un rudens ielu darbi Rīgā, vienlaikus izrokot lielas bedres Rīgas centra ielās, lai pārliktu siltumtrases, šķiet, ir centieni pabeigt Rīgu un iegāzt mūs nelaimē.

Bet mēs varējām kritiskā brīdī atviegloti uzelpot, jo pat pirms rensteļu un gājēju daļu atjaunošanas jaunuzlietajā asfaltā raka jaunas bedres. Tiesa, ne tikpat lielas kā iepriekšējās, bet pietiekamas, lai izglābtu Rīgu no bēdīgā likteņa, ja tā tomēr kādā brīdī būtu gatava.

Ko saka tautas pasakas par visu Latviju? Kāda nelaime mums uzmetīsies, ja Latvija kādreiz būs gatava? Domāju, ka tādas pasakas nav. Tādā gadījumā varbūt tomēr drīkstam atstāt Rīgu negatavu, bet pašu Latviju uzlabot tik tālu, ka to varētu aprakstīt kā gatavu.

Ko vispār nozīmē valstij “būt gatavai”? Valsts nav kā ēka vai pilsēta, kuru uzbūvē un tad nodod lietošanai. Valsts ir drīzāk process, kur pašām fiziskām būvēm ir tikai sekundāra nozīme. Cik tuvu gatavībai ir mūsu Latvijas valsts procesi?

Katra ministrija atbild par kādu procesu. Cik gatavi ir mūsu tieslietu procesi? Cik gatavi ir mūsu aizsardzības procesi? Cik gatavi ir mūsu veselības aprūpes procesi? Bieži liekas, ka ar valsts procesu sakārtošanu iet līdzīgi kā ar Rīgas ielām – kaut ko salāpa, bet tad tūliņ turpat izrok jaunu bedri. Noteicoša loma ir pašam valdības procesam. Tas ir it kā visu procesu process, un trūkumi tajā neizbēgami novedīs pie trūkumiem citos procesos.

Visuzkrītošākie ir divi, kas būtiski ietekmē visus citus. Pirmkārt, korupcijas apkarošanas process, kura graujošās nepilnības ir drauds mūsu valsts drošībai. Otrkārt, process, kas nodrošinātu, ka ministri nemainās tik bieži, lai tie varētu pilnveidot savā atbildībā esošos procesus. Lai Rīga paliek negatava ar savām bedrēm un būvēm, bet vismaz savedīsim savu valsti kārtībā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Noplūdinātāji

Vidusskolas latviešu valodas centralizētā eksāmena domraksta tematus, iespējams, noplūdinājis viens no pārbaudījumu izstrādē iesaistītajiem ekspertiem, vēsta TV3. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apliecinājis, ka persona, uz kuru krīt aizdomas, nav ne Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), ne Valsts izglītības satura centra (VISC) darbinieks. Intervijā LTV Šadurskis stāstīja, ka IZM un VISC esot skaidrs, kā noplūde varēja notikt, taču pagaidām atklāts esot jautājums, vai Valsts policija spēs savākt pietiekami daudz pierādījumu pret šo cilvēku. Ministrs piebilda, ka sīkāk neko nedrīkst teikt, jo notiek izmeklēšana un tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās? (7)"Nebalsojot pagriežam Latvijai muguru"
Draugiem Facebook Twitter Google+