Vai mainīsies Varšavas ārpolitikas kurss? 4
Polijas sabiedrības noskaņās pēdējā laikā iezīmējušās būtiskas pārmaiņas un 25. oktobrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās pārliecinoša uzvara tiek prognozēta konservatīvajai partijai “Likums un taisnīgums” “PiS”.
“PiS” šobrīd par 15% apsteidz valdošo liberālo Pilsonisko platformu (PO), portālā “Lrt.lt” raksta lietuviešu politologs Laurīns Kaščūns, analizējot, kā šīs paredzamās pārmaiņas varētu ietekmēt Lietuvas un Polijas attiecības un Varšavas ārpolitikas kursu kopumā.
Vēl pirms pusgada poļu analītiķi prognozēja “Likumam un taisnīgumam” un tā līderim, traģiski bojāgājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska brālim Jaroslavam, “mūžīgās opozīcijas” lomu. Taču viss apgriezās kājām gaisā, kad maijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Andžejs Duda. Kopš tā laika PiS popularitāte nemitīgi augusi, bet PO – kritusies, un tas tiek skaidrots pirmām kārtām ar Kačiņska tālredzīgo rīcību. Līdz tam PiS tika uzskatīta par viena cilvēka vadītu partiju, taču Kačiņskis, atbalstot Dudas kandidatūru prezidenta amatam, apliecināja, ka politikā spēj būt sekmīgs augstākās līgas spēlētājs. “Likums un taisnīgums” spējis būtiski paplašināt savu vēlētāju loku, kas nebija audzis jau vairākus gadus, – partijai izdevies atrast atbalstītājus ne vien starp strādniekiem, kas tradicionāli balsojuši par kreisajām partijām, bet arī jauniešiem, kuri konservatīvos sākuši atbalstīt pat vairāk nekā liberāļus.
Konservatīvo spēku iespējamā uzvara vedina jautāt, kā tas varētu ietekmēt Polijas politiku attiecībā pret Lietuvu, un jau izteikti pieņēmumi, ka Varšavas spiediens uz Viļņu tādos jautājumos kā personvārdu un vietvārdu rakstība un Lietuvas izglītības politika varētu pat vēl pieaugt. Tādas bažas nav gluži bez pamata, jo partijā “Likums un taisnīgums” joprojām pastāv diezgan izteikta attieksme pret Lietuvu kā pret Polijas zaudēto nomali. Taču šādas noskaņas bija jūtamas arī 2005. gadā, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja viens no “PiS” dibinātājiem Lehs Kačiņskis. Arī toreiz Lietuvā bija dzirdamas bažīgas balsis – vai saruna ar Polijas konservatīvajiem politiķiem un intelektuāļiem vispār ir iespējama. Tomēr tā izrādījās iespējama, atgādina eksperts. Leha Kačiņska laikā stratēģiskajos drošības jautājumos starp Lietuvu un Poliju attīstījās laba partnerība.
Kā uzskata Kaščūns, lai izskaidrotu šo lūzumu, jāņem vērā, ka Lietuvas un Polijas attiecības būtiski ietekmē Varšavas nospraustais ārpolitikas kurss kopumā un īpaši tās reģionālā politika. Labvēlīgi apstākļi abu valstu partnerības attīstībai iespējami vien tad, ja Polija atgriežas pie tā dēvētās Jagellonu jeb Polijas karaļa Jagaiļa dinastijas ārpolitikas tradīcijas, pie atbildīgas līdera lomas Viduseiropā, cenšas saliedēt Baltijas un Višegradas valstis, lai radītu pretsvaru Krievijas ģeopolitiskajai ietekmei un padarītu saklausāmāku reģiona balsi ES institūcijās.
Šāda ģeopolitiskā koncepcija ir labvēlīga arī Lietuvas un Polijas divpusējām attiecībām, ļaujot veidoties kopīgai izpratnei par drošību un kopīgām ģeopolitiskajām interesēm, līdz ar to stratēģiskajiem jautājumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā mazākumtautību tematikai un atšķirīgām vēstures interpretācijām. Tieši tas palīdz saprast, kādēļ visnotaļ konservatīvā prezidenta Leha Kačiņska attiecībās ar Lietuvu toni noteica nevis mazākumtautību jautājumi, bet ģeopolitiskās un enerģētiskās drošības intereses.
Atliek cerēt, ka “Likuma un taisnīguma” uzvara vēlēšanās veicinās Jagellonu tradīcijas atdzimšanu ārpolitikā un tas ļaus Lietuvai un Polijai atgriezties pie partnerības, kas balstītos uz savstarpēju cieņu, norāda Kaščūns. Jaroslavam Kačiņskim un viņa komandai ir ļoti reālistiska izpratne par riskiem, ko Eiropai rada Kremlis, par nepieciešamību stiprināt NATO kolektīvo aizsardzību. Vienlaikus viņš uzskata, ka Viduseiropas tautām Eiropas Savienībā jārunā sadzirdamākā balsī, un noteikti nav ar mieru peldēt pa straumi.
Polija Lietuvai ir svarīga attiecībā uz NATO aizsardzības plāniem. Turklāt vienīgi caur Poliju Lietuva var atbrīvoties no enerģētiskās izolācijas, atvienoties no Krievijas energosistēmas un izveidot reģionālo gāzes tīklu, kas nebūs atkarīgs no Krievijas koncerna “Gazprom”.
Lietuvai jāatbalsta tuvināšanās starp Viduseiropas tautām, kuras vieno līdzīga vēsturiskā pieredze un izpratne par drošību, kuras nosargājušas savu savdabību, etniskās saknes un reliģiskās tradīcijas. Kopā ar Poliju un abām pārējām Baltijas valstīm Eiropas kopīgajā pilī jāceļ savs Viduseiropas tornis. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam cerēt neizkust pārvalstiskajās Eiropas institūcijās, bet palīdzēt griezt ES stūri, lai tā labāk izprastu ģeopolitiskos izaicinājumus, nenovirzītos no svarīgākajiem morālajiem orientieriem un vēsturiskā taisnīguma principiem, spriež politologs.
