Mobilā versija
Brīdinājums +13.2°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Vai nauda “iztaisnos” partijas?

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Viņnedēļ Kara muzejā noklausījos jurista un nesenā prezidenta kandidāta Egila Levita priekšlasījumu par Latvijas politisko kultūru. Tās tēzes jau varēja lasīt “Latvijas Avīzes” pirmdienas (15.06.15.) numurā rakstā “Melošana, muldēšana, shēmošana”, un kopumā Levita kungs sniedza labu diagnozi Latvijas politiskajai videi, kas turklāt tika pamatota ar konkrētiem piemēriem no neseno prezidenta vēlēšanu norises.

Tomēr, runājot par priekšlikumiem, kā Latvijas politisko kultūru mainīt uz labo pusi, viņš kā pirmo minēja partiju finansēšanu no valsts budžeta. Runājot E. Levita vārdiem, tā “partijas varēs iztaisnoties”. Tās vairs nebūšot atkarīgas no dažādiem naudīgiem labvēļiem un to interesēm. Vēl viņš ieteica apskatīties Saeimas balsojumus par attiecīgajiem likumu grozījumiem, tas daudz ko izskaidrojot. Saeima tik tiešām nesen skatīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēja palielināt partijām piešķiramo naudu. Tas tika noraidīts. Likumprojektu atbalstīja 32 deputāti no “Vienotības” un Nacionālās apvienības. Pret bija “Saskaņa”, Reģionu apvienība, “No sirds Latvijai”, bet Zaļo un zemnieku savienības deputāti pārsvarā atturējās. Es gan izteikšu minējumu, ka “pret” balsotāji šajā gadījumā vadījās ne tik daudz pēc kādām slēptām oligarhu interesēm, bet drīzāk populistiskiem apsvērumiem, ka lielai daļai vēlētāju šāds lēmums varētu nepatikt. Vēl vairāk – ideja, ka valsts finansējums varētu mazināt atkarību no dažādām interešu grupām, vismaz pagaidām vairāk šķiet ilūzija, jo ne jau partiju tēriņi vien veido šīs saites. Tas varētu notikt tikai radikālas politiskās elites nomaiņas gadījumā, taču arī tā nav garantija, ka jaunā elite nemēģinās veidot līdzīgas attiecības ar tām pašām vai citām naudīgām interešu grupām ārpus parlamenta.

Ideja par dāsnāku partiju finansēšanu no budžeta tik tiešām ir ļoti populāra politologu un juristu vidū un tiek uzsvērta ik reizi, kad sākas diskusijas par Latvijas politiskās sistēmas problēmām. Patiesībā citu priekšlikumu īsti nemaz nav, vismaz ne tādu, kurus būtu iespējams ietekmēt ar likumdošanas palīdzību.

Te gan jāatgādina, ka Latvijas partijas (tās, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz divu procentu vēlētāju atbalstu) jau tagad saņem valsts finansējumu. Pērn decembrī KNAB pieņēma lēmumus par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu sešām partijām: “Saskaņai” – 149 019 eiro, “Vienotībai” – 141 669 eiro, ZZS – 126 529 eiro, NA – 107 612 eiro, “No sirds Latvijai” – 44 389 eiro, LRA – 43 176 eiro. Kopumā partijām pienākas 612 394 eiro. Partiju pārstāvji gan parasti steidz piebilst, ka tas nesedzot pat nelielu daļu no vēlēšanu kampaņu tēriņiem. Un nesegtu arī tad, ja piešķiramo summu palielinātu divas vai pat trīs reizes. Tā ka tas nepasargā partijas no naudas ietekmes. Vēl vairāk – partijām nereti rodas grūtības spēlēt pēc noteikumiem, kas nebūt nav tie skarbākie. Piemēram, šobrīd finansējuma atņemšana par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem draud varas partijai “Vienotība” (pateicoties atsevišķu tās biedru individuālajām kampaņām), bet arī citām ar to iepriekš bijušas problēmas. Noteikumu ievērošana un godīgums būtu priekšnoteikums, lai runātu par lielāku budžeta finansējumu partijām.

Pievienot komentāru

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Septiņreiz jāapspriež, vienreiz jāatlaiž

Valsts kancelejas pārstāvji koalīcijas politiķiem šonedēļ prezentēja iecerētās valsts pārvaldes reformas. Reformu plānā arī rosināts trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6%. Premjers Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka pēc divām nedēļām par šo jautājumu turpināsies saruna ar VK. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā LNT sacīja, ka “ir sāktas praktiskas darbības valsts pārvaldes reformas sagatavošanai, kas dod pamatotas cerības, ka uzreiz pēc politiska lēmuma pieņemšanas varēs pāriet uz tās aktīvo fāzi”.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (76)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+