Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. februāris, 2015
Drukāt

Prīts Simsons: Ukraina – mūsu jaunā klusā padošanās (32)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Igaunijas žurnālists aicina organizēt brīvprātīgos, kas dotos palīgā Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Autors: Prīts Simsons, Igaunijas laikraksta 
”Eesti Päevaleht” redaktors

“LA” redakcija saņēma Igaunijas žurnālista Prīta Simsona viedokļrakstu, kurā viņš aicina uz pilsonisku iniciatīvu – katrā no Baltijas valstīm savākt brīvprātīgos, lai dotos palīgā Ukrainas armijai kaujās ar prokrieviskajiem teroristiem. Publicējam igauņu žurnālista viedokļrakstu, kā arī komentārus par viņa iniciatīvu, kurus pauduši aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava un Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils.

“Ikviens mirst vienatnē,” tā pirms vairākiem gadsimtiem teica franču domātājs Blēzs Paskāls. Mūsdienās, piedzīvojot Ukrainas vientuļo cīņu pret pieaugošo un neslēpto Krievijas agresiju, pieminētais klasiķa teiciens iegūst jaunu un mulsinošu saturu.

Rietumu valstsvīri runā par mieru, neatzīstot acīmredzamo – pašreizējos apstākļos ātrākais ceļš uz mieru ir arī visvairāk pazemojošs. Tā ir Ukrainas padošanās. Atsacīšanās no separātistu kontrolētajām teritorijām. Ja miers ir galvenais, kas parādās jūsu sarunu tēzēs, tas, protams, ir risinājums.

Tā pati mute, kas aizstāv “Ukrainas teritoriālo vienotību”, noliedz ieroču pārdošanu vai citu netiešu militāro palīdzību nācijai, kas nonākusi nepatikšanās. Tomēr ir acīmredzams, ka paziņojumi nedarbojas, bet sankciju iedarbībai būs nepieciešams daudz laika, un tajā brīdī Ukraina, iespējams, jau būs sagrauta. ES un NATO valstis klusējot faktiski atzinušas, ka Ukraina pašlaik pieder Krievijas ietekmes zonai. Kungi, tā ir atgriešanās 1930. gadā.

Ar interneta līdzjūtību nepietiek

Mēs, drošu sabiedrību pilsoņi, mierīgi noskatāmies un ļaujam tam notikt. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kuri savulaik bija “klusās padošanās” upuri 1940. gadā, vajadzētu zināt šo sarūgtinošo sajūtu – būt atstātiem vieniem smagā brīdī. Diemžēl šodien arī mēs tāpat kā citi esam gatavi atstāt cietējus vienatnē. Mūsu ciešanas nav padarījušas mūs līdzjūtīgākus. Tā vietā mēs izliekamies, ka varam labi un droši gulēt savos mājokļos, pat ja kāds tiek nodurts aizslēgto durvju otrā pusē.

O, jā, mēs internetā izsmejam acīmredzamos Krievijas prezidenta Putina melus. Sociālajā tīklā “Facebook” liekam “Like” (“Patīk”) Ukrainas puses atbal­stam. Dažiem no mums patīk lietot zilo un dzelteno – Ukrainas nacionālās krāsas – savos sociālo mediju profilos un citur. Laiku pa laikam mūsu politiķi ir “ļoti norūpējušies”, bet dedzīgākie pilsoņi pat var palīdzēt ar ziedojumu vienam vai otram fondam, kas palīdz Ukrainas bēgļiem.

Bet tas neapstādina neidentificētu zaļo cilvēciņu kolonnu kustēšanos un netraucē virzīties pat visnovecojušākajam tankam. Palīdzēšana bēgļiem ir ļoti būtiska, bet tā ir tikai simptomu atvieglošana. Toties kaujinieki uz vietas tieši ietekmē situāciju, izlemjot ciema vai pilsētas likteni. Būsim atklāti – ar “Patīk” taustiņa spiešanu “Facebook” ir nepietiekami.

