Foto – LETA

Vai mazās darītavas apdraud lielražotājus? 
Atbild aldari un miestiņa pazinēji 0

Pēdējo divu gadu laikā krietni palielinājies mazo alus darītavu skaits. Patlaban Latvijā šis dzēriens top divdesmit četrās lielākās vai mazākās ražotnēs.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Šajā gadā tām varētu pievienoties vēl septiņas jaunpienācējas, nelielās alus darītavas, spējīgas konkurēt un apdraudēt lielražotājus, pievilinot savu tiesu miestiņa patērētāju, vai arī to uzdevums ir tikai bagātināt tirgu ar daudzveidīgāku alus produkciju, to vaicāju pašiem aldariem un alus pazinējiem.

Alus brālības aktīvists Kārlis Tomsons: “Mazie alus mājražotāji nekādā ziņā neapdraud lielos ražotājus, tie tikai papildina alus sortimentu, piedāvājot jaunas garšas buķetes un ekskluzīvas alus šķirnes. Iespējams, laika gaitā kāda no nelielajām ražotnēm izaugs līdz vidējai vai pat lielai, taču tas ir garš ceļš. Kā uzteikšanas vērta darītava jāmin Valmiermuižas alus. Tā ir maza ražotne, kas netop par lielu, bet sniedz iespēju alus baudītājiem izvēlēties ekskluzīvu produkciju. Pasaulē vērojama pieredze, ka lielās alus darītavas kooperējas, ņemot savā paspārnē arī mazos brūžus ar tur tapušo ekskluzīvo produkciju.”

CITI ŠOBRĪD LASA

SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs uzskata, ka visi alus ražotāji savā starpā ir konkurenti, jo atrodas vienā – Latvijas – tirgū. “Normāla konkurence ir pozitīva parādība, kas veicina produkcijas dažādošanu un kvalitātes uzlabošanu. Mazo alus darītavu rašanās papildina tirgu ar jaunām niansēm, rada cilvēkiem iespēju strādāt un nopelnīt. Taču maza mēroga ražotāji lielākoties savu produkciju izplata tikai sev tuvākajā apkaimē,” teic Vladimirs Barskovs.

Alus darbnīcas Labietis aldaris un vadītājs Reinis Pļaviņš ir pārliecināts, ka lielajās ražotnēs un mazajās darītavās tapušais alus garšas ziņā nemaz nav salīdzināms. “Darītavās alu dara, bet lielajās ražotnēs ražo, tādējādi kopīgs ir tikai vārds alus, viss pārējais atšķirīgs. Tas ir līdzīgi kā ar makaroniem. Veikalā iegādājamie štancētie izstrādājumi garšas ziņā nevar sacensties ar pašu mājās gatavotiem makaroniem. Mazie alus brūži var taisīt produkciju, kāda garšo pašiem un pircējiem. Lai nekļūtu garlaicīgi, ik pa laikam varam kaut ko pamainīt, jo pavasarī patērētājiem garšo cits alus nekā rudenī.”

Odzienas alus darītava ir pavisam jauna. Tās alus ir nonācis tirdzniecībā tikai šajā pavasarī un pagaidām ir pieejams lejamā veidā pasākumos, bet līdz jūnijam tas būs pieejams arī 0,5 litru stikla pudelēs veikalos, kafejnīcās, restorānos. Odzienas alus ir eila tipa alus, kam salīdzinājumā ar Latvijā pārsvarā pieejamajiem lāgera tipa alus veidiem ir atšķirīga raudzēšanas tehnoloģija. Alus darītavas vadītāja Anete Ābelniece piekrīt, ka pēdējos gados Latvijā vēl vairāk aktivizējusies alus mājbrūvēšana un palielinājies mazo alus darītavu skaits. Arī citās valstīs, tostarp mūsu kaimiņzemē Lietuvā, ir vairojies mazo alus darītavu daudzums. “Mājražotāji un mazie ražotāji rada pareizo priekšstatu par to, kādam jābūt labam alum. Patērētāji ir pieraduši pie ūdeņaina, zemas kvalitātes, stipri uzgāzēta alus lietošanas, taču mūsu produkcija atšķiras ar intensīvāku un specifiskāku garšu, alus netiek ne filtrēts, ne pasterizēts. Eils kā tāds, no Eiropas valstīm skatoties, ir vairāk izplatīts, piemēram, Anglijā un Beļģijā. Saražotās produkcijas apjoma ziņā mēs negrasāmies konkurēt ar lielajiem, bet mūsu trumpis ir neierastas garšas un augsta kvalitāte,” teic Anete Ābelniece.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.