Foto – Atis Jansons

Vai nevar bez “sensācijām”?
 Smieklīgi skumjš stāsts par ātruma pārkāpēju ķeršanu 14

Šo ātrumam veltīto repliku izprovocēja divi notikumi. Pirmais bija nesen visus medijus apskrējusī policijas ziņa ar draņķīga sporta komentētāja stilā darinātu virsrakstu – “Reida laikā pieķer ātrumpārkāpēju, kas traucas ar 148 km/h”. Ar to arī sākšu, skumji smieklīgu skatiņu Krasta ielā atstājot nobeigumam.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kas tas par nožēlojami vāju “starptautisku reidu”, kurā pieķerts tikai viens šāds “briesmonis” (pavisam, ar “zemākiem rezultātiem”, vēl 174)? Jau pirms gada, izmantojot “Latvijas valsts ceļu” (“LVC”) uzskaites punktu datus, mēs konstatējām, ka tajā pašā A2 lielceļā (Rīga–Veclaicene) vienas nedēļas laikā ar ātrumu 130 – 150 km/h brauc vairāk nekā simt auto. Vēl ātrāki toreiz tur bija 20. Vāji ķerts… Laikam daudz laika tērēts tiem, kuri brauc ar Latvijai ierastajiem 100 – 120. Un tādi šajā kontrolpunktā toreiz bija ap 1000.

Raksteļa “cepure” maldina. Tā cenšas parādīt atsevišķu, maznozīmīgu faktu kā varenu panākumu cīņā ar plaukstošo masveida izvirtību. Bet nekāda regresa šajā jomā faktiski nav (progresu gan arī grūti saskatīt). Tie paši “LVC” uzskaites punktu dati liecina, ka vidējais vieglo auto ātrums valsts galvenajos ceļos, salīdzinot pērno un šo augustu, būtiski nav mainījies. Tas (bez fotoradariem un mobilos redzot vien epizodiski) ir un paliek nedaudz augstāks par atļautajiem 90 km/h. “Zem simta” jo­projām brauc trīs ceturtdaļas, “zem 110” – vismaz 90%. Absolūts vairākums vadītāju ir saprātīgas būtnes. Par to liecina sīkāka uzskaites datu analīze, kas liecina – vidējā ātruma kritums ir ciešā sakarā ar kustības blīvumu (tātad paaugstinātu bīstamību), tas pieaug arī brīvdienās, kad uz ceļiem mazāks lēnākā kravas transporta īpatsvars.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav tiesa, ka limits ir ātruma izvēlē izšķirošais, ka “vajag tik atļaut, tad nesīsies kā traki”. To apliecina mērījumi uz jaunā Kokneses ceļa. Te – ideālos jauna ceļa apstākļos ar limitu 100 – netiek braukts par 10 km/h ātrāk kā citur. Vidējais uz P80 ir 104 – 106 km/h. Līdzīgu vai tuvu tam mēs sasniedzam arī A2 tālajā galā (pie Virešiem) un Liepājas šosejā starp Saldu un Skrundu.

Vairāk ticības līdzpilsonim! Viņš brauks ar ātrumu, kurā jūtas komfortabli un droši. Policijas ikdienas un reidu mērķim jābūt tiem, kuru “komforta zona” aizlidojusi tādos augstumos, ka rada diskomfortu un briesmas citiem. Desmit vai vismaz piecus superātros vajadzēja apstādināt un atvēsināt (izrakstot arī viņiem zemāko iespējamo sodu, ja apstākļi bijuši labi un pārkāpums nav nevienu apdraudējis). Resursu trūkstot – tā reizēm kautrīgi un neoficiāli saka satiksmes uzraugi…

Un te nu nāk otrais stāsts. Trīs braši uniformēti zēni ar ātriem motocikliem un “fēniem” bruņoti, tādi, kuru augstākā, mums visiem vajadzīgā sūtība būtu pieķert, noķert, beidzot “sašņorēt” tos, kurus, krietni pāri simtam braucošus, ik dienas redzam nevis tuksnesīgā Pleskavas šosejā, bet Imantā, Kleistos, Daugavgrīvas šosejā, Krasta ielā, Ulbrokā utt., gaišā dienas laikā bija sarīkojuši medības vietā, kur pēc tiltu burzmas un krastmalas šaurības zem Dzelzceļa tilta sākas platā trīsjoslu Krasta iela. Plašums un brīvība, mazliet paātrinoša nokalnīte piedevām. Bet zīmes “70” vēl nav. Kā te “copē”! Kā te var “nokāst”! Lai gan vienīgā bīstamība šajā vietā ir pašu oficieru lēkāšana pa visām trim joslām un pirmās aizņemšana ar apturētajiem noziedzniekiem…

Trūkst jau resursu policijai, trūkst. Bet tādēļ vēl jo vairāk mazos spēkus nedrīkst izšķiest šādi. Bez kāda labuma, piedevām savu autoritāti plucinot un radinot nevis drošāko, bet formāli pareizo ātrumu izvēlēties.