Ukrainas cīnītājiem nepieciešams sniegt palīdzību, nevis atņemt viņiem drosmi ar brīdinājumiem par “konflikta eskalāciju”. Eskalācija Ukrainā bija agrāk, jau augustā.

Arī nākamais eskalācijas posms – februāra “separātistu spēku” ofensīva ir “Made in Russia” (Ražota Krievijā). Neuztraucieties par eskalāciju – otra puse eskalējas tāpēc, ka tai nav daudz ko zaudēt vai iegūt.

Sūtīsim brīvprātīgos!

Jā, kodolieroču laikmetā pastāv aizliegumi. Tiešu konfrontāciju starp sauszemes spēkiem, teiksim, NATO un Krievijas, lielākā daļa lēmumu pieņēmēju izslēdz. Bet, tā kā otra puse izmanto “hibrīdceļus”, tādas iespējas ir arī Ukrainas sabiedrotajiem. Tie ir brīvprātīgie, kas nav saistīti ar valdības politiku.

Igaunijas neatkarība tika nodrošināta, kad 3000 somu brīvprātīgo atnāca mums palīgā pašā smagākajā Neatkarības kara brīdī 1919. gadā. Somijas valdība tolaik stāvēja atstatus no šī kara. Bet somi atnāca palīgā, kad pat igauņu vairākums neuztvēra savu valsti nopietni. Un tas bija milzīgs psiholoģisks uzrāviens nācijai, veidojot tās valstiskumu.

Mans priekšlikums ir palīdzēt Ukrainai ar pilsonisku iniciatīvu. Katras Baltijas valsts iedzīvotājiem jābūt spējīgiem izveidot vismaz vadu (ap 30 kaujinieku) ar brīvprātīgajiem, kas dotos palīgā Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Rota (120 – 200 kaujinieku) būtu vēl labāka iespēja. Esmu gatavs būt daļa no šīs iniciatīvas. Tiem, kuri nevarēs pievienoties kaujām, jābūt spējīgiem atbalstīt vienības ar naudu. Tā būs nepieciešama tādēļ, ka vienībai būs vajadzīgs arī daudz ekipējuma, kas nav letāls. Tai jābūt pilnībā tautas iniciatīvai, kam nav nekāda sakara ar valdību politiku – lai nacionālās intereses saglabātu neskartas.

Līdz šim Ukrainas varas iestādes nav lūgušas pēc brīvprātīgo palīdzības. Bet tas var mainīties. Mums jābūt gataviem sniegt šāda veida palīdzību, līdzko tāda vajadzība radīsies.

Ukrainas likmes ir augstas. Ja separātisti un Krievija ātri un izšķiroši uzvarēs, oranži melnā Georga lentīte kļūs redzamāka gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Tallinā, gan Narvā. Ja karš labi nevedīsies, iestāsies nogurums un imperiālistu sapņi zaudēs savu pievilcību. Maskavas rīcībā var būt lieli resursi, bet pat viņiem nepatīk ilgstošs karš un pat viņu pacietība ar līķu maisiem ir ierobežota.

“Nejautā, kam zvana zvans. Tas zvana pēc tevis,” savulaik rakstīja Ernests Hemingvejs. Interesanti, ka valstsvīri izmantoja šo frāzi, lai saņemtu mūsu atbalstu savām misijām Irākā un Afganistānā. Šo frāzi vairs neesmu dzirdējis, bet šajā brīdī zvans noteikti zvana arī par mums.

Sagatavojis Ģirts Vikmanis

Reakcija

Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs: “Es jau vairākkārt esmu skaidri paudis savu viedokli, ka neatbalstu brīvprātīgo došanos uz Ukrainu, un aicinu tos, kas nav karavīri un vēlas stiprināt Latvijas drošību, tādējādi palīdzot arī Ukrainai, stāties zemessardzē. Pamatošu savu viedokli:

1. Ukrainas konflikta risināšanai jānotiek sarunu ceļā, jo alternatīva ir plašs bruņots konflikts – karus ir viegli sākt, bet grūti beigt. Pašreizējās sarunas notiek ar uzstādījumu, ka plāna “B” nav. Eiropas valstu līderi velta visas pūles, lai panāktu saprātīgu noregulējumu, un Latvija šos centienus atbalsta.

