Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Vai par mūziku Jāņu ballītē draud AKKA/LAA sankcijas?

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

Mazbērni šogad uz Jāņiem pie mums laukos sadomājuši uzrīkot radu un draugu saiešanu. Man nav iebildumu – jauniem jau vajag izlustēties un izdancoties, bet bail, ka pēc tam kāds uzraugs neliek maksāt lielu soda naudu par publisku mūzikas atskaņošanu.

 

Kā tad īsti ir, vai tādā mājas ballītē, kur piedalīsies gandrīz 30 līgotāju, varam bez bailēm skaļi klausīties mūziku? Vai “Autortiesību likums” to atļauj? Kas jauns autortiesībās? 
Jāzeps Varakļānu novadā

 

“Autortiesību likumā” definēts, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.

Tātad, ja esat nolēmuši mūziku atskaņot radu un draugu lokā mājas ballītē, kas nav komerciāls pasākums, varat to darīt bez problēmām.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvis Reinis Briģis precizē, ka saskaņā ar “Autortiesību likumu” mūzikas atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, ja tā notiek ģimenes un draugu lokā. Licence šādās svētku svinībās, kāzās, dzimšanas dienās savējo pulkā no AKKA/LAA nav nepieciešama.

Saskaņā ar pēdējiem 18. aprīlī Saeimā pieņemtajiem likuma grozījumiem maksa par autoru darbu atskaņošanu nebūs jāmaksā arī biroju darbiniekiem, ja tas notiks personīgajām vajadzībām, ne autobusu šoferiem, ja vien mūziku nepārraidīs sabiedriskā transporta skaļrunī. Likums papildināts arī ar citiem būtiskiem labojumiem, kas gan neattiecas uz privātpersonām, bet kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

 

Atlīdzība

Lai noteiktu taisnīgu atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību administrēšanā, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām tagad būs jāņem vērā noteikti kritēriji:

• tiešais komerciālais labums, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs;

• darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķis, apjoms un nozīmība atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros;

• darba vai blakustiesību objekta radīšanā vai izveidē ieguldītie finanšu līdzekļi;

• citi atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojoši lielumi.

Taisnīgu atlīdzību tātad varēs noteikt arī, balstoties uz citiem neminētiem, objektīviem, tostarp netieša komerciāla vai nemantiska labuma kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem.

Visiem vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem un izmantotāju apvienībām konkrētā autortiesību un blakustiesību izmantošanas veidā būs vienāds atlīdzības lielums un tā piemērošanas pamatnosacījumi. Paredzēts, ka šie grozījumi, kas regulē atlīdzības noteikšanu, stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

 

Pienākumi

Jaunā “Autortiesību likuma” redakcija tagad precizē arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumus. Proti, ievietot savā interneta mājaslapā informāciju par statūtiem, pārstāvības līgumiem, kurus organizācija noslēgusi ar citu valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, iekasētās atlīdzības sadales noteikumiem, gada pārskatiem un mantisko tiesību administrēšanas atlīdzības apmēriem. Šī informācija bija jāatjauno ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas un jāievieto savā interneta mājaslapā ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūnijam.

Tāpat grozījumi paredz, ka Kultūras ministrija (KM), īstenojot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību, būs tiesīga pieprasīt, lai tās sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda jebkādu to dokumentāciju, ieskaitot noslēgtos līgumus, tiesību subjektiem sniegtās atskaites, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču un valdes sēžu protokolus.

Savukārt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būs pienākums sniegt KM pieprasīto informāciju nekavējoties, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, un vismaz septiņas dienas iepriekš informēt par organizācijas biedru sapulces vai valdes sēdes norises datumu un laiku. Taču mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija būs tiesīga nesniegt pieprasīto informāciju vai neļaut KM pārstāvim piedalīties valdes sēdē to jautājumu izskatīšanā, kuri tieši attiecas uz iespējamo vai uzsākto tiesvedību vai līgumu slēgšanu ar ministriju vai tās padotības iestādi.

Likums tagad paredz noteikt, ka par līguma starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un autortiesību vai blakustiesību subjektu izbeigšanu būs jāpaziņo vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+