Mobilā versija
Brīdinājums +13.8°C
Verners, Muntis
Otrdiena, 19. septembris, 2017
31. decembris, 2015
Drukāt

Vai mūzas drīkst klusēt, kad lielgabali dārd? (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Aktuāls, taču daudziem joprojām neērts jautājums laikā, kad lielgabali turpina ārdīt Ukrainu, bumbvedēji bombardē Sīriju, patvēruma meklētāju straumes draud noslīcināt Eiropu un teroristu spridzekļi plosa pasauli. Karā jānostājas vienā vai otrā pusē, saka režisors Alvis Hermanis. Ar savu protestu Krievijas iebrukumam Ukrainā un tikko izskanējušo kritiku Vācijas atvērtībai imigrantu un bēgļu pūļiem viņš iebelž pa pieri politkorektajam eiropietim, kas savu zemi gatavs pārvērst gluži vai Bābelē, un pie viena arī tiem pašmāju dziesminiekiem, teatrāļiem un citiem daiļo mākslu pārstāvjiem, kuri tanku pavēnī spriņģo pa Krievzemes skatuvēm.

 

Eiropas Savienības noteiktajām ekonomiskajām sankcijām pa pēdām nesekoja kultūras un sporta sabiedrības vienots boikots, ieskanējās vien atsevišķas balsis – no latviešiem līdzās Hermanim nostājās Jaunais Rīgas teātris, aktrise Guna Zariņa, taču vairāk bija un ir to, kuri pieņēma lēmumu rādīt savu mākslu Putina valstī.

Vai daudziem atmiņa tik īsa un tā kā piemirsies, ka pirms dažiem gadu desmitiem paši bijām no okupācijas varas zemē nospiesti, vai skaidrojums tam triviālāks – nauda, nauda.

Uz jautājumu par inteliģences nostāju svarīgos sabiedriski politiskos notikumos “Mājas Viesis” lūdza atbildēt arī grupu “Prāta vētra”, kura šogad savus cienītājus pārsteidza ar uzstāšanos Tveras apgabalā festivālā “Iebrukums”. Pasākums tika izmantots arī kā vieta Krievijas armijas izrādīšanai un aģitācijai, tostarp demonstrējot kaujas tehniku, ko izmanto karā pret Ukrainu. Pret militārās varas klātbūtni protestēja un festivālā atteicās piedalīties Krievijas grupa “Mašina vremeņi”, viņiem pievienojās Andrejs Makarevičs ar paziņojumu, ka nevēlas dziedāt uz tanku fona. Latviešiem no “Prāta vētras” tanki netraucēja uzstāties, taču tā nopietni izskaidrot savu nostāju Latvijas auditorijai viņiem joprojām nav dūšas.

 

Grupa “Prāta vētra”

Grupa “Prāta vētra” gan visi kopā, gan katrs atsevišķi par šiem jautājumiem jau savu viedokli publiski ir pauduši.

Ar cieņu

Aija Auškāpa

 

Rudīte Kalpiņa, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore

Vai mūzas nedrīkst klusēt, kad dārd lielgabali?

Jautājuma būtība, manuprāt, skan šādi: vai piekrītat, ka radošām personībām, intelektuāļiem un akadēmiķiem, ierasti sakot, “inteliģencei” – ir jāpauž sava nostāja sabiedriski politiskos jautājumos?

Vienu vienīgu skaidru un nepārprotamu atbildi uz to nevarēšu sniegt.

Rakstnieku, mākslinieku, mūziķu, vēsturnieku u.c. līdzdalība politisko pārmaiņu procesos 80./90. gadu mijā sabiedrībai un pašiem šķita pašsaprotama un nepieciešama, bet mūsdienu Latvijā tā vairs nav.