2. Ukraina nav lūgusi brīvprātīgos iesaistīties, jo šādus atsevišķus gadījumus jau izmanto pret Ukrainu propagandas karā. Brīvprātīgo militārus formējumus propagandas mašinērija pasniegs starptautiskajai sabiedrībai kā pierādījumu “NATO leģioniem”. Tas var būt iegansts ļoti asi vērsties pret Baltijas valstīm un pat nosaukt tās par agresoriem.

3. Latvijas valsts aizsardzības spējas ir daļa no kopējām NATO aizsardzības spējām, ES drošības. Mūsu galvenais ieguldījums Ukrainas nākotnē ir ES, NATO valstu drošība, kas garantē iespēju piedalīties konfliktu regulējumos un ietekmēt drošības situāciju plašākā reģionā, palīdzēt Ukrainā atjaunot mieru un glābt cilvēku dzīvību.

4. Viens no Ukrainas konflikta noregulēšanas mērķiem ir atjaunot starptautisko tiesību normu ievērošanu. Viens no starptautisko tiesību principiem ir, ka valstis piedalās miera uzturēšanas misijās tikai ar starptautisku mandātu. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, tajā skaitā zemessardze, drīkst piedalīties šādās misijās tikai ar Saeimas apstiprinātu ANO mandātu. Rīcība, kas būtībā ir pretrunā ar šīm starptautiskajām normām, uzskatāma par mūsu visu kopējās drošības sistēmas apdraudējumu.

5. Vakar Saeima apstiprināja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par prettiesisku dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs un rīcību, kas var tikt uzskatīta par to atbalstīšanu. Prettiesiska dalība nozīmē jebkuru Latvijas valstspiederīgo piedalīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, ko nav sankcionējusi valdība vai Saeima un kas būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.”

Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs: “Ja kāds brīvprātīgi vēlas palīdzēt Ukrainai, tas ir ļoti apsveicami. Es šobrīd palīdzu Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar apģērba un ekipējuma piegādēm. Arī no Latvijas pašlaik ir cilvēki, kas cīnās Ukrainas brīvprātīgo bataljonos, un to ir vairāk nekā viens vai divi. Tas, kas notiek Ukrainā, skar arī mūs. Ja valsts varēja sūtīt karavīrus misijā uz Afganistānu, es neredzu iemeslu, kāpēc valsts nevarētu sūtīt karavīrus misijā uz Ukrainu. Valsts iesākumā varētu palīdzēt kaut vai ar bruņojumu piegādēm, un tālāk jāskatās. Ja Ukrainas puse lūgtu militāru palīdzību, varētu nosūtīt karavīrus.

Tomēr es domāju, ka mums jāpaliek Latvijā un jābūt gataviem agresijas gadījumā aizstāvēt savu valsti. Par draudiem liecina “krievu pasaules” ideja, bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena un Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumi, ka Baltijas valstis ir nākamais potenciālais mērķis, kam uzbruks. Redzēsim, kā Min­skā pieņemtās vienošanās tiks pildītas dzīvē. Visu līgumu izpilde atkarīga no godprātības. Varētu ilgi uzskaitīt, cik starptautiskas vienošanās Krievija ir pārkāpusi.”

