Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. decembris, 2014
Drukāt

Vai pašvaldībām pietiek līdzekļu uzticēto pienākumu veikšanai? (2)

Harju

Astrīda Harju

Negūtie ieņēmumi sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikas izmaiņām, minimālās algas palielinājums līdz 360 eiro un algas skalu minimuma korekcija rada spriedzi pašvaldībās, domājot par 2015. gadu.

 

Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu attieksme, domājot par nākamo gadu, ir stingra – jāstiprina pierobežas pašvaldības. Vienmēr var vēlēties, lai valsts šajā ziņā darītu vairāk. Bet ko mēs paši? Apes novada teritorija ir astotā lielākā Vid­zemē un pusotru reizi pārsniedz Rīgas teritoriju. Lai mūsu lauki nepaliktu tukši, esam spiesti daudz ieguldīt izglītībā, uzturot četras vispārizglītojošās skolas. Ģimenes dzīvo viensētās, attālumi lieli, bērniem līdz skolai jātiek. Arī skolotājiem jātiek. Tiem, kas brauc no citurienes, daļēji sedzam ceļa izdevumus. Tātad kopējie izglītības izdevumi lieli, taču ar to mums jārēķinās. Apdzīvotās vietas valsts austrumos nedrīkst izputināt gan novadu attīstības interesēs, gan valsts drošības interesēs. Ja lielas pierobežas teritorijas paliks tukšas, tas būs apdraudošs faktors. Ir par ko lauzīt galvu. Kā sabalansēt novada 2015. gada budžetu, ja sociālā spriedze kļūst lielāka? Šāds piemērs. Šobrīd sētnieces alga ir 320 eiro, sociālās aprūpētājas – 329. Bet nākamgad minimālā alga būs jau 360 eiro. Algām vien papildus vajadzēs 58 000 eiro. Bet atalgojums jāsabalansē ar atbildības pakāpi, izglītību, pieredzi. Meklējam iespējas, kā ar visu tikt galā. Vienmēr paturam prātā, ka jāuzlabo ne tikai pakalpojumu kvalitāte, bet arī vide, kurā tie tiek sniegti. Skaidrs, ka 2015. gads finansiāli mums būs sarežģīts.”

 

lukmans_2Ēriks Lukmanis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs: “Vispirms ir svarīgi nebrēkt, ka trūkst līdzekļu, bet meklēt kādus risinājumus. Mēs līdzās 2015. gada budžeta projektam, kura attīstībai diemžēl nevarējām atļauties lielus līdzekļus, esam sagatavojuši prioritāšu sarakstus ar visaktuālākajiem darbiem. Gada vidū, ja budžeta ieņēmumi pildīsies labi un tiks pārsniegti, varēsim atļauties šiem darbiem piešķirt nepieciešamos līdzekļus. Summas ir ļoti dažādas. Piemēram, sporta nama grīdu nomaiņai paredzēti 55 000 eiro, bet mūzikas skolas telpu remontam – tikai 1000 eiro. Tā darām jau trīs gadus, un varam sacīt – veiksmīgi. Bet reizē arī atbalstām Pašvaldību savienības pūliņus situāciju uzlabot. Tā šobrīd, laikā, kad aktuāls ir Ministru kabineta un Pašvaldību savienības 2015. gada vienošanās un domstarpību protokols, pievienojamies tās prasībām, ka nepieciešams nodrošināt pašvaldībām stabilu, prognozējamu un funkcijām atbilstošu ieņēmumu bāzi un ka vajadzīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale, lai kompensētu pašvaldībām negūtos ieņēmumus un nodrošinātu līdzekļus pašvaldību uzdevumu veikšanai.”

 

 

justs_2Māris Justs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs: “Līdzekļu, protams, trūkst un pietrūks vienmēr, īpaši ceļu sakārtošanai. Mūsu novads ir liels – gandrīz 300 kvadrātkilometru, ceļu un ielu kopgarums sasniedz 280 kilometru. Bet iedzīvotāju skaits ir tikai 4000. Tas arī visu izsaka. Ja cilvēki dzīvo kādā nomaļā vietā, tik un tā mums jārūpējas par ceļu un jāno­drošina ātrās palīdzības piekļuve. Vai nolaist rokas? Nu nē! Ieguvām licenci savam smilts–grants karjeram, iegādājāmies autogreideru, strādājam paši. Ja paši organizē un dara, ceļu uzturēšanas izmaksas ir aptuveni par trešdaļu mazākas nekā tad, ja darbus konkursa kārtībā veic kāda specializēta firma. Īsi sakot, mēģinām dzīvot taupīgāk. Protams, šādos apstākļos būtu daudz labāk, ja ministriju ierēdņi vairāk iedziļinātos mūsu problēmās. Cerēsim, ka jaunais gads nesīs jaunas vēsmas.”

 

 

 

dzene_2Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Pēc visa spriežot, 2015. gads finansiāli mums būs smags. Mēs esam pierobežas novads, neatliek nekas cits kā vairāk paļauties uz saviem spēkiem. Tā arī darām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vismaz Rugāju novada pašvaldībai līdzekļu netrūkst! prieks, ka dzīvoju tik bagātā novadā! Visiem darbiniekiem algas nodrišina (var apskatīties pašvaldības mājaslapā). Cits darbinieks pat spēj apvienot vairākus darbus, piem., kāda matemātikas skolotāja strādā abās novada skolās, pilda bibliotekāres pienākumus skolā, bāriņtiesas locekļa pienākumus novadā, vada vanadzēnus, mammas dabas un ekoskolas projektus. Tas nekas, ka skolas direktora un deputāta sieva, tas nekas, ka nav laika un vēlēšanās bērniem kaut ko iemācīt matemātikā, galvenais, ka pie skolas plīvo zaļais karogs, par ko tā priecājas domes priekšsēdētāja.
    Vēl mums novadā (vienā pagastā) darbojas 2 feldšerpunkti, kur strādā 2 pensionāres Tas nekas, ka viena no viņām neprot iešpricēt vēnā, ka cilvēki pie viņas neiet, bet brauc pie tuvējiem ārstiem, kur darbojas jaukas ārstu palīdzes. Galvenais, ka ir nauda, ko maksāt feldšerēm algā, uzturēt šos punktus – malka, elektrība u.c.
    Vēl mums divos pagastos ir 4 bibliotēkas. tas nekas, ka lasītāju palicis pavisam maz, ka tik ir nauda bibliotekāru algām un iestāžu uzturēšanai.
    Vēl mums pagasta ēkai, kur strādā 4 cilvēki, ir savs kurinātājs, apkopējs, sētnieks un dārznieks. Tas nekas, ka viņiem gandrīz nav ko darīt, toties ir algas, ko maksāt.
    Vēl mums pēc novadu izveides pašvaldības ēkā iekārtoti jauni kabineti, piebāzti ar jauniem nezinošiem darbiniekiem. Un galvenais, ka ir algas, nevis saprašana par jomu, kurā strādā.
    Kas vēl ir? Oi, daudz, piem., melīga domes priekšniece, ar Malnavas koledžas izglītību un vīru, kurš viņu pameta. Ka tik nauda, pietiek i pašiem, i radiem un draugiem. Par tautu gan nedomājam – gan jau atcerēsimies pirms vēlēšanām Tad stāstīs, ka tik daudz priekš tautas izdarīja – saglabāja visas iestādes. A kam mums tās iestādes, kur barojas daži parazīti, ja nav perspektīvas, nākotnes šajos laukos?

Draugiem Facebook Twitter Google+