Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūnijs, 2016
Drukāt

Vai liegums ordinēt sievietes par mācītājām liecina par vīriešu bailēm no konkurences? Saruna ar Kasparu Simanoviču (20)

Foto Karīna MiezājaFoto Karīna Miezāja

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) būs pirmā no Pasaules luterāņu federācijas dalībniecēm, kura savā satversmē paredz ierakstīt, ka ordināciju var lūgt tikai vīrieši. Tā pirms LELB Sinodes, kas sāksies 3. jūnijā, saka Lutera draudzes mācītājs KASPARS SIMANOVIČS.

Ja Sinode nobalsos par šo priekšlikumu, tas vēl vairāk attālinās abas latviešu luterāņu baznīcas – LELB un Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL). Jo LELBĀL ne vien kalpo daudzas mācītājas sievietes, bet arī arhibīskape ir Lauma Zušēvica. LELB par sev piederīgiem uzskata ne tikai tos 40 tūkstošus cilvēku, kuri iesaistījušies draudzēs, bet pāri par septiņsimt tūkstošiem luterāņu, ko uzrāda pārskatos Tieslietu ministrijai.

Kaspars Simanovičs kalpo Lutera draudzē, kura joprojām ir lielākā LELB draudze un finansiāli neatkarīga no LELB vadības. Vaicāju, vai arī tāpēc viņam kopā ar abiem kolēģiem – Linardu Rozentālu un Induli Paiču- ir vieglāk paust savu, no LELB vadības neatkarīgu, atšķirīgu viedokli.

K. Simanovičs: – Neapšaubāmi, finansiāla neatkarība ietekmē gan spēju spriest, gan spēju savu viedokli izteikt. To redzam it visur, un diemžēl baznīcas vide nav izņēmums. To ļoti labi varēja redzēt vēl pirmskrīzes laikā, kad LELB vadība vēlējās ieviest saimnieciskās pārmaiņas. Bija iecere konsolidēt draudžu īpašumus, pārdot nekustamā īpašuma tirgū un par iegūto naudu, ieviešot centralizētu sistēmu, izmaksāt mācītājiem algas. No saimnieciskā viedokļa tas nebija pareizi un beidzās ar krahu. Bet simptomātiski, ka šajā centralizētajā sistēmā mēģināja dabūt iekšā visas draudzes. Jā, ir nelielas draudzes, kas nespēj uzturēt savu mācītāju, bet tad var brīvprātīgi apvienoties, veidot fondus u.tml. Toreiz jutāmies spiesti savu brīvību aizstāvēt un pastāvēt uz nosacīto neatkarību. Ne vien Lutera draudze, bet arī dažas citas atteicās iestāties kopējā fondā. Pašreiz ir līdzīgs process, tikai ne saimnieciskā nozīmē, bet garīgā nozīmē. Tāpēc ir mācītāji un draudzes, kas iestājas par savu brīvību pašiem domāt, spriest un vērtēt.


– “LA” lasītājs Jānis Gustsons no Rubenes draudzes piezvanīja redakcijai, vērtējot, ka liegums sievietei kalpot kā mācītājai psiholoģiski rāda vīriešu bailes no konkurences. Viņš izsaka nožēlu, ka tas ir šķērslis abu latviešu luterāņu baznīcu apvienošanai.

– Liegumu var aplūkot no psiholoģiskā aspekta kā vīriešu mācītāju nepārliecinātību par sevi un bailes no konkurences, varbūt vienam otram tas tā ir. Un var aplūkot no Svēto Rakstu interpretācijas viedokļa un konstatēt, ka Svētajos Rakstos tiešā veidā par ordināciju vispār nav runas, par sieviešu ordināciju, tās aizliegumu – vēl jo mazāk. Mums nav tiešas Svēto Rakstu pavēles. Ir dažas rakstu vietas, kuras var attiecīgi interpretēt, bet tas tiešām ir interpretācijas jautājums. Piemēram, apustuļa Pāvila (1. vēstulē korintiešiem) aizrādījums sievām dievkalpojuma laikā nesarunāties, lai netraucētu dievkalpojuma norisi, tiek aplami izprasts kā aizliegums sievietēm kalpot mācītāja amatā. Līdzīgi arī otrs slavenākais teksts (1. vēstulē Timotejam), kurā Pāvils neļauj sievai pamācīt un būt striktai noteicējai pār savu vīru, manuprāt, nerunā par garīgo amatu, bet attiecībām ģimenē.

