Mobilā versija
+6.1°C
Leonīds, Leonīda
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
19. februāris, 2017
Drukāt

Skatās, bet vērtēt nevar: Vai Latvijas mūzikas industrijā nav sieviešu “Supernovas” žūrijai? (4)

1. Kļūda pašos pamatos

1no2
Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Autores: ILZE PĒTERSONE, SIGNE PROLE

“Supernova” šogad liek uzdot jautājumus par komisijas sastāvu tikai no vīriešiem, nolikuma maiņu, kad pasākums rit pilnā sparā, un dziesmu valodu. Vai tiešām Latviju varētu pārstāvēt Eirovīzijā arī dziesma krievu, udmurtu, hindu, svahili vai kādā citā mēlē?

– Kopš kura laika sieviete ir profesija? – “Supernovas” producente Ilze Jansone atbild ar pretjautājumu, kad vaicāju, kur konkursa žūrijā pazudušas sievietes. Šogad svarīgākais izvēles kritērijs esot žūrijas dalībnieka spēja sevi veiksmīgi pierādīt mūzikas industrijā ilgstošā laika periodā. Par vienu, kas varētu atbilst “Supernovas” augstajām prasībām, producente nosauc Lindu Leen, taču dziedātāja jau atrodas starp konkursa dalībniekiem. Uz vaicājumu, kurš tad īsti izvēlas viedos vērtētājus, Jansone tā īsti nemācēja paskaidrot.

Aplams lēmums. Konkursa žūrijas loceklim kā savas jomas pārstāvim kameru priekšā jāspēj dot skaidrs un profesionāli kvalitatīvs vērtējums dziesmai un tās priekšnesumam, un šajā ziņā iepriekšējo divu gadu žūrijas locekle Ieva Kerēvica ne par mata tiesu neatpalika no ilgtspējīgajiem dziedātājiem Dona un Intara Busuļa. Un nešaubos, ka viņa nav vienīgā. Turklāt Latvijas Televīzija šo konkursu piesaka arī kā šovu, taču, izslēdzot no tik būtiska raidījuma elementa kā žūrija sieviešu dalību, televīzijas profesionāļi vēlreiz ir iebraukuši grāvī.

“Supernovas” veidotāju komanda šogad nenopietni izturējusies pret vēl vienu būtisku pasākuma sastāvdaļu – nolikumu, kas ir konkursa juridiskais pamats. Var taču gadīties, ka kāds konkursants noprotestē tā gaitu un rezultātu, ja pasākums kaut kāda iemesla dēļ nav noritējis godīgi. Ko jurists šādā lietā vērtēs vispirms – konkursa norises atbilstību tā nolikumam. “Supernovas” nolikums tika grozīts vēl šā gada janvārī, pielāgojot to vienam dalībniekam laikā, kad pieteikšanās uz sacensību jau sen bija noslēgusies. Puisis, kura skatuves vārds ir The Ludvig, vienkārši apšmauca žūriju par savu vecumu – Jēkabam Ludvigam Kalmanim ir 16 gadi, bet konkursa nolikums atļauj piedalīties no 18 gadiem. Pieteikšanās konkursam notiek mājas lapā, visticamāk, anketas pieņēmēji nav pārbaudījuši norādīto ziņu patiesumu. Protams, ka atbildīgi šajā situācijā ir arī pieteikumu vērtētāji. Bet ko tagad domāt citiem Latvijas jaunajiem talantiem, kam vēl nav 18 gadu un guļamistabā pie klavierēm sarakstīts varbūt vēl superīgāks gabals?

Un kā konkursantiem vērtēt žūrijas locekļa DJ Rudd atzīšanos, ka viņš lobē vienu no dalībniekiem? Ja sekotu piebilde, ka balsojumā par viņu nepiedalīsies…, taču tādas nebija.

