Foto – Juris Bērziņš-Soms

Populārais igauņu dzej­nieks Contra (īstajā vārdā Margus Konnula) sevi sauc par vienkāršu puisi no laukiem. Interesi sabiedrībā viņš esot guvis kā pastnieks, kas dzejo. Contra ir vadījis arī dažus raidījumus televīzijā, taču rakstnieka loma viņam patīk labāk. Bieži aicināts uzstāties ar saviem darbiem, viņš priecājas, ka var popularizēt dzeju skolēnu vidū. Dzejnieks lepojas ar saviem bērnu dzejoļiem, turklāt viņa dzejas grāmata par skolu “Visi ir visgudrākie” (“Kõik on kõige targemad”) ir ieguvusi dažas balvas, tostarp Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvu bērnu literatūrā.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Lasīt citas ziņas

Contras ceļš uz latviešu valodu sācies ar Eduardu Veidenbaumu, ko viņš atklājis 2009. gadā. Pamazām esot sācis apgūt gan valodu, gan atdzejas mākslu. Apmeklējis arī valodas nodarbības Tartu universitātē, kas bijis labs pamats latviešu valodas gramatikas apguvē. Pašlaik latviešu valodu Contra apgūst ik dienu – lasa, klausās ziņas un arī dzejo.

– Vai visiem igauņu dzejniekiem ir tik spilgta humora izjūta?

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Contra: – Tādu dzejnieku mums ir milzīgais bars. Par Kivisildniku un Veiko Merku ir jau rakstījs Guntars Godiņš. Es domāju, ja kāds negrib vai nevar uz pasauli raudzīties nopietni, tad viņš jau ir potenciāls dzejnieks. Joki taču mēdz būt ļoti dažādi – ir tādi, kas gan izraisa skaļus smieklus, gan ir ļoti patīkami un forši jebkurā formā – rakstos vai mutiski.

– Esi sadarbojies ar Guntaru Godiņu. Vai ir vēl kādi cilvēki, kas tev palīdz ar latviešu valodu un ar dzeju latviski? Cik saprotu, daži dzejoļi ir tapuši kopā ar kādu…

– Latvijā ir daudz tādu dzejnieku, kurus man gribētos atdzejot igauniski. Pirmkārt – Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls. Par dzejoļiem, ko mēdz rakstīt kopā ar kādu, – mūsdienās tas notiek “Facebook”: viens dzejnieks raksta kaut ko, otrs pievieno kaut ko, un kopīgs dzejolis ir tapis. Tā tapa mūsu kopējais dzejolis ar publicisti Alisi Zariņu, kad viņai bija uzstāšanās Tartu manai dzimšanas dienai veltītajā dzejas vakarā.

– Kā tev sokas ar lietuviešiem? Vai esi skatījies arī šīs baltu valodas un literatūras virzienā?

– Latviešu literatūra vien man jau ir pietiekami liels kumoss, un arī igauņu literatūrai vēl esmu vajadzīgs. Tāpēc šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc iesaistīties arī lietuviešu literatūrā.

– Dzirdēts, ka runā kādā igauņu dialektā. Vai tas ir kas līdzīgs mūsu latgaliešu dialektam? Kādas intere­santas parādības ir sastopamas mūsdienu igauņu valodā?

– Esmu lasījis nerātnās anekdotes latgaliski, un, manuprāt, to tiešām var salīdzināt ar manu veraviešu valodu. Bet varbūt vēl tuvāk ir malēniešu valoda, kas droši vien ir arī latgaliešu valodas veids. Veraviešu valodai ir ļoti stipra pozīcija, tajā arī reizi divās nedēļās iznāk laikraksts, diezgan bieži tiek izdotas grāmatas. Pēdējā tautas skaitīšanā 70 000 Igaunijas iedzīvotāju atzīmēja, ka prot veraviešu valodu, un es dzirdēju, ka cilvēki tiešām visur Veru apriņķī to lieto.

Interesanta parādība ir valodniece Keitija Vilmsa – viņa kļuva ļoti populāra ar savām vārdu spēlēm, kuras bieži publicē tviterī. Šādi viņa popularizē igauņu valodu arī starp jauniešiem. Tagad viņa trīs reizes nedēļā vada nelielu radioraidījumu, kurā stāsta par interesantiem, mazpazīstamiem vārdiem igauņu valodā.

– Ļoti priecāsimies, ja atklāsi arī kādus tuvākos nākotnes plānus savā radošajā ikdienā… Ja drīkst!

