Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. maijs, 2014
Drukāt

Vai “mednieku armija” gatava aizsardzībai? (19)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku, kuru rokās atrodas gandrīz 53 tūkstoši šaujamieroču, – tāda ir Latvijas mednieku armijas statistika. Šie vīri saprot, ko nozīmē militāra disciplīna, jo viens no izplatītākajiem medību veidiem pieprasa bezierunu pakļaušanos medību vadītājam. Vai šo spēku valsts gatavojas izmantot savu aizsardzības spēju stiprināšanai? – loģisks jautājums laikā, kad kaimiņvalsts Krievija okupējusi daļu Ukrainas, bet Latvijas ļaužu sarunās dominē temats par rīcību stundā X.

“Latvijas Avīzes” interese par mednieku resursu izmantošanu laika ziņā sakritusi ar Aizsardzības ministrijas nosūtīto vēstuli zemessardzes komandierim, aicinot uzrunāt medniekus pārstāvošās organizācijas.

Būsim kā skandināvi 
vai indiāņi?


“Vismaz organizatoriskajā līmenī neesmu dzirdējis, ka armijas vai zemessardzes vadībai būtu interese nākt un uzrunāt medniekus, lai piesaistītu viņus valsts aizsardzības sistēmai,” par līdzšinējo vakuumu attiecībās stāsta skaitliski lielākās mednieku biedrības “Latvijas Mednieku savienība” (“LMS”) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņa vadītā organizācija pārstāv aptuveni septiņus tūkstošus mednieku no visiem Latvijas reģioniem. J. Baumanis pieļauj, ka mednieki varētu būt diezgan labs papildinājums ZS, līdzīgi kā tas notiekot Skandināvijas valstīs. Tiekoties ar draugiem un kolēģiem Somijā un Zviedrijā, viņš pārliecinājies, ka skandināvu mednieki armijas lietas uztver daudz nopietnāk. “Tur ir ļoti daudz mednieku, kas periodiski dodas uz speciālām apmācībām,” piebilst J. Baumanis.

Par Latvijas mednieku priekšrocībām salīdzinājumā ar “ierindas pilsoni” “LMS” vadītājs nosauc spēju rīkoties disciplinētāk un apdomīgāk krīzes situācijās. “Mednieki ir pieraduši un gatavi, kad kāds uzdod konkrētus uzdevumus, kas jāizpilda bez ierunām. Tā tas notiek medībās, kur medību vadītājs ir tavs komandieris un viņa komanda ir likums. Tādās X situācijās ir tieši tas pats – pavēles neapspriež, tās vienkārši ir jāpilda.”

Citās domās par mednieku piemērotību un dalību valsts aizsardzībā ir otras mednieku biedrības – 
”Latvijas Mednieku asociācija” (“LATMA”) – valdes priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors Haralds Barviks. Medniekus ar “kaut kādu aizsardzības spēku” viņš nesaistot kopā, un viens no iemesliem – vecums. “Vidējais mednieka vecums ir 54 gadi. Viņi nav nekādi indiāņi, kas var skraidīt apkārt, un vispār – neorganizēta ņemšanās un kara spēlēšana – tas ir vairāk no filmu sižetiem. Tas nav saistāms ar aizsardzību,” nosaka H. Barviks, kura vadītā organizācija pārstāv aptuveni divus tūkstošus mednieku.

“LATMA” ir sabiedriska organizācija, kas darbojas pēc brīvprātības principa, uzsver biedrības līderis. “Tur ir visas tautības, ticības, pārliecības cilvēki, tāpēc nevaram runāt par kaut kādu konsolidētu un sistēmisku spēku ar militāru iespēju. Mednieki nav tam domāti un nav tam gatavi,” pamato H. Barviks. Mūsdienās par vienīgo reālo veidu, kā mednieku organizācijas varētu dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībai, viņš nosauc jauniešu iesaistīšanu medībās. “Jo agrāk viņi iesaistās, jo redzam, ka viņi izaug veselīgāki, spēcīgāki un gatavi aktīvajam dienestam.”

No 26 tūkstošiem – 
615 zemessargu


Latvijas mednieku interese par valsts aizsardzības spēku stiprināšanu patlaban mērāma simtos – no 26 tūkstošiem zemessardzē iestājušies 615, informē ZS komandieris pulkvedis Leonīds Kalniņš. “Tas nav daudz,” viņš nosaka, taču iespējamo sadarbību ar medniekiem vērtē pozitīvi. “Mednieki ir sagatavoti un apmācīti militāri – taktiskā jomā, es domāju tieši šaušanas iemaņas.”

Nesen zemessardzes komandieris saņēmis vēstuli no Aizsardzības ministrijas, kurā, norādot uz mednieku skaitu, sagatavotību un viņu rīcībā esošo ieroču apjomu, izteikts ierosinājums apzināt iespējamo resursu. Norādījumus sākt šo darbu devis arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris.