Jānis Dombrava (NA), Saeimas Ārlietu komisijas deputāts: “Igauņu žurnālista ideja ir apsveicama. Brīvprātīgie no dažādām valstīm jau ir iesaistījušies Ukrainas bruņoto spēku brīvprātīgajos bataljonos. Aicinājums no žurnālista puses apliecina, ka runa ir ne tikai par vārdisku, bet gan reālu atbalstu Ukrainai, arī finansiālu atbalstu Ukrainai. Latvijā ir jauktās ukraiņu un latviešu ģimenes, un no šīm ģimenēm ir cilvēki, kas uzskata par savu pienākumu būt Ukrainā un aizsargāt tās neatkarību. Katrā karā likumīgajiem spēkiem talkā nāk brīvprātīgie no radniecīgām tautām. Tā tas bija PSRS – Somijas karā 1939. gadā, kad palīdzēja zviedru brīvprātīgie, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc Somijai izdevās noturēties pret PSRS milzīgo pretsparu. Brīvprātīgie dod iespēju sajust pleca sajūtu, ka citām tautām rūp nelaimē nonākušo sabiedroto liktenis. Brīvprātīgajiem nevajadzētu aizliegt piedalīties karadarbībā, ja runa ir par Ukrainas aizsardzību. Diskusiju vērta ir nupat pieņemtā tiesību norma Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par prettiesisku dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, un vai tā ir piemērojama cilvēkiem, kas kā brīvprātīgie karo Ukrainas pusē. Pastāv arī iespēja cilvēkiem prasīt Ministru kabineta atļauju, lai piedalītos konfliktā. 1919. gadā Igaunijas Neatkarības karā somu brīvprātīgie neprasīja īpašas atļaujas valdībai, viņi vienkārši ieradās kaimiņvalstī. Līdzīgi darbojās arī latviešu brīvprātīgie, kas cīnījās par Polijas neatkarību. Domāju, ka brīvprātīgo vienības no Baltijas valstīm starptautiski uztvertu kā atbalstu no mūsu valstīm, kaut arī tā iecerēta kā pilsoniska iniciatīva. Primāri Latvijas iedzīvotājiem jādomā par Baltijas valstu aizsardzības nostiprināšanu, bet nevajadzētu pastāvēt šķēršļiem atsevišķiem brīvprātīgajiem palīdzēt Ukrainai nosargāt savu neatkarību.”

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Labi ir runat gudras runas lidz precej 200. Tur jau ir visadi brvivpratigie melni un dzelteni ,bet latviesu vel ir maz,vakances uz preci 200 notekti atradisies.Parasti kas daudz runa maz dara,labak dzivojiet Latvija ,savadak negeris uzlabos demografiju.

  2. Visu drusku sarežģī apstāklis, ka Krieviju neviens, atskaitot Saeimas priekšsēdētāju Mūrnieci, nav atzinis par agresorvalsti. Formāli Ukrainā plosās pilsoņu karš.

  3. Var jau sūtīt ekipējumu, brīvprātīgos, lai ukraiņu oligarhi paliktu vēl bagātāki…Uzdodiet vienkāršu jautājumu. Kāpēc patriotiskais ukraiņu prezidents, kas mīl fotografēties plankumainā kombinezonā nav no saviem miljardiem $ (stāsta, vismaz 3) noziedojis kaut vai pusi savas valsts armijas apgādei? Un jūs kā brīvprātīgie dosieties atkarot viņam slānekļa gāzes atradnes, kuras viņš jau sen iztirgojis ārzemju investoriem.

  4. Paldies Priit Simson ! Viss ļoti pareizi. Eiropa padodas Krievijai, Vēl ļaunāk Vācija un Francija cenšas glābt Krieviju , jo ASV vēlējās apbruņot Ukrainu un tas nozīmēt KRAHU Putinam, jo viņa ieročo nobāl ASV un Kanādas priekšā. Domāju bija Putina zvans Berlīnei un Parīzei kaut uz laiku apturēt NATO ieroču piegādi un patēlot pamieru un smagā bruņojuma izvešanu. Bet Putins taču teica, ka Ukrainā nav Krievijas kareivju un bruņutehnikas !!! KO TAD IZVEDĪS ???!!! Brīnos, ka Eiropā kāds vēl tic krievijai un nesaprot, ja Ukraina zaudēs tad piepildīsies Rasmusena vārdi -sekos Baltija, Polija un Eiropa. Tagad gaidīt, lai krievijas “humānā palīdzība” sakārto uzbrukumu un sāk piebeigt Ukrainu un tikai tad ļaut piegādāt ieročus, var būt par vēlu. Putins, redzot Ukrainā Rietumu bruņutehniku, varētu sākt domāt, vai vērts turpināt PAŠNĀVĪBU ! No mums galvenā ir morālā palīdzība un esmu pārliecināts, ka karot spējošie jau palīdz, neskatoties uz aizliegumu, kas būtu jāpārskata ar piebildi.