– Mēs ar Guntaru Godiņu darām visu, lai nākamgad iznāktu mana jaunā grāmata latviešu valodā, kurā būtu viņa atdzejojumi un manis paša latviešu valodā rakstītie dzejoļi.

Kopā ar manu latviešu valodas pasniedzēju Ilzi Tālbergu pašlaik tulkoju Noras Ikstenas “Mātes pienu”. Plānos ir arī nākamās igauniski atdzejotās latviešu grāmatas – Kārļa Vērdiņa un Arvja Vigula dzeja. Gribu sarakstīt grāmatu par savu skriešanas pieredzi, salikt kopā dzejas grāmatas veraviešu valodā un vēl vismaz divas igauņu valodā, viena no tām vairāk veltīta vārdu spēlei. Man ir arī tāda grāmata igauņu valodā – “Minu Läti” (“Mana Latvija”), ko varētu ne tikai iztulkot latviešiem, bet arī pārrakstīt.

DZEJAS ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Contras dzeja nevar nepriecēt latviešu lasītājus ar savu smalko vai ne tik smalko paradoksalitāti. Varētu likties, ka galvenais paņēmiens ir vārdu spēles (lielisks piemērs tam, ka valodas apgūšana var būt radoša un aizraujoša). Tomēr tur ir kas vairāk, iespējams, dzejnieka gaišā dvēsele, kas, tiecoties iepatikties, reizē arī neaizmirst par sevis paša izklaidēšanu.”

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Contra (Margus Konnula) dzejoļus no topošās grāmatas.

***

ļoti iespējams

ka pirms tavas bučas

es arī biju varde

***

atmostas Baltija

atmostas Baltija

Igaunija

Latvija

atmostas

blakus vienā gultā

viena otrai

aiz rokas turēdamas

Lietuva?

Lietuva būs vēlāk

***

domas ir spēki

ja domās ir

tomāts ar speķi

ES un TU

ES esmu

Eiropas Savienība

TU esi

Tartu Universitāte

***

kad man vajag

klusi paģirot

visiem no manis

kaut ko paģērēt

***

Lūdzu, Dārgais Dievs, tu dziļi

Latviešu zemi mīli

Mums ir krieviešu bari

Mīli arī tos, ja vari

Palīdzi tiem ātrām kājām

Atgriezties uz savām mājām

Lai ir priecīgas tiem sirdis

Krievija nekur nezudīs.

(teksts radīts pēc Hando Runnela dzejoļa satura, bet Contras ritmā)

KAUTRĪGĀ SIEVIETE

with balls

bet

bez balss

***

ja es būtu zemnieks

tad apartu

visu Tartu

un tas būs mans lielais prieks

un visu martu

sēdētu Tartu

gaidītu startu

lai artu un artu un artu

(otra panta autore ir Alise Zariņa)

***

mana mīļā meitene es gribu

visu laiku ar tevi sadarboties

ak! nevaru sagaidīt šo sadarbību

tagad ātrāk jāsāk mums darboties

ja mēs gulēsim reiz kopā divatā

tad mēs uzvarēsim tik un tā

PROM NO VALMIERAS

Valmierā

ir daudz miera

tā Valmiera

ir

valga un mierīga

kā ritulis siera

bet Rīga

ir ļoti brīnišķīga

viena daļa ir skaļa

otra daļa ir zaļa

un galu galā

var teikt

noteikti

ka Rīga ir tik interesanta

jo tur dzīvo manta

jo tur dzīvo nauda

un cilvēki bauda

PASAULES HIMNA

ko grib darīt meža darbinieki

ko grib darīt bērnudārznieki

ko grib vienmēr darīt taksisti

ko grib darīt visi rakstnieki

žūpot un kniebties

ko grib darīt brašie budēļi

ko grib darīt zivis ūdenī

ko grib darīt īsti ticīgie

ko grib prezidents nakt’ un dien’

žūpot un kniebties

ko grib darīt drošie glābēji

ko grib darīt ultralabēji

ko grib darīt eiroierēdņi

ko gribētu vēl miroņi

žūpot un kniebties

(igauņu rakstnieka Vahura Afanasjeva dzejoļa atdzejojums)

***

ja futbola laikā

sākās lietus

tad treneriem

ir jautājums

vai apmainīt

pussargu

vai aizsargu

vai vārtsargu

pret lietussargu

***

kur viņš dabūja tik skaistu uzvalku?

Valmieras stacijā

prasīja:

lūdzu uz Valku

***

ja igauņu dzejniekam

iedvesma nenāks

tad ir skaidrs

mūza ir latviete