Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. aprīlis, 2013
Drukāt

Vai Latvijas jaunieši būtu gatavi ziedot dzīvību par Latviju?

Foto - LETAFoto - LETA

Līga Lazdāne (17), 
mācās 11. klasē:
 “Man patīk dzīvot Latvijā, un esmu patriote, bet atdot savu dzīvību par to gan diez vai esmu gatava, jo neuzskatu, ka tas kaut ko Latvijā varētu mainīt. Protams, ja tā būtu situācija, kurā es vienīgā varētu paglābt visu Latviju – manu ģimeni, draugus un citus cilvēkus, es nešauboties riskētu arī ar savu dzīvību.

Latvija – tā ir mana dzimtene, esmu te uzaugusi, te ir manas lielās mājās, un būt par latvieti man nozīmē dzīvot, mīlēt un cienīt šo zemi, svinēt mūsu svētkus. Kad aizceļoju uz ārzemēm un pavadu tur ilgāku laiku, vienmēr pamostas vēlme atgriezties Latvijā, mājās.”

 

Raivis Strungs (20), 
mācās arodskolas 4. kursā:
 “Jā, dzīvību Latvijas vārdā, ja tas būtu nepieciešams, atdotu jebkurā laikā, jo es šeit dzīvoju un man savas valsts labā jādara viss, kas manos spēkos. Latvija man ir dzimtene, kuru nekad nepametīšu nelaimē. Skaidri nezinu, vai varu sevi uzskatīt par īstu patriotu, jo man nav bijusi iespēja reāli aizstāvēt Latvijas neatkarību un brīvību. Mans vectēvs karā gāja bojā, cīnoties par mūsu zemi. Par viņu gan nudien varu nešauboties teikt – viņš ir bijis īsts savas zemes patriots. Ja mūsu valstī būtu pilnīgs bankrots un nebūtu iespēju izdzīvot, tad gan visdrīzāk nāktos doties prom. Taču citādi – par dzimtenes brīvību un neatkarību cīnīties esmu gatavs.”

 

Vilis (18), 
mācās 10. klasē: 
”Ja no tā būtu atkarīgs Latvijas liktenis, tad jā. Gribētu, lai mani tuvākie dzīvotu brīvā zemē. Šis lēmums būtu ļoti grūts, un, iespējams, reālā situācijā es domātu savādāk. Taču domāju, ka esmu patriots. Cienu Latviju kā savu dzimto zemi un neatceros par to tikai svētku reizēs. Zinu, ka neaizbrauktu no šīs zemes pie pirmajām grūtībām. Latvija ir mana dzimtene, tāpēc vien tā man nozīme daudz. Būt par latvieti ir nozīmīgi un unikāli, jo mūsu nav daudz. Vienmēr lepojos par katru latvieti, kurš kaut ko sasniedzis pasaules līmenī.”

 

Santa Kaire (18), 
mācās 12. klasē: 
”Jau kopš dzimšanas manā dzīvē galvenā loma ir bijusi tētim. Viņš par savu bērnību, armijas gadiem, dienestu zemessardzē daudz stāstījis, un tas manī atstājis paliekošas pēdas. Interesi iedvesušas arī vēstures stundas skolā. Izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu par sava novada iedzīvotāju dalību Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumos un uzklausīju viņu pieredzi, emocijas par Trešās atmodas laiku. Skaidri zinu: ja būtu vajadzīgs šodien vai rīt iet un stāvēt barikādēs, es to darītu noteikti, neskatoties uz to, vai man to ļautu vai ne, un arī tad, ja nāktos zaudēt dzīvību. Lai kā arī nebūtu šeit, Latvijā, man šī vienmēr būs labākā, mīļākā un skaistākā vieta. Uzskatu, ka mums jābūt lepniem par iespēju būt brīvai tautai. Esmu patriote. Svētku un atceres dienās un arī ikdienā nēsāju Latvijas karoga piespraudi. Istabā pie sienas man stāv manis zīmēta Latvijas kontūra un pašas rakstīta eseja: “Latvi, lai kurā zemes malā tu būtu, piemini Latviju”, par kuru saņēmu atzinību.”

 

Rūdolfs Feldmanis (21), 
studē 2. kursā: 
”Protams, būtu gatavs. Taču tikai nopietnā kara situācijā. Netaisos atdot dzīvību tad, ja kāds krievs piedzēries lamājas par manu valsti. Tādi cilvēki ir par zemu krituši kam tik augstvērtīgam kā dzīvība. Uzskatu, ka esmu patriots, bet tas nenozīmē, ka visur klaigāju savas valsts vārdu un labo slavu, jo tā Latvijas vārds tiek novalkāts. Man ir svarīgs Latvijas liktenis. Atzīmēju mūsu svētkus un ar godu varu pateikt, ka esmu latvietis. Kādēļ? Neviens jau nejautā, kādēļ tu mīli savus vecākus, brāļus, māsas, jo tas ir pašsaprotami. Lūk, un manu ģimeni tur Latvija, kas ir mana zeme, mājas, vieta, kur piedzimis un audzis, dzīvojis un kur arī atdusēšos.”

 

Fakti

* Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka skolās visiem bērniem jāapgūst patriotisms pēc vienotas, oficiāli apstiprinātas mācību pro­grammas.

* 27% pauduši, ka vecākiem pašiem tiesības izlemt, vai audzināt savas atvases patriotiskā garā.

* Atbildot uz jautājumu “Vai skolām būtu jāmāca bērni atdot dzīvību par Latviju?” teju divas trešdaļas jeb 61% respondentu atbildējuši noraidoši. Tikai 17% uzskata, ka tas būtu jādara, bet piektdaļai bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

 

Avots: Pēc biedrības “Populares Latvia” pasūtījuma pētījumu centra “SKDS” veiktais pētījums “Laba skola: vēlmes un vērtējums” (aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji)

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+