  5. Kāda vella pēc, ko ta paši nedodas brīvprātīgi palīgā karot? Čura raustās, tas vis nav gudri spriedelēt par pilsonisko iniciatīvu, tur var arī nomočīt!

    • Kuri tieši paši? Es saprotu, ka pats aicinātājs ir uz to gatavs.
      Vispār šada drosme ir šokējoša ja tā padomā.

      jauta’jums laikam ir tikai par drosmi. Jo bailīgie atradīs paragrāfu aiz kā aizslēpties vai atrunas.

  6. Piekrītu rakstam un Dombravam ar Silu, bet nepiekrītu Vējonim un Saeimai, kas attiecina vienādas normas uz visiem brīvprātīgajiem. Noziedznieki ir tie, kas karo krievu imperiālistu pusē, kā Aijo Beness. Cilvēki, kas karo un karos Ukrainas pusē ir godīgi cilvēki un Latvijas patrioti, jo tur viņi aizstāvēs arī Latviju.
    Turpretī saeima un valdība īsteno strausa politiku-ka tik lielais huļigāns ko neņemtu ļaunā.Patiesībā tas mūs grib aprīt, jo tam gribas paplašināt krievu impēriju. Tam pie kājas ir mūsu darbības, lai gan brēka būs, jo nepatīkami.
    Tieši tā arī jādara, kā ierosina igauņu žurnalists!

    • Tad jau Saeimai jānosaka valstu saraksts, kuru pusē drīkst karot, un valstu saraksts, pret kurām drīkst karot- lai viss būtu likumīgi.

    • Tur būtu jāprecizē ja tas nav precizēts. Jo šī jau ir kārtības nodrošināšana valstī un cīņa pret separātismu. Un par to no starpt. tiesību viedokļa nav un nevar būt diskusiju. Tas pilnībaš saskan at starptautiskajām tiesībām.

  7. Mēs arī tā domājam Atbildēt

    Mhm 13. februāris, 2015 09:20 Atbildēt

    Tas vējonis maz saprot – tas uzreiz redzams. Pazemīgs kalpiņš ar kundziņa izgājieniem! “Eiropas valstu līderi velta visas pūles, lai panāktu saprātīgu noregulējumu, un Latvija šos centienus atbalsta”! Ko Tu neteiksi? Starp to, ko tu atbalsti un to, ko atbalsta Latvija tagad liksim vienādības zīmi? vējonis = Latvija??!
    Latvija ir latviešu tauta. Ja tauta lems, ka jāiet brīvprātīgajos, tad tā arī būs Latvijas nostāja, draugs.

  8. Mēs arī tā domājam Atbildēt

    Mhm 13. februāris, 2015 09:20 Atbildēt

    Vējonis maz saprot – tas uzreiz redzams. Pazemīgs kalpiņš ar kundziņa izgājieniem! “Eiropas valstu līderi velta visas pūles, lai panāktu saprātīgu noregulējumu, un Latvija šos centienus atbalsta”! Ko Tu neteiksi? Starp to, ko tu atbalsti un to, ko atbalsta Latvija tagad liksim vienādības zīmi? Vējonis = Latvija?
    Latvija ir latviešu tauta. Ja tauta lems, ka jāiet brīvprātīgajos, tad tā arī būs Latvijas nostāja, draugs.