Foto – Edijs Pālens/LETA

The Ludvig ceturtdaļfinālā pēc uzstāšanās no žūrijas locekļa Rudolfa Budzes jeb DJ Rudd saņēma aizrādījumu par straumēšanas vietnes “Spotify” rezultātiem. Producente stāsta, ka šai lietā joprojām notiek izmeklēšana, vienlaikus mierinot, ka rezultātu negodīgajiem straumētājiem neesot iespējams ietekmēt. Cerams, ka viņai ir taisnība. Jezga ap “Spotify” tikai norāda, ka labāk izmantot maksimāli drošus balsošanas rīkus, lai rezultāti neradītu aizdomas un sarūgtinājumu ne sacensības dalībniekiem, ne skatītājiem.

Kad ceturtdaļfinālā izskanēja “The HiQ” dziesma, žūrijas locekļi nezin kāpēc metās aizstāvēt valodas izvēli. Liepājnieki Kristaps Čimbars un Mareks Radzevičs dziesmu “Kūstu no mīlestības” dziedāja krieviski. Jau iepriekš viņi skaidrojuši, ka uzvaras gadījumā uz Eirovīzijas skatuves to dziedās angļu, portugāļu vai ukraiņu mēlē.

Nepārliecina žūrijas locekļa Kaspara Rogas aicinājums nejaukt politiku ar mākslu, kā arī piebilde, ka mūzika spēj vienot tautas un tādā garā. Ja jau mūzikai patiešām ir tik liels spēks, kāpēc gan Krievijas tanki, pie kuriem vēl nesen kā miera baloži dziedāja grupas “Prāta vētra” vīri, tagad sarindoti Kaļiņingradā netālu no Lietuvas robežas?

Atkal jāpievēršas konkursa nolikumam – valodas izvēle tajā nav regulēta, taču vajadzētu gan, citādi kāds Latvijas pilsonis vai nepilsonis sadomās labskanības dēļ arī kādu eksotiskāku izvēli, piemēram, udmurtu, hindu, svahili u. c. valodu – un, ja labs gabals, ko tad? Nopietni – nolikumā jāparedz dziesmas izpildījums valsts vai Eiropas Savienībā plašāk izmantojamā angļu valodā. Savukārt Latvijas Televīzijas vadībai vajadzētu nopietni izvētīt visu konkursa nolikumu, lai iztiekam bez juridiskiem izņēmumiem un nevajadzīgiem pārsteigumiem.

  1. Kļūda pašos pamatos
  2. Viedokļi

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vai Latvijā ir mūzikas industrija?

  2. Man nepatika zuurijas paarstaavis Diidzeijs Rudd,vins izceela savus pazinas no dziedaataajiem.Vismaz nevajadzeeja to uzsveert veerteesanas laikaa.

  3. Suņi rej, bet karavāna brauc tālāk! Tāds notikums, par kuru taisīt jezgu! Kāds laikam par kaut ko apvainojies, ja šāds raksts tapis!
    Katram ir iespēja izmēģināt tikt Supernovā. The Ludvig bija pārliecinātāks par sevi un savām spējām kā laikam kāds cits 16 gadīgais un kā jau zinam – Kas neriskē, tas nedzer šampanieti. The Ludvig savu ir panācis – viņš ir ievērots un atzīts spēcīgu kritiķu un klausītāju priekšā! Un apvainoties par to ka žūrijā nav sievietes… Nopietni?! Kāda daļa kāds dzimums un cik daudz kāda dzimuma pārstāvji? Viņu darbs ir vērtēt neatkarīgi no dzimuma! Nesaprotu vispār domu kādēļ tāds jautājums ir pacēlies?! Feministes atkal uzdarbojas? Nesaprotu šī raksta autora “kliedzienu” vai “gaudošanu pret mēnesi”! Kāda īsti ir doma?

  4. Un kadel, piemeram, Elitu Milgravi nevareja ielikt zurija?

Draugiem Facebook Twitter Google+