Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. augusts, 2016
Drukāt

Vai leģendārā karaļa Artura dzimtā vieta? Arheologi piesardzīgi optimistiski

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Arheologi Kornvolā (Lielbritānija) pēta noslēpumainu apmetni piekrastē, kas, kā viņi domā, varētu būt bijusi leģendārā karaļa Artura dzimtā vieta Tintagela, ziņas par kuru saglabājušās leģendās, raksta LiveScience.com.

Apmetnē atrasti simtiem augstvērtīgu Vidusjūras reģionā darinātu stikla un māla priekšmetu no aptuveni 5. līdz 7. gadsimtam – laikā, kad Lielbritāniju bija pametuši Romas impērijas karavīri un pārvaldnieki.

“Tas ir laiks, kuru mēs mēdzām dēvēt par “tumšajiem laikiem”, bet šobrīd izvairāmies no šī jēdziena,” žurnālistiem sacīja pētījumu vadītājs Vins Skats. “Bet, ja turētos pie ierastās terminoloģijas, tad šī būtu vistumšākā daļa.”

Starp atrastajiem artefaktiem ir izsmalcināti, ar sarkanu glazūru klāti trauki tā dēvētajā Fokajas tehnikā, kā arī milzīgas akmens amforas, kurās glabāts ievests vīns vai olīveļļa.

Kaut gan arī citviet Lielbritānijā atrasti Vidusjūras sadzives priekšmetu fragmenti, nekur tie nav bijuši pārstāvēti tik daudzskaitlīgi kā Tintagelā, kas apliecina, ka tās iedzīvotāji ne tikai importēja izsmalcintās preces, bet rī tās lietoja ikdienā.

Pārsteidzošā kārtā laikā, kad Romas impērija sabruka, šis attālais Rietumeiropas nostūris saglabājis ciešus kontaktus ar Vidusj;uras austrumu reģiona zemēm un Bizantiju, secina arheologi.

Saskaņā ar angļu leģendām, Tintagela ir karaļa Artura dzimtā vieta. Pirmo reizi rakstveidā tās fiksētas 12. gadsimtā, kad Džofrijs Monmuts pierakstījis stāstu par Artura vecākiem – tēvu Uteru Pendragonu un māti Igreinu.

Līdz šim nav atrasti nekādi arheoloģiski pierādījumi karaļa Artura eksistencei, taču 1998. gadā tieši Tintagelā (šī apmetne tiek pētīta kopš 1930. gada) atrasts akmens ar uzrakstu “Artognou” – īpavārds, kas attiecas uz laiku pēc Romas impērijas valdīšanas beigām un varētu tikt iztulkots kā Arturs.

Pašreiz Tintagelā notiekošie izrakumi turpināsies piecus gadus. Pirmā posma uzdevums ir skaidri noteikt laiku, kurā apmetne bijusi apdzīvota, un izpētīt aptuveni 100 apakšzemes veidojumu lietojumu un nozīmi. Zinātnieki uzskata, ka tie varētu būt saistīti ar Dumonijas karalistes valdnieku pili, kaut gan pastāv zināma iespēja, ka tās varētu izrādīties kādas vēlāka laika klostera vai pat zemnieku akmens būdu atliekas.

“Ir ļoti daudz iespēju – tā varētu būt tirgotāju apmetne, iespējams, balstīta Kornvolas minerālu eksportā,” Skats sacīja. “Pilnīgi skaidrs, ka šo vietu apdzīvojuši augsta statusa turīgi cilvēki, taču tas obligāti nenozīmē politisko varu – iespējams, tas bijis tikai tirdzniecības centrs.”

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+