Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. marts, 2012
Drukāt

Vai nepieciešama pāreja uz vasaras laiku?

praaga2009_375

Daudzas pasaules valstis pavasarī un rudenī ir atteikušās no pulksteņa griešanas par stundu uz priekšu vai atpakaļ. Rodas liels juceklis, ja ir jāceļo un jāplāno savs laiks. Vai beidzot Latvija varētu palikt pie viena laika un negriezt vairs pulksteni? Turklāt rudenī vakaros jau tik agri satumst un jāsāk lietot elektriskais apgaismojums, ka rodas arī lieki tēriņi.
 Solvita Mārupē

 

– Šāda diskusija Latvijā aktualizējas katru gadu divas reizes – martā un oktobrī. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts jau sen ir pieņēmusi lēmumu kopā ar visām ES un vēl 50 valstīm pasaulē martā pāriet uz vasaras laiku un oktobrī atgriezties savā joslas laikā, – skaidro Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. – Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK, paredzot vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

25. martā pulksten 3.00 Latvijā atkal notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Šādi rīkosies vēl aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.

Ideja par vasaras laiku esot radusies 18. gadsimta beigās toreizējam ASV sūtnim Francijā Bendžaminam Frenklinam. Kad nejaušs troksnis vīru, kas bija radis gulēt ilgāk, pamodinājis sešos no rīta, viņš bijis pārsteigts par spilgto gaismu, kas piepildīja telpu. Piedzīvotā iespaidā Frenklinam radusies ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, viņš konstatējis, cik daudz līdzekļu, nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas, Parīzes iedzīvotāji no 20. marta līdz 20. septembrim iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā.

Pēc gadsimta šo jautājumu aktualizēja anglis Viljams Vilets, kurš 1907. gadā atgādināja par iespējamo ekonomiju. Toreiz viņa ierosinājumu aprīlī pagriezt pulksteni par 80 minūtēm uz priekšu noraidīja, tomēr vēlāk, 1916. gadā Anglijas Parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu. I Pasaules kara sākumā vasaras laiku pirmoreiz ieviesa Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā un Francijā. Jau toreiz mērķis bija taupīt enerģiju. Arī ASV 1918. gadā šai nolūkā pieņēma likumu par pāreju uz vasaras laiku, taču tas izrādījās tik nepopulārs amerikāņu sabiedrībā, ka pastāvēja vien septiņus mēnešus.

 

Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa septiņdesmitajos gados, bet Latvijā tas notika 1980. gadā, kad Padomju Savienība, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, arī pārgāja uz vasaras laiku. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas pulksten 3.00 līdz oktobra pēdējai svētdienai pulksten 4.00.

 

Informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis konkrētā valstī vai pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ) var iegūt portālā www.timeanddate.com.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu. Gandrīz ikviens, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildu stunda nodrošina gan psiholoģisko, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan rada drošības izjūtu.

Tomēr pētījumi atklāj arī negatīvās laika maiņas ietekmes. Kādam ietekmē emocionālo labsajūtu, citam destabilizē bioloģisko ritmu, mazina darba spējas. Kaut lielākā daļa pērtījumu uzrāda elektrības ietaupījumus līdz 0,5 %, tajā pašā laikā pulksteņu grozīšanas pretinieku asociācijas iebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos. Tādēļ daudzviet pasaulē ir izveidotas sabiedriskas organizācijas, kas cenšas panākt, lai pāreja no ziemas uz vasaras laiku tiktu atcelta.

Latvijā pāreju uz vasaras laiku reglamentē 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1010. Par izpildi atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.

 

Izmantota Latvijas Ekonomikas ministrijas mājaslapas informācija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+