Zemessardze ir gatava uzņemt savās rindās pat lielu skaitu cilvēku, apgalvo zemessargu vadītājs, taču viņš pieļauj iespēju apspriest ar medniekiem arī nestandarta sadarbības modeļus. “Esam elastīgi, mans vienīgais konservatīvisms izpaužas pārliecībā, ka jāaizsargā Latvijas valsts. Vispirms sākam sadarbību, un varbūt mednieku organizāciju vadītājiem radīsies idejas, kas gan zemessardzes, gan Bruņoto spēku vadībai būs pieņemamas, un tās varēsim attīstīt tālāk,” spriež L. Kalniņš, kura pārziņā patlaban ir astoņi tūkstoši apbruņotu zemessargu un gandrīz tūkstotis veterānu.

Patriotisma vilnis 


“Ja no visa mednieku skaita vēlmi iesaistīties valsts aizsardzībā izteiks kaut vai viens tūkstotis, tas jau būs panākums,” atzīst L. Kalniņš. Politiskie notikumi Ukrainā izraisījuši lielu patriotisma vilni Latvijā – interese par zemessardzi pieaugusi pieckārtīgi, un organizācija šo pacēlumu vēlas izmantot.

ZS aicinājumam uz sarunām gatavas atsaukties abas jau pieminētās mednieku organizācijas.

Savu versiju par Latvijas ideālo pašaizsardzības modeli sniedz zemessardzes komandieris: “Valsts un tās pilsoņi ir konsolidēti pārliecībā par savas zemes aizsardzību un aizsardzības nepieciešamību. Vieni iestājas profesionālajā dienestā, citi – zemessardzē, vēl citi darbojas kā atbalstītāji. Latviju iedzīvotāji uztver par labāko vietu dzīvei un nedomā to pamest. Bet vadība – te es gribētu paust savu personīgo viedokli – nepieļauj situāciju, ka netiek dots uzdevums aizstāvēt valsti, ko uzskatu par vislielāko kļūdu 1940. gadā. Lielākā daļa no Latvijas armijas komandieriem šo pavēli gaidīja. Ja krīzes situācijā nav izlēmīga vadītāja, kas nepieņem lēmumu, tā ir katastrofa.”

Viedoklis


Vai Aizsardzības ministrija to uzskata par nopietniem pašaizsardzības spēkiem? “Lai gan pats esmu mednieks ar 15 gadu stāžu, tomēr – ne. Es negribu noniecināt medniekus, kuri savās iemaņās un prasmēs ir kārtu augstāki par tiem, kuri nekad mūža nav ieroci rokās turējuši. Mednieku kolektīvi ir neformālas pusmilitāras vienības,” ministrijas viedokli “LA” diskusijā Aucē pauda aizsardzības mininstra padomnieks Andis Jēkabsons. “Mednieku kolektīvi nevar kļūt par Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Militārie formējumi ir veidoti pēc citiem principiem, un tajos nešauj ar 12. kalibra bisi. Bet, ja notiek stunda X, medniekiem ir jāstājas zemessardzē, jāparāda sava prasme tēmēt un šaut, un, esmu pārliecināts, ka pilnīgi visi būs gatavi aizstāvēt savu valsti. Es pats to noteikti darīšu!”.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Domāju ka tūkstotis no 26 – atrastos. Tādi kas būtu gatavi aizsargāt valsti. Pārējie piespiedu kārtā apšautu okupantus kas nāktu pēc viņu sievām, bērniem un mantas. Tākā – ja okupācija notiktu, bardaks būtu. Patriotu mums ir maz, tiesa – daudz vairāk mums ir ‘naudas patrioti’.

  2. vai licenzes būs jāpērk pa savu naudu?

  3. Pret ko paversis stobrus Latgales mednieku armija ???

  4. Debīlums un murgi! Varu tikai brīnīties no kurienes šāds tupums var rasties!
    Manā jaunībā gandrīz katrā lauku sētā uz vadža karājās bise. Jaunieši kūts pakaļā trennējās ar mazkalībra šauteni šaut mērķī, jo gaisa šauteni bija dārgāk iegādāties. Krievu vara nebaidijās, ka tauta ar bisēm ies karot pret armiju. Vienīgi pēc uzbrukuma Brežņevam – tas aiz bailēm lika noņemt ieročus, vienīgi atstājot tos reģistrētajiem medniekiem.
    Tagad, vēl aizvien darbojas Brežņeva ievestā kārtība, tāpat kā Šlesara izgudrojums – pārdot Krievijas krieviem mājokļus kopā ar Uzturēšanās atļaujām, kas nerada patriotismu aizstāvēt šo zemi.
    Vajadzīgs uzturēt savu obligāto armiju, kā tas ir Šveicē, kur katrs militāro apmācību izgājušais- atgriežas civilajā dzīvē ar valsts izsniegto ieroci, ne pļāpāt niekus!
    Atgādināšu – vēstures nezinātājiem, ka arī Igaunija un Lietuva nepretojas Krievijas okupācijai, jo Ribentropa – Molotova pakts bija Baltiju sagrābis spīlēs no, kurām nebija izejas.
    Un pirms pļāpāšanas par medību ieroču lietošanu aizsardzībai – vajag ieviest tādu pašu kārtību medību ieroču iegādē un glabāšanā, kāda tā ir Somijā un Zviedrijā, tad varēs runāt par patriotismu, jo citādi tā visa ir tukša vāvuļošana!

