Vai man vajag gāzi? 12
800 Latvijas novembra miglā nobraukti kilometri beidzot deva man skaidru atbildi uz virsrakstā likto jautājumu. Man nevajag. Citā dzīves veidā kustošie – lemiet paši.
Par dīzeli sen jau esmu nospriedis – nerentējas šis tomēr mazliet skaļākais un, piedodiet, smirdīgākais motors, ja gada laikā nobrauc vien tūkstošus 15. Ja tālu nevelc smagas piekabes, ja negribi sliktas aerodinamikas (džips, busiņš, pikaps) auto ļoti ātri pa šoseju dzīt (tad dīzeļa rijība aug lēnāk nekā benzīnnieka) – nevajag.
Par gāzi līdz šim zināju vien teorētiski. Un pliki matemātiski – to, kas uz visu “tanku” cenrāžiem lieliem cipariem rakstīts, – šis degvielas veids ir divas reizes lētāks. Arī par dīzeļdegvielu (te jāsaka – gandrīz divas). Bet – “teorija ir pelēka, mans draugs…” Tādēļ ar lielu prieku pieņēmu “Opel” piedāvājumu garākā braucienā pamēģināt ar vismodernāko gāzes barošanas iekārtu jau rūpnīcā aprīkotu “Mokku”, populārās “mazo krosoveru” klases auto, kurš man jau no pērnajiem “Gada auto” testu braucieniem ļoti patīk un piedevām ir ļoti līdzīgs manam ikdienas braucamajam “Nissan Qashqai”.
Te secinājumi. Par zinātniskiem tos uzskatīt nevar – tad vajadzētu visus mērījumus atkārtot vēl vairākas reizes, arī citādos apstākļos. Taču arī subjektīvi tie nav, jo skaitļus sniedza gan paša auto dators, gan mana planšetīte, kas ir iemācīta paātrinājumus un vēl šo to mērīt.
Bet, pirmkārt, LPG sistēmu rūpnieciskā integrācija ir perfekta, absolūti nemanāma. Viens pogas spiediens – brauc “ar gāzi”. Otrs – atgriezies ierastajā benzīna valstībā. Pāreju vai citu neērtību nav. Tikai atlikušās degvielas un vidējā patēriņa rādījumi nomainās (tajos pašos displeju lodziņos). Par tādām teorētiskos pretendentus no gāzes iekārtām atbaidošām lietām, kā, piemēram, baloni bagāžniekā (tas iebūvēts rezerves riteņa vietā un redzams nav) vai sveša smaciņa, pat nerunājot. Nav. Parasts visaugstākā komforta auto.
Un nu par to, ko rāda displeji. Rīga – Dundaga. 150 km. Braucu ar benzīna barošanu. Ierastā, aktīvā stilā, ātruma limitus cienot un dažviet pat respektējot. Vidējais – 7 l/100 km. (Motors te 1,4 l turbo, manam “Qashqai” divu litru benzīnniekam būtu nedaudz vairāk.) Tālā un diezgan ātrā ceļā pēdējā laikā aizvien populārākie mazie turbomotori savas ekoloģiskās priekšrocības nerāda. Tās redzēšu vēlāk, Rīgā atgriezies, kad “Mokka” rādīs tos pašus septiņus litrus, kur “Qq” ēstu visus deviņus vai pat 10.
Tātad septiņi litri uz simtu. Bet braucu ātri. Varētu rāmāk. Tādēļ gada aprēķinu tabulā likšu 6,5.
Pievakare. Tas pats ceļš otrā virzienā. Gāzes diēta. Vidējais – 9,6. Jā, jā. Par veseliem diviem litriem vairāk. To sistēmas reklamētāji nestāsta. Varbūt nemaz neko līdzīgu neredz. Ļoti iespējams, ka gāze Eiropas vidienē, kur viņu mēģinājumi veikti, un te, Latvijā, kur vienota standarta auto gāzei joprojām nav, ir atšķirīgas kvalitātes. Ko likt gada tabulā? Liksim deviņi.
Un kas tad tur sanāk, skatieties paši. Faktiski aina ir visai līdzīga benzīna un dīzeļa sacensības rezultātiem. Nopietns ekonomisks efekts sākas vien pie nobraukumiem virs 30 000 km gadā. Tad ietaupīsiet kādus septiņus simtus eiro un trešajā gadā savus pirkumā pārmaksātos 1700 eiro sāksiet saņemt atpakaļ. Brauksiet vēl vairāk – rentabilitāte var sākties jau pirmajā gadā, un otrajā – uz degvielu ietaupītais jau segs krietnu daļu atlikušo līzinga maksājumu.
Ja nobraukums 15 000 – ietaupījums niecīgs. Tik vien būsiet ieguvis kā iespēju palielīties ar savu zaļo domāšanu (gāzes dzinēju izmeši esot par 13% mazāki). Lai gan – arī tie taču mērīti Viduseiropas gāzei…
Un nu – vēl viens tests. Dinamika. Ražotājs nerāda jaudas izmaiņas, pārejot uz gāzes barošanu. Arī subjektīvi šķiet – iet tas auto tāpat. Varbūt gandrīz tāpat…
Izmērīsim. Nav grūti. Visās “Android” platformas mobilajās sakaru ierīcēs iespējams instalēt dažādas auto dinamikas mērīšanas programmiņas. Man arī tādas ir. Ņemam divus rādījumus – no nulles līdz 100 km/h un no 80 līdz 120 km/h.
Atrodu tukšu ceļu. Tīši ņemu posmu ar nelielu kāpumu – lai šim grūtāk. Un – starts! Trīs reizes ar gāzi, trīs – ar benzīnu. Vidējais rezultāts sprintā: benzīns – 10,7, gāze – 11,5. Aktīvas apdzīšanas imitācijā: benzīns – 8,1, gāze – 8,8. Salīdzinājumam: mans “Qashqai” šos uzdevumus izpilda attiecīgi 9,4 un 6,2 sekundēs.
Nepārvērtēsim, protams, šos skaitļus. Lojālā Latvijas satiksmē pilnīgi pietiek (un pāri paliek) arī ar to, ko spēj “Mokka LPG”. Un, šķiroties no tās, vēlreiz saku – foršs automobilītis. Dūšīgs ārējais tēls, patīkams interjers, izcili komfortablas gaitas īpašības. Nesaprotu, kāpēc Latvijā tas tiek pirkts retāk nekā “Nissan” krosoveri (šā gada 10 mēnešos rezultāts aptuveni 1 pret 5).
