Vai Latvijā vēl audzē rudzus? 0

Meklējam zemniekus, kuri nodarbojas ar rudzu audzēšanu. Vai Latvijā kāds vēl to dara? Varbūt varat palīdzēt sameklēt? 
Anželika

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

Latvijā visvairāk audzē hibrīdo šķirņu rudzus (piemēram, ‘Agronom F1’, ‘Picasso F1’ u.c.), kas dod apmēram par 15 % augstākas ražas. Protams, tiem nepieciešama intensīvāka audzēšanas tehnoloģija, pietiekami daudz pamatmēslojuma un slāpekļa papildmēslojuma, jālieto augu aizsardzības līdzekļi. Hibrīdās šķirnes pie mums izmanto samērā nesen – vairāk nekā desmit gadu. To klāsts ir plašs, bet sortiments diezgan strauji mainās. Saimniecības parasti izvēlas tās šķirnes, kādas konkrētajā sezonā Latvijā ieved. Pēc sēklu apgrozījuma pati lielākā ir SIA “Latvijas šķirnes sēklas”, kas piedāvā Polijas rudzu šķirnes. Vācu rudzu šķirnes pārstāv un tirgo SIA “Baltic Agro” un SIA “Cers”. Rudzu sēklu pārdod arī SIA “Lantmannen SW Seed”. Firmas to piegādā dažādos Latvijas reģionos.

– Latvijā rudzus galvenokārt audzē pārtikai, pie mums vēl saglabājušās arī senās rudzu maizes cepšanas tradīcijas, – saka Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta Rudzu selekcijas grupas vadītāja Aina Kokare. – Tomēr tirgus vairāk tendēts uz kviešiem. Zemniekiem tos ir izdevīgāk audzēt, jo kviešu graudus iepērk par labāku cenu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rudzu sējumu kopplatība Latvijā katru gadu samazinās: 2009. gadā reģistrēti 59 tūkstoši hektāru (no aptuveni 540 000 ha graudaugu kopapjoma), 2010. gadā – 33 tūkstoši hektāru (graudaugi kopā aizņēma apmēram 525 000 ha), 2011. gadā – 28 tūkstoši hektāru (graudaugi kopā aptuveni 515 000 ha).

 

Pēc aizņemtās sējplatības galvenās Latvijā audzētās graudaugu sugas savirknējas šādi: pirmajā vietā ir ziemas kvieši, tad vasaras mieži, vasaras kvieši, auzas, piektajā vietā ir rudzi un sestajā – tritikāle.

 

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, rudzus visvairāk audzē Ziemeļvidzemes saimniecībās (pērn 8654 ha, šogad – 7304 hektāros). Mazāk rudzu sēj Zemgalē (pērn ar labību apsēti 1974 ha, bet šogad – 3254 ha), Lielrīgas reģionā (pagājušā gadā rudzu sējplatība bija 2509 ha, šogad – 3241 ha), Dienvidkurzemē (pērn 2967 ha, šogad – 2361 ha), vismazāk šai kultūrai pievērsušies Dienvidlatgales graudaudzētāji: 2011. gadā sējumi aizņēma 1926 ha, šogad vairs tikai 843 hektārus.

Kopumā Latvijā rudzus pērn audzēja 2874 saimniecības, šogad reģistrēti 1173 audzētāji. Vislielākās platības apsētas SIA “Artis JP” (572 ha), z/s “Veģi” (524 ha), SIA “Lauku agro” (349 ha), SIA “Zeltezeri” (335 ha), SIA “Jaunbāģi” (331 ha), z/s “Liepas” (324 ha), z/s “Jaunmārkundas” (307 ha).

Nozīmīgas rudzu audzētāju saimniecības ir arī z/s “Lauciņi”, z/s “Ezernieki”, SIA “Centa L”, z/s “Agatnieki”, SIA “Vecpīrāgi”.

Savukārt lielākais rudzu graudu iepircējs un pārstrādātājs joprojām ir a/s “Rīgas Dzirnavnieks”.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.