Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
21. septembris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Vai mērķis ir analfabētisms? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gardi smejamies par ļautiņiem, kuri meklē variantus atbrīvoties no liekā svara bez ēšanas paradumu maiņas un kustēšanās. Ikdienā našķējoties ar kūkām un dīki zvilnējot pēļos, tas neizdosies. Tomēr viena daļa drukno tādai iespējai tic, pretējā gadījumā nevairotos īpašo plāksteru, vielmaiņu noslēpumaini harmonizējošu aproču, austrumzemju saknīšu uzlievju, tablešu, ūdens struktūras pārveidotāju, pirms maltītes skaitāmu lūgšanu utt. piedāvājumi. Lai gan mantas nav no lētā gala, pircēju acīmredzot netrūkst – bizness kuplo, par spīti diētas ārstu brīdinājumiem neiekrist šarlatānu slazdos.

Pagaidām šī rūpala jutīgie deguni Latvijā vēl nav saoduši jaunu darbības nišu, kur gaidīt gaida brīnumlīdzekļus, ar kuru palīdzību bērni varētu apgūt piecas svešvalodas, augstāko matemātiku, ķīmijas pamatus un citas dzīvei nepieciešamas gudrības bez mācīšanās. Nu, labi, drusciņ pārspīlēju. Bet sabiedrības noskaņojums lēnām iet tajā virzienā, kur skolai paliktu vienīgi bērnu izklaidēšanas un pieskatīšanas funkcija. Aktīvi izteikties mīloši vecāki (pārsvarā gādīgas māmiņas) sociālajos tīklos ar apskaužamu kvēli kritizē pastāvošo izglītības sistēmu, kas radīta (turklāt speciāli!…) nākotnes ģēniju iekšējās pasaules kropļošanai, un producē idejas par tādām mācību iestādēm, kur skolēns “brīvi attīstītos”. Kas ar to domāts, lielākoties vidējiem prātiem nesaprast, bet nojaušams, ka skola nedrīkst bērnu ierobežot pat trauslos disciplīnas un pienākuma rāmjos.

Pirmā septembra priekšvakarā šīs idejas lāpnešu gaismekļos degvielu pielēja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, apcerot mājas darbu (ne)vajadzību. Lai gan paudumam trūka rīkojuma pazīmju, pret tradicionālo skolu noskaņotā publika ministra izteikumos sadzirdējusi skaidru norādi atbrīvot skolēnus no vajadzības jebko patstāvīgi apgūt ārpus stundām. Pirms dažām dienām par to man stāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja, kam viena kareivīgi noskaņota māmuļa agresīvā toņkārtā sacījusi: uzdodot mājās rakstīt sacerējumu, jūs nepakļaujaties ministra pavēlei.

Pieļauju, tas ir atsevišķs incidents, kas neatbalsosies masveidā. Taču situācija skolā tik un tā, manuprāt, stipri dramatiska – nozares vadībai kaleidoskopiski mainoties, katrs ministrs mantriski skandējis izglītības sistēmas reformēšanas neatliekamību, tajā pašā laikā izvairoties no pārmaiņu konkretizēšanas un atstājot pedagogus bez kaut cik iezīmētām vadlīnijām. Protams, skolotāju saime ir ļoti raiba gan kvalifikācijas, gan personību ziņā. Tomēr pat visradošākajiem nu grūti saprast, kā iemācīt bērnam turpmākajā dzīvē nepieciešamo, ja dažādu rangu padomdevēji, aicināti un nelūgti, pie skolas sliekšņa jau gadiem cenšas attīrīt programmas no, viņuprāt, liekā satura. Sistēmas augšgalā nemitīgi mainot viedokļus par obligātajiem eksāmeniem vidusskolā, ir panākts vienīgi kritums matemātikas eksāmena novērtējumā pagājušajā mācību gadā.

Droši vien daži neticēs, ka daļa devītklasnieku ar skolas beigšanas pārbaudījumiem netiek galā, jo… nemāk lasīt. Tas ir – burtus kopā var sasaukt, bet ne uzdevuma teksta saprašanas līmenī. Pirms kāda laiciņa Latvijas skolēnu zemā lasītprasme secināta arī starptautiskā pētījumā. Varbūt sabiezinu krāsas. Taču situācijā, kad boksterētāju skaits aug – pajautājiet skolotājiem! –, ir visai bezatbildīgi bārstīt ambīciju druvā pēkšņi uzdīgušas idejas, kas daļu jaunās paaudzes skolas solā tuvina analfabētismam, gādājot papildu slodzi nākotnes sociālajam budžetam.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tā kā man ir saskare ar skolas vecuma bērnu,tad varu brīnīties par to,vai skolotāji vispār zin kaut drusciņ kautko par pedagoģiju un bērnu psiholoģiju.Dažkārt liekas,ka skolotājs tikai atsēž vai atstāv savu laiku klases priekšā,bet ne kvalitatīvi strādā.Par kvalitāti taču gandrīz klusums.Runā un apspriež visādus modeļus un reformas,bet ne to-KA MACĪSIM,KĀ AUDZINĀSIM??? Spriedelēja muļķīgi par tikumisko audzināšanu un čiks!Ne pie kā tā arī nenonāca,tikai gudrie dabūja izstrīdēties.Brīnumus dzird arī par augstskolu pasniedzēju darba kvalitāti no esošo studentu mutes.Kādas izaugs nākamās paaudzes,baidos pat domāt,jo esmu no paaudzes,kuru mācīja labi skolotāji un augstskolas pasniedzēji,viņiem liels paldies jau aizsaulē!

  2. “tādām mācību iestādēm, kur skolēns “brīvi attīstītos”. ” Nu, visbrīvāk ir mežā, un nekādas skolas. Man nākas sastapties ar “brīvās attīstības” augļiem. “Visbrīvākie” ne tik vien kā lasīt un lasīto saprast, bet pat savu domu nav spējīgi izteikt. Vienīgais ko viņi ļoti pieprot un kas nekad neapnīk, tas ir, mīcīt “vied”ierīču ekrānus, no rīta līdz vakaram. Kādi tur mājas darbi, ko jūs tumsoņi iedomājieties? Kad tad čats un citi “viedie” tīkli?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+