Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Vai “mezha piile nau lācīc” – kas notiek ar latviešu valodu internetā?0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Makare/LETA

Šī gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai.

Bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot.

“Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta,” piebilst “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aptaujas dati arī rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā.

Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu.

“Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka E. Tamelīte.

Savdabīgi rakstības principi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente Inta Urbanoviča norāda, ka mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos.

Latviešu valoda kopš 20. gadsimta 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību.

Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, atzīmē eksperte.

Viņa norāda vairākus piemērus:

– īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.);

– burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai ( PATĪK 🙂 😉 ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības.

“Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” atzīmē I. Urbanoviča,

Normas ignorēt nedrīkst

I. Urbanoviča norāda , ka tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu.

Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta, uzsver I. Urbanoviča.

Rakstītā valoda vienmēr ir bijusi konservatīvāka un formālāka par runāto valodu, un tāpēc tieši rakstu formai ir liela nozīme valodas saglabāšanā un uzturēšanā. Mūsdienās personiskās atbildības trūkums internetā rada visatļautību ne tikai viedokļu formulēšanā, bet arī haosu rakstītajā valodā.

Tas ir īpaši bīstami publiskajā telpā, jo tur katra uzrakstītā neatbilsme var strauji izplatīties un nomākt sen pieņemtu un izplatītu normu, radot apjukumu valodas lietotājos (piemēram, zina/zin, administrators/administrātors, manis dēļ/dēļ manis u.c.).

“Un mēs vairs nezinām, kā vajadzētu pareizi rakstīt, jo ikdienā rakstām, kā pagadās…,” atzīst I. Urbanoviča.

Lai gan valoda mainās, svarīgi atcerēties, ka pareizrakstības un gramatikas likumus rakstu valodā, arī internetā, neviens vēl nav atcēlis, un šie likumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgāku saziņu sociālajā vidē – valodas likumi ir domāti, lai sazināties būtu vieglāk, nevis grūtāk, uzsver I. Urbanoviča.

Valodas izaicinājums – globalizācijas procesi

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norāda, ka valoda mainās ne tikai tehnoloģiju ietekmē, to veido ikviens ikdienas notikums. Modernās pasaules lielākais izaicinājums valodai ir globalizācijas procesi.

Proti, intensīva dažādu kultūru mijiedarbība, dažu valodu dominēšana starptautiskajā saziņā ir globalizācijas procesa iezīmes, kas šodien liek daudz lielāku vērību pievērst tieši dzimtās valodas jautājumiem.

Tāpēc svarīgi ir apzināties, ka tas kā tā attīstās ir tieši atkarīgs no mums – kā runājam, rakstām, cik atbildīgi pret to izturamies.

“Latviešu valoda – tā ir mūsu identitāte, tautas bagātība, stipras nācijas pamats un galvenais vienojošais valsts elements,” uzsver K. Šadurskis.

Tā ir mūsu dzejas, tautasdziesmu un mūsu dziesmu svētku valoda. Lai to koptu, ir jāatceras par ikvienas valodas pamatlikumiem. Latviešu valoda nav iedomājama bez garumzīmēm, mīkstinājumiem un pieturzīmēm, kur tās paredzētas, atzīmē K. Šadurskis.

“Mirkļsaziņa kļuvusi par neatņemamu digitālā laikmeta dzīves sastāvdaļu, tomēr jāatceras, ka, tāpat kā klātienes saziņā, arī tiešsaistē jāievēro labas uzvedības normas jeb netiķete, cienot gan saziņas, gan valodas likumus,” atgādina E. Tamelīte.

“Samsung Skola nākotnei” aicina rūpēties par valodas tīrību, un atgādina, ka veiksmīgai saziņai tiešsaistē svarīgi ievērot latviešu valodas pamatlikumus.

Aptauju veica “Samsung Skola nākotnei” sadarbībā ar “Mindshare” 2018. gada septembrī, aptaujājot 520 respondentus vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Saistītie raksti

“Samsung Skola nākotnei” ir “Samsung Electronic Baltics” sociālā iniciatīva, kuras ietvaros jau otro gadu tiek realizēta programma “Skolēna digitālais IQ”.

Programma www.skolanakotnei.lv bez maksas pieejama ikvienam.

Programmas partneri ir Latvijas Drošāka interneta centrs, kustība “Iespējama misija”, Valsts izglītības satura centrs, LR Kultūras ministrija, LR Izglītības un zinātnes ministrija, CERT.LV, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “Cube”.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
“Tet” plāno investēt 31 miljonu eiro interneta infrastruktūrā un attīstībā 1
8 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“BALTA”: Skursteņslauķim pie pogas jāķeras biežāk nekā reizi 10 gados
9 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Fonds „Capitalica” ātrāk pabeidzis 5 miljonus vērtu obligāciju izplatīšanu biznesa centru “Verde” izveidei
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Mēdz būt arī nejauki viesi.” Smaids – viens no viesmīļa “ieročiem”
35 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Koalīcija konceptuāli atbalsta pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Naktī svārstīsies no -3 līdz +5 grādiem: laika prognoze otrdienai
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pēc zarnu infekcijas uzliesmojuma Siguldas bērnudārzos sāk atgriezties audzēkņi
1 stunda
Uldis Šmits
Pasaulē
Uldis Šmits: Pēc tiesas un taisnības
3 stundas