  9. Arī Kažociņš vērš uzmanību uz to, ka Latvijā pastāv iespēja, ka prokrieviskās grupas pavisam legāli ņem virsroku, viens no veidiem, kā to izdarīt, ir tautas vēlēts prezidents. Lai gan, kā Kažociņš norāda, tas izklausās pēc “augstākā mērā saprātīgas un demokrātiskas iniciatīvas”, populistiskās kampaņu metodes, partiju finansēšana no neskaidriem un ārvalstu avotiem, varētu beigties ar to, ka varētu tikt ievēlēts “mazais zaļais prezidents”.

    Kažociņš gan ir pārliecināts, ka draudi nerada bīstamu stāvokli ne Latvijai, ne citām Baltijas valstīm(??!), jo, lai gan krieviski runājošie cilvēki Krievijai ir politiski izdevīgi, tie, kā Kažociņš norāda, visticamāk, neveidos “piekto kolonnu”(??!).
    —————-
    Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs: “Es jau vairākkārt esmu skaidri paudis savu viedokli, ka neatbalstu brīvprātīgo došanos uz Ukrainu(??!), un aicinu tos, kas nav karavīri un vēlas stiprināt…
    —————-

    Kāds atbalsts mūsu tautai un tās nacionāliem spēkiem te un Ukrainā var būs no šādām valsts esošām un bijušām amatpersonām, kuru runas bieži ir pretrunu pilnas un kas par to vien domā, kā par savu labklājību un amata saglabāšanu. Nevis par solidaritāti, pašcieņu un taisnīgumu Ukrainas situācijā un LV drošību apdraudošās, nodevīgi saglabātās milzīgās psrs 5 kolonnas izolāciju un deportāciju. Un joprojām nekaunās vāvuļot mēdijos ne ar ko ikdienas dzīvē nepamatotas samiernieciska satura baumas par kremļa 5 kolonnas “mazspēju un nedraudošo” skaitliskumu.

  10. NOSAUKT VĀRDUS,KURIEM IR ĪPAŠUMI(ātrlaivas)KURZEMES PIEKRASTĒ ?

  11. `Viens no starptautisko tiesību principiem ir, ka valstis piedalās miera uzturēšanas misijās tikai ar starptautisku mandātu. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, tajā skaitā zemessardze, drīkst piedalīties šādās misijās tikai ar Saeimas apstiprinātu ANO mandātu.`
    ===
    Un kā tad bija ar atbalstu un dalību Irākas 2003. gada kampaņā, tur ar ANO mandātu bija diezgan pašvaki. Ok, ne Vējonim par to atbildēt, un jautājums ir retorisks. Bet viņš ir.

  12. Bet ir likums pieņemts, ka nedrīkst piedalīties prettiesiskos konfliktos, t.sk. “labo” ukraiņu pusē.

    Sila un Dombravas aicinājumi pārkāpt likumu ir jāizvērtē DP.

  13. Apsveicams aicinājums! Mazliet novēlots, bet labāk vēlāk kā nekad! Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums toreiz 1918. gadā palīgā nāca ar savu bruņojumu igauņu brīvprātīgie! Pateicoties brīvprātīgajiem – skolas puikām, ģimeņu tēviem un vēl dzīvi palikušiem, dezertējušiem cariskās, vēlāk lielinieku Krievijas armijas kareivjiem, kuri kvēli ticēja savas valsts iespējamībai, tika nosargāta un pārvērsta īstenībā Latvijas valsts ideja!

  14. Varu tev piekrist, bet šodien runa ne par to. Starp citu Irijas atbrīvošanas cīņās visnežēlīgākais pilsoņu karš ir izvērsies starp diviem neatkarības cīnītāju spēkiem, kuri pavisam nedaudz atšķirušies definīcijās un metodēs. Vienīgais ko varu teikt, kāmēr eksistē imperiskā Krievija, runāt par to, ka brīvība ir izcīnīta ir stipri par agru. Atšķelt Ukrainu no krievu ietekmes ir viens ļoti svarīgs posms šajā cīņā. Visas runas par agresora nomierināšanas, par to ka viņu nevar sasist kaujas laukā ir nodevība. Jāiet un jāgrauj, laupītāji ir nežēlīgi bet bailīgi. Cik daudz un kurš un kam ir nozadzis ir pupu mizas šajā situācijā. To varēsim uzskaitīt pēc tam.

