Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. novembris, 2015
Drukāt

Vai mātei atteikties no attiecībām, ja tās neatbalsta bērni? (1)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

“Labdien! Es viena audzinu divus bērnus, 11 un 12 gadu vecus. Viņu tēvs gandrīz nepiedalās audzināšanā, viņam ir jauna ģimene. Man bija iespēja nokārtot savu personīgu dzīvi, bija ļoti labs cilvēks, kurš bija gatavs pieņemt mani ar maniem bērniem.

Taču bijušais vīrs stājas pretī, sāka mani kaitināt, arī bērniem sastāstīja visādas muļķības par to vīrieti… Un viss. Jaunākais dēls to ļoti pārdzīvo un negrib jauno “tēvu”. Es nevaru iet pret bērniem un arī negribu pazaudēt to cilvēku… Ko man iesākt?” portālam Cālis.lv jautā lasītāja.

Atbild psihoterapeite M. Psych. Benita Griškeviča

“Labdien! Uz jautājumu – ko darīt – vienīgā atbilde ir jautājums. Ko Jūs vēlaties? Nevis nevēlaties. Nevēlamās sekas var pievienoties pašas no sevis, un tā ne vienmēr būs Jūsu atbildība, bet drīzāk – apkārtējo cilvēku grūtības, kuras tad pašiem arī jārisina.

Protams, šo to gan ir vērts noskaidrot, pirms atbildat pati sev. Svarīgi – vai, veidojot jaunās attiecības, Jūs lūkojāties pēc labāka tēva bērniem? Vai pēc partnera sev? Vai Jūs mīlat šo cilvēku? Varbūt bērnu apjukums un iedomas par jaunu tēvu atspoguļo arī Jūsu neskaidrību šajā jautājumā.

Lasot Jūsu vēstuli, rodas izjūta, ka jānostājas Jums līdzās un jāpalīdz sakārtot Jūsu un tuvinieku dzīves, atjaunojot robežas, kuras ir sajukušas un izdzisušas. Tomēr saprotams, ka to varat izdarīt tikai Jūs pati.

Dalīšos savos ieskatos par Jūsu situāciju:

Jūsu bijušajam vīram nevar būt lielāka noteikšana par Jums kā kādam svešiniekam uz ielas. Jūsu bērniem var patikt vai nepatikt Jūsu vīrietis. Protams, viņiem un Jūsu vīrietim jādod iespēja veidot labas savstarpējās attiecības, tomēr Jūs nevarat to izdarīt viņu vietā.

Bērniem var nepatikt, ka ģimenē parādās cilvēks, kurš spēcīgi konkurē ar viņiem par Jūsu uzmanību un rūpēm. Tomēr pareizi un normāli ir, ka viņiem vajadzētu respektēt Jūsu izvēli un Jūsu tiesības uz savu dzīvi. Bērniem noteikti veselīgi ir vismaz meklēt mierīgas līdzāspastāvēšanas iespējas ar mātes izraudzītu cilvēku, nevis panākt, ka māte atsakās no savas dzīves viņu nesamērīgo prasību dēļ. Pēdējais variants nākotnē var būt bērnu vainas izjūtas vai nereālas visvarenības izjūtas pamatā.

Nereti gadās, ka mātes vēlāk pārmet bērniem to, ka ļāvušās mazdūšībai, ziedojušās un nav pieņēmušas lēmumu par savu dzīvi. Tā ir Jūsu dzīve un Jūsu lēmums. Nav prāta darbs ļaut to pieņemt bijušajam vīram vai bērniem.

Visbeidzot – Jūsu lietotais izteikums – gatavs pieņemt Jūs un bērnus – rada tādu priekšstatu par Jums, kā par cilvēku, kam grūti ieraudzīt savu vērtību. Un līdz ar to – grūti īstenot savas vajadzības, jo visu laiku kāds no apkārtējiem ir uzstājīgāks vai nepiekāpīgāks.

Tomēr šajā gadījumā runa ir par Jūsu kā sievietes dzīvi, nevis par kādu untumu vai kaprīzi. Šajā situācijā šo to nāktos pieņemt it visiem tajā iesaistītajiem, nevis visas problēmas atrisināt caur Jūsu atteikšanos no savas dzīves.”

 

calis

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā redzēju vienā filmā,līdzīgs gadijums,aizved bērnus pie tēva un tēvam pasaki,bērniem pie tevis būs labāk,pagriezies un aizej,vecis nopuņķojies skries pakaļ un lūgsies taisnodamies,ka viņam jauna ģimene u.t.t. Bērni bija apm.tāda paša vecuma kā Tavējie.
    Žēl,ka piemirsu filmas nosaukumu,derētu to redzēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+