Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūnijs, 2013
Drukāt

Vai Latvijas iedzīvotājiem jebkad kompensēs PSRS mērķobligācijas?

Foto - LETAFoto - LETA

1990. gadā PSRS no Latvijas iedzīvotājiem uz trim gadiem aizņēmās naudu, pretī izsniedzot mērķobligāciju, kur bija norādīts, ka PSRS Tirdzniecības ministrija izsniegs norādīto preci. Man ir tāda obligācija 10 000 rubļu vērtībā 1993.gadā paredzētajai automašīnas “Moskvič” iegādei. Naudu iemaksāju krājbankā Latvijā.


 

Uz manu vēstuli Krievijas vēstniecība Latvijā 2010. gadā atbildēja, ka Latvijas teritorijā pārdotās obligācijas jākompensē no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Krievijas Finanšu ministrijas atbilde 2012. gadā: “Krievija veic tikai to obligāciju kompensāciju, kas pirktas Krievijas teritorijā. Latvija līgumu par mērķobligāciju kompensācijām nenoslēdza kā citas republikas, un iegūtie līdzekļi par mērķobligācijām tika sadalīti republikas budžeta izdevumos.” Latvijas Ārlietu ministrijas atbilde (2013. gada 31. janvārī): “Uzskatām, ka Krievijas puses apgalvojumi nav korekti. Latvijas Republika līdz šim nav saņēmusi nedz finanšu līdzekļus, nedz citu mantu, kuru izsniegšanu garantēja PSRS 1990. gada obligācijas. Kā PSRS tiesību un saistību pārņēmēja Krievijas Federācija pārņēma arī visas saistības attiecībā uz PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanu.”

Taču no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2011. gadā saņēmu atbildi, ka ”Tieslietu ministrija neatrod pamatojumu vērsties Starptautiskajā tiesā ar prasību pret Krieviju kā PSRS saistību pārņēmēju, jo ir nepieciešama atbildētājas puses piekrišana”.

Nav skaidrs – cik gadus vēl Ekonomikas, Ārlietu un Finanšu ministrijas, kā arī Krievijas un Latvijas vēstniecības šo jautājumu risinās, un vai vispār Latvijas iedzīvotāji sagaidīs mērķobligāciju kompensāciju? Varbūt atklāti Latvijas iedzīvotājiem pateikt, ka nekas netiks kompensēts un paliksiet apkrāpti…

Valdis Einers

 

Latvijas puse šo jautājumu par mērķobligāciju atmaksu Latvijas iedzīvotājiem starpvaldību sarunās ar Krievijas Federāciju ir iekļāvusi regulāri jau kopš 90. gadiem. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis atgādina, ka vēl 1997. gadā, kad Latvijas puse bija izstrādājusi un piedāvājusi parakstīt
starpvaldību līgumprojektu, ”Krievija atzina šī parāda esamību, taču vilcinājās ar parāda dzēšanu, uzsverot nepieciešamību juridiski sakārtot procesu”. Jautājums tika skatīts kopējās sarunās arī bijušā prezidenta V. Zatlera vizītes laikā Krievijā, tomēr bez panākumiem. ”Latvija turpinās par šo jautājumu runāt Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijā, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka nevar cerēt uz ātru rezultātu,” komisijas līdzpriekšsēdētāja, ārlietu ministra E. Rinkēviča vārdā teic Ārlietu ministrijas preses dienests.

Drīzu pozitīvu rezultātu neprognozē arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Ainars Lerhis: ”Jebkurās diplomātiskās sarunās par kompensācijām jābūt interesei no abām pusēm.”

Kā zināms, Krievija jau gadiem izturas noraidoši pret citu valstu prasībām, tomēr starptautiskajā tiesu praksē ir būtiski prasību uzturēt regulāri, citādi apklušanu var traktēt kā atteikšanos no prasības, uzsver A. Lerhis. Taču R.Gulbis iedrošina: šī jautājuma aktualizēšana nevar pasliktināt Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības, jo šajā gadījumā Latvijas puse ”nerunā par īpaši lielu summu, kas varētu radīt problēmas Krievijas Federācijai tā dzēšanā, vai arī, piemēram, par okupācijas seku zaudējumiem, kas ir politiski ārkārtīgi jūtīgs jautājums.” Sarunas ir vienkārši par līguma izpildi.

Kamēr Krievija vēl tiepjas, mums ir būtiski vismaz pašiem tikt skaidrībā, kādi un cik lieli ir zaudējumi – okupācijas laikā, kā arī pēc PSRS sabrukšanas.

Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere nemācēja teikt, vai līdz šim ir veikti aprēķini par mērķobligācijām, tādēļ ”Latvijas Avīzes” lasītājus aicina ar šiem jautājumiem, dokumentiem un faktiem vērsties pie LOIB pētniekiem.

Starptautiskā tiesā neesot vērts griezties, kamēr atsevišķas ANO dalībvalstis bloķē prasības pret Krieviju kā PSRS saistību pārņēmēju. Lai gūtu lielāku starptautisku atbalstu, pētnieki turpina rīkot dažādus seminārus un konferences. Jau tuvākajos mēnešos darbu atsāks arī komisija PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+