  15. Vējonis maz saprot – tas uzreiz redzams. Pazemīgs kalpiņš ar kundziņa izgājieniem! “Eiropas valstu līderi velta visas pūles, lai panāktu saprātīgu noregulējumu, un Latvija šos centienus atbalsta”! Ko Tu neteiksi? Starp to, ko tu atbalsti un to, ko atbalsta Latvija tagad liksim vienādības zīmi? Vējonis = Latvija?
    Latvija ir latviešu tauta. Ja tauta lems, ka jāiet brīvprātīgajos, tad tā arī būs Latvijas nostāja, draugs.

  16. Krievijā Staļina imperiskās ideoloģijas pielūdzēji un mantinieki skaļi pauž to,ko klusībā,zobus dusmās griezdami,bija domājuši visus gadus kopš “launuma impērijas ,”PSRS sabrukuma. Tieši tāpēc jau sabruka, ka savā būtībā bija bija agresīva kā kobra,kas lēni it kā nemanāmi,bet mērķtiecīgi norij savu noskatīto upuri.Šīs metodes iedibinātājs un Staļina politikas ceļa bruģētājs ‘dižais”Ļeņins vēl arvien kā valsts simbols trūd Maskavas centrā. Viss tas,ko saka Putina mute ir blefs,čekisti nekad nerunā patiesību ar muti,bet ar ieročiem un varmācību.
    Noskatieties internetā E.Šņores filmu “Padomju stāsts”,ko savulaik rādīja arī Eiroparlamentā. Bet nu ir tā kā aizmirsta.Bet ir lietas,ko NEDRĪKST aizmirst! Noskatieties un padomājiet!!!

  17. Tas, ka Vējonis un vēl daži pie varas esošie neatbalsta brīvprātīgajiem ņemt tiešu dalību un palīdzēt kādai tautai cīņā par tās brīvību un neatkarību, faktiski ir gļēvās un iztapīgās politikas “ka tik kaut kas nenotiek” turpinājums. Jā, politiķiem jāturpina dialogs, lai atrisinātu problēmu, bet tas neizslēdz iespēju reāli dot pretsparu agresoram un neļaut viņam gūt virsroku frontē, kamēr politiķi pļāpā. Jo bieži vien, politiķiem meklējot risinājumu, tiek pazaudēts laiks, kas nosver svaru kausus agresora pusē un tad jau viņš diktē noteikumus. Kaut ko līdzīgu var vērot notikumos Ukrainā. Tā ir tuvredzīga politika – liegt palīdzēt vājākam un ļaut lai viņu saplosītu!

  18. Veejonim var piekrist. Ukrainai mes vislabaak paliidzetu, ja pashi labi apbrunjotos, ar aizsardziibas ierochiem. Muusu armijas vadiiba izstraadaatu aizsardziibas plaanu (Pa vaacu modei). Un veel svariigi, lai jaunatne veeleetos aizstaaveet savu valsti un buutu droshi par panaakumiem. Un es domaaju, ka Latvijai buutu jaasaskanjo sava riiciiba ar Igauniju. Lietuva var biedroties ar Poliju.

  19. Šī kara cēloņi ir senāki un dziļāki.Rietumeiropas valstis ilgus gadus pirkdami Krievijas gāzi un naftu deva līdzekļus Krievijas armijas apbruņošanai,pat mazā Latvija par iepirkto gāzi dod līdzekļus 5 krievu divīziju apbruņošanai un uzturēšanai.Peļņas kārē, pārceļot ražošanu uz Ķīnu, Rietumeiropa padarīja to varenu valsti,bet paši kļuva par Ķīnas preču pircējiem un bezdarbniekiem.Šīs kļūdas ir nelabojamas un ielaistas tik tālu ka atliks tikai skatīt Krievijas un Ķīnas uzvaras gājienu.