Formāli latviešu nācija vairs neskaitās apdraudēta un postpadomju demokrātijā arī iedibinājušās citas sabiedrības pārstāvības formas un prasības. Par politiskām tēmām publiskajā telpā izsakās vairs tikai atsevišķi radošo aprindu pārstāvji, kamēr ekspertu, konsultantu un nez kur un kā uzradušos viedokļu līderu skaits, kas jaudīgā regularitātē medijos pauž savas domas un prognozes, ir ievērojami lielāks. Pēdējā ļaužu grupa arī apriori pretendē uz savas spriestspējas pārākumu, jo tās sastāvā ir attiecīgās jomas speciālisti-profesionāļi un grib, lai sabiedrība viņus uztvertu kā autoritātes.Turpretim daļa kultūras cilvēku, tostarp “vārda meistari”, uzsvērti distancējas no sabiedriski politiskajām norisēm un atturas par tām skaļi paust savas domas, izceļot šādu nostāju kā īpašu savas personības un vispār saprātīga mūsdienu cilvēka kvalitāti.

Tomēr Latvijas sabiedrība, iespējams, joprojām cer, ka atkārtosies ne tik senā pagātnē reiz piedzīvotais inteliģences kolektīvā spēka uzliesmojums – tieša un jaudīga intelekta klātesamība publiskajā telpā, paužot nostāju jautājumos, kas tieši neskar tās kompetences lauku, bet ir svarīgi latviešu nācijas kopumam.

Manuprāt, respektējama ir ikviena individuālā izvēle, un tā izriet no temperamenta, izglītības, pasaules uztveres, no tā, vai cilvēks jūtas piederīgs savai nācijai, vai tam rūp tās pastāvēšana. Savas attieksmes slēpšana, klusēšana pārmetama vien tad, ja totālās pasivitātes iemesls ir slinkums, gļēvums, vienaldzība un aprēķins. Diemžēl visbiežāk, šķiet, ir tieši tā. Trūkst ticības gan sev, gan savai tautai.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. to mūzu “breinstorm” jau negāja skatīties cars ar svītu,
    bet vienkāršie vaņas…
    un lielākais vairums ar attieksmi: nu, nu, paskatīsim,
    ko tie fašisti te atkal rādīs …

  2. Šis nav karš 20.gs izpratnē.Tas ir ļoti zemas intensitātes konflikts,kuru grūti atšķirt no miera.Jaunizgudrotie nosaukumi tikai apgrūtina izpratni.Traucē arī politkorektums.Pietiks ja teikšu,ka bēgļus uzsūks Vācijas lielais bizness,kā arī sašķiros strādātgribētājos un negribētājos.Pēc ASV parauga.Toties Krievija par 75%atkārto carisko Krieviju.Viņi līdzīgi sablīvētā veidā izgaršos attiecīgo vēsturi.Mums nevajag viņiem traucēt nonākt līdz revolūcijai,jo tad viņiem ievajadzēsies slēgt federatīvo līgumu,kas ir galvenais klupšanas akmens.

  3. Okupācija….un tagad?

  4. Karā jānostājas vienā vai otrā pusē, saka režisors Alvis Hermanis.
    ================================================================
    Cerams, ka hermaņi atceras 20.gs. vēsturi – un to “laipotāju” likteni, kuri metājās no vienas puses uz otru.
    Vienā pusē ir mītiskais Kangars, Kaupo, A.Niedra, O.Dankers, V.Veiss, H.Cukurs, kampēji, gudmeni un oligarhi – tāpēc izvelēties “otru pusi” daudzi pašlaik nesteidzās?

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nē “divu pārtiku” Eiropai!

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pagājšnedēļ savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam teica, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības valstīs.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietum­eiropas valstīs. “Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas patērētāji. Es nepieļaušu, ka dažviet Eiropā patērētājiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika nekā citās valstīs. Slovāki savos zivju pirkstiņos nav pelnījuši saņemt mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē,” teica Junkers.

Vai Latvijai jāpievienojas aicinājumam liegt Krievijas sportistiem dalību 2018. gada Ziemas olimpiādē?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (30)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Draugiem Facebook Twitter Google+