Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūnijs, 2014
Drukāt

Kādi valsts atbalsta pasākumi nepieciešami Sēlijai?


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Piektdien notikušajā VII Sēlijas kongresā izskanēja satraukums par šī kultūrvēsturiskā reģiona neapskaužamo likteni. Pēc nozīmīgā pasākuma aptaujāju vairākus Sēlijas pašvaldību vadītājus.

Guntis Libeks, 
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: 
“Atbalsts reģionam ir akūti nepieciešams. Attīstības līmeņa atšķirības Sēlijai un Latgalei ir nelielas, būtībā mūs vajadzētu pielīdzināt Austrumu robežas reģionam. Bet, kā zināms, Austrumu robežas pašvaldībām attīstības programmas un Eiropas Savienības struktūrfondi ir pieejami, mums – ne. Sēlijas novadi var pretendēt tikai uz Lauku attīstības programmas LEADER piedāvātajām iespējām. Diemžēl valsts politikas veidotāji faktiski ir deklarējuši, ka Sēlija ir neperspektīva teritorija investīcijām. Un šāda attieksme pret kultūrvēsturiski tik nozīmīgo reģionu! No vienas puses, Sēlija arvien vairāk sāk sevi iezīmēt kā patstāvīgs reģions, kas būtu liekams līdzās Vidzemei, Kurzemei, Latgalei un Zemgalei, no otras puses – valsts mūs nolēmusi turpmākai atpalicībai ar teritorijas iztukšošanos un degradāciju. Tāpēc kongresa rezolūcijā prasām Ministru kabinetam radīt apstākļus un iespējas Sēlijas saimnieciskai attīstībai, kas veicinātu nodarbinātību, kultūras un identitātes saglabāšanu.”

Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Stefans Rāzna, 
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: 
”Kārlis Ulmanis mūsdienās – tā es gribētu teikt par akadēmiķi Jāni Stradiņu, kuram ir līdzīga izpratne un skatījums uz valsti un kurš kārtējo reizi rosināja valstiski domāt par Sēliju – visai Latvijai tik nozīmīgo kultūrvēsturisko reģionu. Nav normāli, ka Sēlijā nav neviena ne nacionālās nozīmes, ne reģionālās nozīmes attīstības centra. Tāpēc steidzami būtu nepieciešams par attīstības centru iezīmēt vismaz vienu Sēlijas pilsētu. Manuprāt, tā varētu būt Ilūkste, kas savā laikā bija apriņķa centrs. Nav normāli, ka bijušo apriņķa centru mūsdienās nolemj atpalicībai un iznīkšanai. Tāpēc ir taisnīgi, ka kongresa rezolūcijā reģiona pašvaldības prasa valstij sakārtot divus reģionālās nozīmes ceļus: Ilūkste–Bebrene–Birži un Vecumnieki–Nereta–Subate–Ilūkste. Tāpat valsts atbalsts nepieciešams, lai atjaunotu un stiprinātu saites ar sēļiem Lietuvā.”

 

 

 

dmitrijevs_2Jānis Dmitrijevs, 
Viesītes novada domes priekšsēdētājs:
 “Esam piesaistīti Zemgales plānošanas reģionam, bet, lai aizbrauktu līdz tā centram Jelgavai, mums jāmēro gandrīz 200 kilometru tālais ceļš. Tāpēc būtu tikai pareizi, ja izveidotu Sēlijas plānošanas reģionu. Sēlija ir tik bagāta ar interesantiem tūrisma objektiem, pietiek minēt Ormaņkalnu, Sunākstes gleznainos pakalnus, Ilūkstes skaisto dabu, Dvietes palienes. Bet tajā pašā laikā mums ir ļoti slikti ceļi. Uzskatām, ka valstij jā­sniedz atbalsts, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Nav taču jāveido nekas jauns, esošās vērtības ir tikai jāsaglabā un jāattīsta. Tas pats attiecas arī uz Sēlijas mazpilsētām – Ilūksti, Aknīsti, Viesīti, Jaunjelgavu. Katrai no tām ir savs šarms, tās ir kā nelielas saliņas, kas bagātina valsti. Bet tām jāsniedz valstisks atbalsts. Mēs paši cenšamies, īpaši tūrisma jomā. Bet valstij jāsper solis pretī, lai mēs varētu arī attīstīt ražošanu un radīt darba vietas kvalificētam darbaspēkam. Ar bagātu cilvēku greznu vasaras mītņu iekārtošanu vien taču novadu nepacelsi.”

 

dzene_2Vija Dzene, 
Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: 
”Redziet, kā sanāk: mūsu novads ir apņēmies koordinēt enciklopēdiskas grāmatas veidošanu par Sēliju, taču vienīgais, ko mums sola jaunajā plānošanas periodā, – rekonstruēt tikai 3,39 kilometru garu grantētā ceļa posmu. Asfalts nav paredzēts pat 4,7 kilometru ceļam Aknīste–Lietuvas robeža, kas tik ļoti nepieciešams uzņēmējiem. Joprojām nav asfaltēta ceļa no Gārsenes pagasta centra un Asares pagasta centra līdz novada centram. Vai Latvijā veidosim tuksneša zonas?”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+