Vai ļaut ārzemniekiem mūs vest ar autobusu 2
Igaunijas pasažieru pārvadātāja uzņēmuma “Lux Express” valdes priekšsēdētājs Hanness Sarpū aicina Latvijā uz nopietnu diskusiju par tirgus principu ieviešanu starppilsētu autobusu pasažieru pārvadājumos, kas valstij ļaus ietaupīt lielu naudas summu, bet pasažieriem piedāvās plašākas izvēles iespējas. Autotransporta direkcija un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija pasažieru pārvadājumu tirgus liberalizāciju neatbalsta.
Piedāvājuma būtība
H. Sarpū uzskata – pasažieru pārvadājumos, kad valsts neatkarīgi no pasažieru pārvadātāju pārvadāto pasažieru daudzuma subsidē pārvadātājus un nodrošina viņiem peļņu, nerosina Latvijas uzņēmējus piesaistīt jaunus pasažierus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.
Atgādināšu, ka Latvija izvēlējās modeli, kur konkursā pasažieru pārvadājumu maršrutus lotēs dala pasažieru pārvadātājiem. “Tirgus Latvijā stagnē, tas lielākā vai mazākā mērā ir miris. Lielākajā daļā maršrutu pārvadātājiem nevajag kompensācijas, tās tomēr maksā. Valdībai nevajadzētu uzņemties šo risku. Pasažieru pārvadājumos ir jābūt brīvajam tirgum, kur operatori var pelnīt naudu,” uzskata H. Sarpū.
Savu iepriekš teikto viņš ilustrē ar vairākiem piemēriem. Lūk, pirmais piemērs. Maršruts Rīga–Daugavpils un maršruts Tallina–Narva. Attālumi ir vienādi, galapunktos dzīvojošo cilvēku skaits arī aptuveni vienāds. Uz Daugavpili un Narvu arī divas reizes dienā kursē vilcieni. Patlaban no Rīgas uz Daugavpili ik dienu ir 10 – 11 autobusu reisi. Uz Narvu notiek 30 autobusu braucieni. Brauciens uz Daugavpili maksā aptuveni deviņus eiro. Tallinas–Narvas maršrutā darbojas vairāki operatori, kas piedāvā arī dažādas cenas – no astoņiem līdz 12 eiro. “Viltība ir tā, ka uz Narvu un atpakaļ dodas 30 pilni autobusi ik dienu. Brīvdienās braucieni ir izpārdoti! Problēma nav par to, ka noteikts pasažieru daudzums ceļo un ir jāceļ cenas biļetēm. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka stagnē viss pasažieru pārvadājumu tirgus. Ik gadu pasažieru skaits Latvijā samazinās. Ik gadu Igaunijā pasažieru daudzums kāpj, lai gan iedzīvotāju mūsu valstī arī paliek mazāk,” uzsver H. Sarpū.