    • Kas attiecas uz Ķīnas preču uzvaras gājienu Rietumos, tad par to jāpateicas lielveikalu tīkliem, kuri pieder Izraēlas diasporai un kuri ir ieinteresēti nekvalitatīvu preču atkal un atkal pārdošanā. Tieši lielveikalu tīklu īpašnieku pasūtījumi gremdē Rietumu ekonomiku, izsūc kā citronu. Loģiski, ka naudas nav Rietumos. Tagad Netanjahu aicina Izraēlas diasporu masveidā doties prom no Eiropas uz Izraēlu, protams ar visu “sapelnīto”. Tā Bagātie Rietumi var palikt absolūti nabagi un pilnīgi zaudēt pozīcijas pasaulē. Bankas arī pārtraukušas Rietumu ekonomikas kreditēšanu. Te ir skaidri saskatāma Izraēlas diasporas roka, jo kam tad lielākoties pieder bankas?
      Recepte vienkārša, izskaust lētās Ķīnas preces, ar 2 gadu garantiju, nosakot Rietumu tirgum paredzētajai precei 6 līdz 10 gadu obligāto garantijas laiku, Rietumu kvalitatīvā prece izskaudīs lēto dažu gadu laikā. Samazināsies naudas aizplūšana tirdzniecības tīklu kabatās, Eiropā atjaunosies ražošana, bankām būs izdevīgi atjaunot kreditēšanu, atgriezīsies turība.

  20. To, ka sarunās nepiedalijās briti, skaidri pierāda, ka bija plānots padoties Putina agresijai. Briti negribējuši kārtējo reizi visu tautu priekšā komprometēties, bet Olandam vajag pagrūst savus Mistrāļus un saņemt citus izdevīgus pasūtijumus no Krievijas. Situācija ir līdzīga pagājušā gadsimta divdesmito gadu situācijai, kad sabiedrotie palīdzējuši Pilsudskim izcīnīt neatkarību, bet Ukrainu atstājuši krievam, stāstot par brālīgo tautu – nolaupīt to un pakļaut – nesniedzot tai nekādu palīdzību. Vienīgais jautājums uz kuru šodien ir jāatbild – vai tautām ir tiesības pašām noteikt savu likteni, vai nav? Ja nē, tad pirmā vietā nāk mirstošo un smirdošo impēriju ambīcijas. Cik smagas un ilgstošas (>700 gadiem) ir bijušas Irijas cīņas par neatkarību. Vēsturē tam ir atstāts daudz aprakstu. Īrijā dzīvojuši 8,5 miln bet palikuši četri, (bišķi vairāk)! Latvijā cīņas ir bijušas ne mazāk asiņainas, bet krievs visus vēsturiskos dokumentus ir iznīcinājis, atstājis tikai runas par brivprātīgo un draudzīgo.. Šodien jādara visu lai saglabātu Ukrainu, savādāk tās cīņas turpināsies vel simtiem gadu, Latvijā paliks kāds pusmiljons!
    Nepiekritu Vējonim – šis karš ir apturams tikai ar Stingleriem un citiem moderniem daigtiem. Krievs ir bailīgs kad dabū pa vāku! Man ir tāds iespaids, ka Eiropas lielvalstis pašas baidās no neatkarīgas Ukrainas vairāk nekā no Krievijas. Bet viņām jāsaprot arī to, ka kopā ar Ukrainu Krievija kļūs divreiz stiprāka un agresīvāka. Vai kādam to vajag? Atdodot Ukraīnu Eiropa pate kļūs par benzīntankas darbnīcu.

  21. Vēsture vairākkārt ir pierādījusi, ka pasaules lielākais agresors -krievija, slepkavo un uzbrūk citiem, tai pašā laikā “gaudo”,ka to “apbižo”. Čekistu putinu,(tiešām ar mazo burtu), pie vietas noliks pati krievu tauta, bet līdz tam cietīs daudz nejau Ukraina vien.

  22. Tāds miers var būt tikai vēl viena Piedņestra.Abhāzija vai Ziemeļosetija!

Draugiem Facebook Twitter Google+