Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. marts, 2016
Drukāt

Vai mācību gadu pagarinās mehāniski? (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Olimpiskā komiteja jau otro mācību gadu īsteno projektu "Sporto visa klase", kurā iesaistītajiem skolēniem katru dienu jāsporto. Nu izglītības ministrs apņēmies panākt, lai arī citiem bērniem sporta stundu būtu vairāk.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis satraucis skolēnus un skolotājus, atsākot diskusiju par mācību gada pagarināšanu, taču pedagoģijas profesionāļi uzsver: nav jēgas pagarināt mācību gadu, ja nemainās izglītības saturs.

Pārskatīt mācību gada garumu pirms pieciem gadiem rosināja arī toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, saistot to ar mācību slodzes pārskatīšanu. Tolaik tika secināts, ka Latvijā vasaras brīvlaiks ir viens no garākajiem Eiropā, toties citās valstīs ir vairāki un garāki brīvlaiki mācību gada laikā.

“Vienmēr visas runas par mācību satura papildināšanu ir atdūrušās pret to, ka skolēnu slodze jau tā ir maksimālā iespējamā. Tāpēc nav iespējams ne ieviest kādu jaunu mācību priekšmetu, ne arī palielināt stundu skaitu kādā jau esošajā. Skolēnu noslodze ir absolūti piesātināta, nav iespējams mainīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, lai to vēl vairāk palielinātu,” tā savu ideju skaidro K. Šadurskis. “Vajadzība pagarināt mācību gadu ir skaidri redzama. Būtu muļķīgi izlikties, ka problēmas nav.” Viņa teiktais par iespējamu mācību gada pagarināšanu par divām nedēļām izskanēja preses konferencē, kurā tika prezentēts Pasaules Veselības organizācijas pētījums par skolēnu veselības stāvokli. Pētījums pierāda: skolēnu veselība nav pietiekami laba, un, lai novērstu mazkustīga dzīvesveida dēļ radušās kaites, nepieciešams vairāk sporta stundu. K. Šadurskis uzskata: skolās būtu jāievieš trešā sporta stunda. Viņš arī norāda: nav runa tikai par bērnu fizisko veselību. Lielās mācību slodzes, kā arī savstarpējās konkurences dēļ bērni esot arī pastāvīgā psiholoģiskā stresā. Mācību gada pagarināšana ļautu ikdienas slodzi izlīdzināt.

Taču ministra paziņojums izklausās gana nepārdomāts. No viņa teiktā par skolēnu noslodzi jāsecina, ka šobrīd papildu stundu ieviest nav iespējams. Tajā pašā laikā viņš pieļāvis, ka trešā sporta stunda varētu tikt ieviesta pat no nākamā mācību gada, kaut tik strauji to pagarināt diez vai būtu iespējams un iespēju ielikt sportu kāda cita mācību priekšmeta vietā ministrs kategoriski noraida. Sociālajos tīklos gan izskanējuši ierosinājumi, piemēram, sākumskolā atteikties no ētikas, to apvienojot ar sociālajām zinībām. K. Šadurskis saka: nedrīkst samazināt to stundu skaitu, kurās bērni apgūst vērtībizglītību.

Izglītības ministrs teic, ka ir nepieciešama padziļināta un vispusīga, bet tajā pašā laikā arī gana strauja diskusija par mācību gada pagarināšanu. Tā nedrīkstot būt “patīk, nepatīk” līmenī, bet jāuzklausa eksperti, kuri pārzina gan bērnu psiholoģiju, gan fizioloģiju. Viņš gan atzīst, ka šobrīd pašam nav skaidrs, kad tieši dziļā diskusija varētu noslēgties, kaut “risinājumi jāmeklē nekavējoties”. Toties R. Ķīlis norāda: lai reforma izdotos, ilgs laiks strīdiem nav jādod. Jādiskutē, piemēram, mēnesis un tad jāpieņem lēmums. “Mēs diskutējam jau gadiem,” teic R. Ķīlis, kurš norāda, ka lēmuma pieņemšanā var izmantot arī tos materiālus, kas ministrijā tapuši viņa vadības laikā. Pēc R. Ķīļa domām, reformas izdosies, ja vien K. Šadurskim izdevies nodibināt labas attiecības ar Izglītības un zinātnes ministrijas ietekmīgākajiem ierēdņiem.

Esošais ministrs apzinās: vismaz daļā sabiedrības attieksme pret iespējamu mācību gada pagarinājumu ir ļoti kategoriska, gan atbalstot šādu ideju, gan to noliedzot. K. Šadurskis norāda: vismaz daļa vecāku priecātos, ja mācību gads būtu garāks, jo vecākiem nav tik garš atvaļinājums kā skolas brīvlaiks bērniem, līdz ar to vismaz sākumskolēnu gadījumā jāmeklē kāds, kurš bērnus pieskata. “Ne visi vecāki var atļauties maksāt par sporta vai interešu izglītības nometnēm,” teic K. Šadurskis.

Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, kas R. Ķīļa laikā vadīja darba grupu, kurā sprieda par izglītības satura reformu, arī tagad norāda: ir nepieciešamas reformas, taču vispirms tām jābūt mācību saturā, un tikai tad, kad tas gatavs, var spriest, cik garš mācību gads vajadzīgs tā īstenošanai. Līdzīgi spriež Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Vispārīgās pedagoģijas un valodu katedras vadītāja Staņislava Marsone, kura strādā arī skolā kā vēstures skolotāja: “Ja tikai mehāniski pagarinās mācību gadu, tam nebūs nekāda efekta. Esošais mācību saturs veidots tā, ka bērni jau tagad ir noguruši, viņiem ir grūti mācīties.” Kā zināms, tieši šobrīd IZM strādā pie jauna, kompetencēs balstīta izglītības standarta ieviešanas.

R. Ķīlis arī teic: kaut sabiedrība lielāku uzmanību pievērsa tieši diskusijai par mācību gada pagarināšanu, patiesībā arī pirms pieciem gadiem galvenā tās tēma bija par to, kā izlīdzināt skolēnu slodzi un atteikties, piemēram, no mājasdarbiem. Tomēr, tā kā bijusi “liela ņemšanās” tieši par mācību gada garumu, iecerētās reformas īstenot neizdevās.

Arī K. Šadurskis atzīst: ir jāmaina izglītības saturs, tostarp arī sporta nodarbībās, lai nebūtu tā, ka “skolotājs vienkārši iedod bērniem bumbu un pasaka, lai iet spēlēt”. Sporta stundās vairāk uzmanības jāpievērš bērna attīstībai piemērotiem vingrinājumiem, kas stiprina ceļgalus, potītes, mugurkaulu u. c.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Gudrinieks Šadurskis! Kāda jēga no tā, ka pagarināts mācību gads? Lai bērni mazāk laika pavada pie datora un interneta spēlītēm,bet pastrādā fiziski! Mums savā laikā vasarā bija skolā jāravē gan puķu dobes,gan apkārtnē
    jāsakopj.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+