Manuprāt, mēs – Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca –, diemžēl kaut kā zaudējam evaņģēlija izpratni. Jaunajā Derībā redzam, ko dara Jēzus visur tur, kur kādi cilvēki mēģināja novilkt līnijas – Dieva vārdā, reliģijas vārdā, ētikas vārdā, šķīstības vārdā – un kādus no sava vidus atstāt otrā pusē: spitālīgos, prostitūtas, dzērājus, muitniekus u.tml. Jēzus nostājas kopā ar tiem cilvēkiem, kas palikuši otrā pusē. Vienmēr un visur, un nekad nav bijis otrādi. Jā, viņi ir aplami, nepareizi, grēcīgi, bet Jēzus tik un tā nostājas viņu pusē bez vērtējuma, bez nosodījuma sakot, pēc būtības nedrīkstam vilkt līnijas un robežas. Manuprāt, tā ir evaņģēlija būtība – nevilkt šīs robežas, bet spēt paraudzīties uz pasauli iekļaujošā veidā. Brīdī, kad baznīca pati sāk vilkt robežas, piemēram, sieviešu ordinācijas gadījumā sakot – šī ir vīriešu lieta, sievietēm jāstāv otrpus robežas, tad jājautā: kurā pusē nostātos Jēzus. Ja baznīca argumentē, ka mācītājs, kalpojot altārī, reprezentē Kristu jeb ir pats Kristus tajā brīdī, tāpēc mācītājam ir jābūt vīrietim, tad man jāsaka: nu ļoti žēl, ka vienīgais, ko mēs spējam no Kristus paņemt, ir viņa bioloģiskais dzimums. Nu ļoti šaurs skatījums uz Kristu. Tad kāpēc apstāties pie bioloģiskā dzimuma, kāpēc neteikt, ka mācītājs drīkst būt vīrietis, ebrejs, kas runā aramiešu valodā, ir galdnieks, labrocis u.tml…

Svētajos Rakstos ir norādījumi, ka visi kristieši ir “ķēnišķīga priesteru saime” (Pētera 1. vēstulē), kas Dieva priekšā ir vienlīdzīgi (vēstulē galatiešiem): “Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes – jūs visi esat viens Jēzū Kristū.” No tā izriet, ka kritēriji ordinācijai ir saistāmi nevis ar dzimumu, bet Dieva aicinājumu un paša cilvēka briedumu un kompetenci.

Pilnu sarunu lasiet 2.jūnija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Īstenībā tam protams būtu jābūt tīri teoloģiskam jautājumam un baznīcas darīšanai. Man gan liekas, ka luterismam atbilstīgāk būtu atstāt šo jautājumu draudžu kompetencē, nevis noteikt to ar mācītāju bariņa lēmumu.

  2. Pret liberalo teologiju Atbildēt

    Nu ja parādiet man kaut vienu baznīcu kura ordinē sievietes un 20 gadu laikā pēc tam kad tas ir noticis nesvēta homoseksuālas savienības. Tādu nav.

  3. Svētajos Rakstos ir skaidri un gaiši pateiks, kurš var būt par priesteri un šādi muļķīgi apgalvojumi par konkurenci un vēl nezin ko neiztur kritiku – Dievs ir nolicis būt par priesteri tikai vīrietim un, lai tas būtu godīgas un kārtīgas dzīves piemērs visiem, tā kā zilie zēni te arī nederēs, jo piekopj nāves grēku, kas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem un Dieva radības būtību – sievietes un vīrieša savienību, dzimtas turpināšanu. Sievietēm no Dieva nav dots būt par priesterienēm, turklāt sievietes attiecīgajās dienās (mēnešreizēs) vispār nedrīkst piedalīties Vakarēdienā un pieskarties svētam lietām un tas arī pateikts Svētajos Rakstos un nav no pirksta izzīsts..

    • Sievietes ir ļoti atkarīgfas no hormonālajām svārstībām, vienā brīdī ir skarba, otrā mīlīga, ej nu un klausies divas teoloģijas vienā mēnesī. Ja vēl kāds grēkus pie viņām sūdzētu, tad viss grēku saturs būtu redzams sejā – emocijās.

