Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūnijs, 2013
Drukāt

Vai netrūks D vitamīna? (2)

Lai organismu apgādātu ar D vitamīnu, daudzi ārsti iesaka iet saulē, taču dermatologi mudina lietot aizsargkrēmu. Vai tāds nekavē D vitamīna sintēzi organismā? 


 

D vitamīnu iegūstam galvenokārt no pārtikas produktiem. Ja nepieciešams, to var uzņemt papildus, lietojot uztura bagātinātājus. Ņemot vērā augsto risku, kādam ādu pakļaujam, atrodoties ultravioleto staru ietekmē, dermatologs Raimonds Karls sauļoties neiesaka.

Uzturoties saulē apmēram 15 minūtes apģērbā ar īsām piedurknēm un šortos vai minisvārciņos, organisms spēj saražot minimālo nepieciešamo D vitamīna daudzumu vienai diennaktij, proti, 400–800 darbības vienības. Taču jau šajā laikā cilvēks ar gaišu ādu, to neaizsargājot ar speciālu līdzekli, var gūt saules apdegumu. Tas nozīmē, ka ultravioletie stari ir bojājuši ādas šūnas un nākotnē palielinās ādas audzēja – melanomas, bazaliomas vai plakanšūnu vēža – rašanās risks.

Priekšstats – jo ilgāk sauļosimies, jo organismā vairāk D vit-
amīna, ir aplams. No tā deficīta cieš ne tikai ziemeļu, bet arī dienvidzemju iedzīvotāji, jo tas netrūkst tikai tad, ja aknas un nieres spēj vitamīna neaktīvo formu pārvērst aktīvajā. Uzkrāt šo vitamīnu priekšdienām nav iespējams – cik daudz organisms to diennakts laikā sintezē, tik arī izmanto.

Lietojot saules aizsargkrēmu, neliels ultravioleto staru daudzums tomēr nonāk ādā un veicina D vitamīna veidošanos.

Maldās tie, kas domā: ja āda kļuvusi brūna, aizsargkrēmu vairs nav nepieciešams lietot. Dabiskais pigments melanīns nodrošina pavisam nelielu aizsardzību. Lai āda priekšlaikus nenovecotu un netiktu veicināts ādas vēža attīstības risks, saulainā dienā, pat uz neilgu laiku dodoties laukā, vienmēr vajadzētu uzklāt sargājošu līdzekli.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+