Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. maijs, 2016
Drukāt

Vai maksās, ja pārtrauks slaukt? (4)

1. Samazinājums jākompensē

1no4
Foto - Reuters/ScanpixFoto - Reuters/Scanpix

Piena kvotu brīvlaišana, Krievijas embargo un Austrumu tirgus pieprasījuma samazināšanās novedusi Eiropu pie piena pārprodukcijas. Piena cena Latvijā kopš 2014. gada jūlija ir samazinājusies jau par 29%, ir zemākā Eiropā (sk. diagrammu) un jau ilgstoši nenosedz lauksaimniekiem ražošanas izmaksas. Šodien Briselē notiek ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā Eiropas Komisija (EK) ziņo par situāciju arī piena tirgū.

Fils Hogans, ES lauksaimniecības padomē ministrus 14. martā pārsteidza ar aicinājumu samazināt piena ražošanas apjomus. “Esmu gatavs ierosināt tādus noteikumus, saskaņā ar kuriem [Eiropas] Komisija… varētu lemt atļaut tādas pagaidu brīvprātīgas vienošanās piena sektorā,” viņš teica lauksaimniecības ministriem. Šis bija viens no ierosinājumiem, kā mēģināt pacelt lejupslīdošo piena cenu. Citu glābšanas pasākumu starpā bija dubultot intervencē iepērkamos vājpiena pulvera un sviesta maksimālos daudzumus (nemainot noteikto cenu), dot lielāku rīcības brīvību piena ražotāju organizācijām un kooperatīviem līgumu noslēgšanā par ražošanu un piegādi.

Ja reiz EK aicina samazināt piena ražošanas apjomus, vai tā gatava maksāt arī kompensāciju par pār­orientēšanos uz citu nozari, piemēram, gaļas audzēšanu, vai vispār iziešanu no tirgus? Tādu jautājumu “LA” uzdeva Kurzemes puses zemnieks Gundars. Viņa jautājums ir loģisks un izriet no ES politikas iepriekšējo pārprodukciju laikā. Kad EK konstatēja, ka kuģu jaudas Baltijas jūrā ir lielākas nekā zivju krājumi, tad sekoja piedāvājums no 2004. gada kompensēt kuģu sagriešanu metāllūžņos, un kopš tā laika iznīcināti 200 vecie kuģi, kas lielākoties bija piekrastes zvejas laivas, izmaksājot katram īpašniekam no dažiem tūkstošiem līdz 1,14 miljoniem eiro. Arī cukura rūpniecībā, gaidot lētā importa cukura ieplūšanu tirgū, tika paredzēta cukura pārprodukcija (tagad redzam, ka kļūdaini), un EK 64 miljonus eiro izmaksāja par abu cukurfabriku likvidēšanu Latvijā, bet cukurbiešu audzētājiem trīs gadus maksāja tiešmaksājumus 570 eiro par hektāru. Vai pēc šīs shēmas tagad nevarētu pabalstīt bankrotējušās piena saimniecības?

Eiropas Komisija nevēlas vilkt paralēles un izvairās no tiešas atbildes uz jautājumu par līdzīga mehānisma izmantošanu piena ražošanas pārtraukšanas gadījumā. “Lēmums plānot piena ražošanu ir pilnībā brīvprātīgs. Eiropas Komisija gan uz laiku palielinājusi valsts atbalsta līmeni, tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir vairāk iespēju nacionālos līdzekļus novirzīt saviem zemniekiem. Šo fondu lietošanu kā stimulu tiem lopkopjiem, kuri piekrituši plānot savu produkciju, var, protams, izmantot tikai tajā gadījumā, kad dalībvalsts to nolemj,” uz “LA” jautājumu atbild EK runasvīrs lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos Daniels Rosario.

Aleksandrs Antons, Eiropas Piena ražotāju asociācijas ģenerālsekretārs, atgādina, ka, pastāvot kvotu režīmam, lauksaimnieki soda naudās maksāja līdz 28 centiem par kilogramu virskvotas piena. Un tas neatturēja piena ražotājus no pārprodukcijas. Tas parāda, kāda kompensācija būtu nepieciešama, lai darbotos brīvprātīgā ražošanas samazināšanas shēma. “Mēs cieši sekojam diskusijām dažādos līmeņos, arī Francijā un Vācijā, tādējādi esam informēti par šo ideju. Lauksaimniecības padome varētu sniegt vairāk skaidrības. Šādai shēmai ir vajadzīgs daudz vairāk līdzekļu, nekā pašlaik pieejams ES un nacionālajā līmenī,” viņš teica vakar.

“Sešu mēnešu periods sācies aprīļa vidū, un mēs redzam, ka daži nacionālie ražotāji jau ir izteikuši vēlmi noteikt konkrētu piena ražošanas līmeni. Es gribētu uzsvērt, ka šo lēmumu nevar pieņemt ne komisija, ne dalībvalsts. Vienošanās ir jānoslēdz starp piena nozares ražotāju organizācijām, to asociācijām un atzītām starpnozaru organizācijām. Mēs varam tikai veicināt šo pasākumu un iedrošināt to izmantot,” piebilst Rosario.

  1. Samazinājums jākompensē
  2. Par likvidēšanu vēl nerunā
  3. Noskatītie priekšlikumi
  4. UZZIŅA

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jābūt ar valsts prātu – tik daudz lielsaimniecību nu nevar Latvija saturēt un citās valstīs arī slauc govis…Jā ir prāta smadzenes un analizē skatu uz Krieviju – tur arī ir slaucamas govis un arī rublis zaudējis pusi vērtības ( pielabākās gribas, kāds tur eksports…- plāpāšana)

  2. Pavisam nojūdzies esi, gribi lai Ministrs Dūklavs savu lielsaimniecību samazina?

  3. Ja gribat lai valstī augtu daudz stipru un veselu karavīru, tad ir jāierobežo lielsaimniecību skaits laukos. Mazā zemnieku saimniecība ir vienīgā ekonomiskā šūniņa, kas ir spējīga atražot tautu, bet neviena zemnieku saimniecība nevar iztikt bez 1-2 govīm, taču pie mums visas piena kvotas ir savākušas lielsaimniecības. Mazie zemnieki pie šādas kvotu sadales vienkārši nevar parādīties. Un lielsaimniecības darīs visu iespējamo, lai no savām kvotām nešķirtos, to vien dzird, kā tās piepērk sev kvotas klāt no tiem zemniekiem, kuri vēl bija spējīgi turēt govi.
    Te jums ir uzskatāms piemērs, kā lielsaimniecības iznīcina tautu un valsti. Latvijā nav vienkārši nišas priekš lauku cilvēka.

    • mazie zemnieki nevar bankrotēt, tāpēc, ka ražo galvenokārt savam patēriņam, bet to, kas ir cenā, vai par daudz pārdod un bērniņu arī kupls pulciņš aug gandrīz katrā zemnieku sētā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+