      • Ziniet, pielietojot šādu argumentāciju, var teikt, ka vīrieši ir atkarīgi no, atvainojiet, erekcijas. Un tā ir biežāk par honrmon vētrām. Tāpēc viņi jau nu galīgi nav piemēroti nosvērtajam dvēseļu gana amantam.

    • Nav jau viņiem ne priesteru ne Baznīcas. Tas tikai tāds Dieva draugu klubiņš. Lai jau ņemas paši savā starpā.

    • Nav jau viņiem ne priesteru ne Baznīcas. Tas tāds Dieva draugu klubiņš, ko izveidojuši ambiciozi ļaudis. Lai jau ņemas paši savā starpā.

    • Svētajos rakstos ir arī noliegts skūties.

      • jums mājās ir Bībele.Vai tad neesat pamanījis,ka Mozus grāmatas ir Vecajā Derībā?Nudien jābrīnās par šādiem komentāriem.

  4. Dabīgi, ka konkurence vīriešiem!!! Personīgi NETICU vīriešu-mācītāju teiktajam!!! Man viņi liekas tādi ”mīksti”, nevarīgi!? Reti kur esmu dzirdējusi vīirišķīgu, pārliecinošu par sevi un teikto, mācītāju!!!! Toties esmu sajūsmā par vienu no sievietēm-mācītājām. Viņai ir draudze. Taču tiklīdz viņa ir mūsu pusē, tā steidzos uz baznīcu, lai dzirdētu viņu!!! Ticu viņai kopš bērnības un skolas gadiem, zinu viņas ģimeni – nu jau mirušos vecākus, brāļus un māsas. Lai viņai veicas!!! Lai laba veselība !!! Paldies par visu !!!

  5. Jēzus visiem šiem sabiedrības atstumtajiem palīdzēja, dziedināja, bet pieteica vairs negrēkot, nevis atbalstīja grēku. Ne jau velti ir salodzināts ar ārstu.
    Simanovic, tikko paradas vards manuprat, ta jau ir interpretacija nevis raksti.

  6. Ārvalstu LEBL paliek ārvalstīs, nevis rīkojas kā okupants. Ierodas pie mums un sāk uzspiest savas iegribas.

  7. Man sievietes kā mācītāji, zaldāti, bokseri… nepatīk. Tā viņš ir.

  8. Žurnālisti, kāpēc jūs ar šiem pārmetumiem negriežaties pie pareizticīgajiem vai katoļiem? Kas jums maksā par LELB baznīcas ārdīšanu? Ja esiet ticīgi, tad ejiet uz sinodi vai darbojaties draudzēs un tur runājiet, bet ja tādi neesat, tad kāda jums daļa? Bet Simanoviča kungs varētu padomāt par tēmu vai materiālā neatkarība no Virsvaldes, dod morālu pamatu to pulgot kopā ar saviem kolēģiem. Nevienā reliģijā mācitāji nav sievietes, tad kāpēc mums to vajadzētu? Vai tāpat kā Stambulas konvenciju ?

  9. Vai nav tā, ka ahibīskaps Vanags kā puskatolis plānoja latviešu luterāņu pāriešanu katoļos un ar pāvesta un bagātās Romas palīdzību atrisināt finansiālās problēmas? Aizņēmās naudu un parakstīja saistības ar kādu tur Amerikas sektu? Cik ilgi pietiks ko pārdot no luterāņu īpašumiem? Bet galvenais – kā iztika mācītāji padomju laikā, kad ne tikai viņiem algu nemaksāja, bet lika visādus šķēršļus? Vai ap Vanagu nav sapulcējušies veikli zeļļi, braši bāleliņi, kuri prot “taisīt piķi” – tieši tāpat kā ir ap daudzām citām iestādēm?

  10. Dzīves mērķis ir dzīvot, Jahve ir irinātājs, tas, kas liek būt, palīdz būt, māca būt. Namu celt uz klints utt.

    Nevis tikai fantazēt par “mājokļiem” kaut kur debesīs.

    Un mūsu vieta šeit galīgi nav nejauša, šeit ir mūsu tēvu tēvu zeme.

    Ar to, cienīgtēvi, būtu jāsāk!

  11. Cienījami. Runāt no brīvības pozīcijas, kas sakņojas Kristū. Šo lasot vēlreiz noriecājos, ka savu piederību esmu radusi tieši Rīgas Lutera draudzē.

Draugiem Facebook Twitter Google+