Ekonomika
Darbs un nauda

Vai nodokļu reforma aprija fiskālo telpu?2


Bijušais premjerministrs Māris Kučinskis un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola
Bijušais premjerministrs Māris Kučinskis un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola
Foto: LETA

Nodokļu reformas dēļ 2020.gada budžeta izdevumi jāsamazina par 94 miljoniem eiro, paziņojumā medijiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Tā kopumā atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas (FM) darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru otrdien, 20.augustā, sāka skatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki, nekā paredzēts budžeta projektā.

“FM plānotie fiskālie rādītāji primāri orientējas uz Eiropas Savienības Finanšu stabilitātes un ilgtspējas pakta prasību izpildi. Taču nākamā gada budžeta plānošanā ir jāievēro Latvijas fiskālās disciplīnas normas, kuras kopumā ir stingrākas,” uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padomē norādīja, ka pašreizējais piedāvātais budžeta ietvars ir vērtējams kā atbilstošs Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tomēr 2020.gada pieļaujamos izdevumus paplašina nodokļu reformas ietekme 94 miljonu eiro apmērā. Padome nodokļu reformas vienreizējo raksturu arī iepriekš ir vērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Savukārt vakar pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts 2020.gada budžets, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

“Fiskālā telpa jeb iespējami pārdalāmā nauda – tādas patlaban nav. Šī nauda ir rezervēta agrāk pieņemtiem lēmumiem, tomēr patlaban tiek vērtēts, vai šajos lēmumos ir iespējams ko mainīt,” sacīja Ministru prezidents.

Pēc FM sniegtās informācijas, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Saistītie raksti

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Brīvo darbavietu skaits pieaudzis par 24%
18 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijas uzņēmuma “Sonarworks” automašīnas audiosistēmas uzlabojumi kļuvuši par jaunatklājumu starptautiskā konkursā
19 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
5G bāzes stacijas būs arī Daugavpilī un Jelgavā
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Latvijā
Dzērāji stutē budžetu. Strenči uzstutē dzērājus…
32 minūtes
LE
LETA
Dabā
Izplatīts dzeltenais brīdinājums par stipru lietu
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO: Latvieši iemet divus pirmos vārtus sezonā, “Dinamo” ar raksturu izrauj uzvaru
9 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
“Process reizēm ir emocionāls.” Koalīcijas partneri sola atbalstu pašvaldību reformas turpināšanā 1
12 stundas
PL
Pēteris Leiškalns*
Ekonomika
Pēteris Leiškalns: Šādā veidā svaidīties ar naudu nedrīkst! Tas ir amorāli!
1 stunda