  5. Anatolijs Zeļuks Atbildēt

    Līdz šim valsts ir darījusi visu lai medniekus un pašaizsardzības ieroču turētājus noskaņotu pret sevi. Kāda duraka dēļ kinoteātrī ievieš dažādus ierobežojumus un apgŗūtinājumus itkā padarot atļauju sistēmas likumus stingrākus,bet faktiski birokrātiskākus. Faktiski nodarbojas ar kaitniecību. Tie ir ierobežojumi medniekam turēt tikai noteiktu daudzumu munīcijas. Pazemojošā nepamatoti biežā staigāšana pie dakteriem,psihiatra izziņas saņemšabņa, medicīniskā komisija. Garā sēdēšana rindā pie atļauju sistēmas inspektora. Kontrolatšaušana. Stulbais aizliegums 3 patronas pusautomātos un daudz kas cits, kas palielina adminisratīvo sodu. Vislielākais kaitnieks ir R.Kozlovska k-ga vadītais Iekšlietu ministrijas kantoris, kurā top šie ”gudrie” likumprojekti. Vai zemessargiem arī ir jāiziet visus tos krusta ceļus ko medniekiem? Vēl. Iekšlietu minisrijā reizēm sakrājas liels daudzums šaujamieroču, kurus ik pa reizei iznīcina un reizēm lietiskos pierādījumus, kuri vēl ir nepieciešami tiasā. Vai nebūtu prātīgāk tos nodot glabāšanai attiecīgajā noliktavā katram gadījumam, daļu pārdot, bet vēl citus dezaktivēt un izmantot jaunatnes audzināšanai kā apieties ar ieročiem, t.i. militāri patriotiskajā audzināšanā. J.Baumanis ir malacīs ka atbalsta šo ideju, ko nevaru teikt par H.Barviku. Pilnībā atbalstu šo ideju.Tikai jāizdomā lai ieroči nenonāktu kolorado vaboļu rokās.

  6. kādi zemessargi, tie jau kapu sargi – viņiem ir tikai forma….

  7. mednieks ar 40 gadu stāžu Atbildēt

    šauj uz resniem, šauj uz tieviem, šauj uz vāciešiem un krieviem (žīdus neieskaitot)

  8. nu kur tik debīli prātojumi par nesavienojamām lietām un vēl jālaiž publiskā telpā…..

  9. Domāju, ka ir tomēr neliela atšķirība tajā, vai tu šauj uz mežacūku vai arī uz cilvēku…

    • vēl patreizāk būtu teikt, ka ir tomēr liela atšķirība tajā, vai tu šauj uz mežacūku, okupantu vai patriotu.
      Jāskatās jau, cik liels ir tas lietderības koeficients.

  10. Думаю- не надо забывать и о рыбаках.
    Подплывет к нашему берегу какой нибудь prokrieviskais separatists-okupants-diversants – а мы его блесной за губу!
    Короче- предлагаю пересчитать все спиннинги и объявить военнообязанными.

  11. Es domāju,ka meddnieku daļa gatava aizstāvēt Latviju,bet otra daļa nē,jo tiešām Latgalē citādi domājušo daudz…….pat no latgaliešu puses,kas skatās pensionēšanās gadus no 55 un Krievijas TV.

  12. Kurš te runā par ‘;12.; KALIBRA BISĒM gandriž visiem medniekiem irKARABĪNES AR OPTIKU

  13. mtdnieks un makšķernieks Atbildēt

    Kara kurinātāji rullē!

  14. “Tur ir visas ticības,tautības,pārliecības cilvēki.” Ukrainā starp separātistiem redzam arī cilvēkus ar bisēm!

    • bet vai tad mūsu armijnieki ir atšķirīgi savā patriotismā no medniekiem…? Vai tur ir citas „ticības, tautības, pārliecības cilvēki”? Domāju, ka nē, jo šajās abās – ar ieročiem bruņotajās organizācijās ir sastopami arī „5.kolonnas” cilvēki, – kā objektīvi nelikvidētas, bet „politiski integrētas” okupācijas sekas.

  15. Svesu kungu kalpi Atbildēt

    Ne jau Latvijas aizsardzibai jus kalposiet, bet busiet marionetes un leta lielgabalgala NATO kungu rokas kad NATO kungiem atkal iekarosies demokratizet :):):) kartejo valsti. Latvijas ordenainie kokteilpartiju generali, vienmer gatavi pakalpot saimniekiem, bet ir nopietna problema – trukst lielgabalgalas. Varbut soreiz kadu avi:) izdosies nocopet :). Cilveki domajiet ar galvu!

    • Mazāk skaties krievu kanālus. Pašreiz tie “kungi” ir propagandas radītas briesmas, bet Krievija – rēālas, kas stabīlas jau simtiem gadu.

    • Vai tev kāds prasa kalpot svešam? jautā vai cīnīsies par savu ģimeni, mājām, zemi?

Draugiem Facebook Twitter Google+