Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Vai parādu dēļ nepaliksiet bez siltuma? 


Jevgeņijs Krivonosovs Ķekavā: “Kurinām māju ar malku, ko iegādājāmies jau vasarā. Citi apkārtējie kā kurināmo izmanto dabasgāzi. Cik esam ar kaimiņiem rēķinājuši, tas ir dārgākais apkures veids.

 

Tiesa, daudz ērtāks, jo mums ik dienas pēc darba vēl jāgādā malka mājās, jākurina krāsnis. Esam apsvēruši iespēju arī pieslēgt gāzes apkuri, taču finansiāli tas ir ļoti dārgi, tādēļ no šīs idejas esam atteikušies. Pārējie komunālie maksājumi, dzīvojot privātmājā, ir krietni zemāki. Pašiem ir sava ūdens apgāde. Jāmaksā tikai par patērēto elektrību. Tiesa, rēķini par elektrību ir krietni auguši, ņemot vērā arī pieaugušos tarifus. Turklāt privātmājā ir liels elektrības patēriņš, jo īpaši gada tumšajos mēnešos. Domāju, ka vidēji ziemā komunāliem maksājumiem, ierēķinot arī patērēto malku, nepieciešami 100 lati. Uzskatu, ka komunālie maksājumi vispār būtu jāatbrīvo no nodokļiem – tā lētāka kļūtu gan elektrība, gan apkure daudzdzīvokļu mājās.”

 

Daina Roziņa Rīgā: “Izrādās, daudzi iedzīvotāji jau ilgstoši nav maksājuši komunālos maksājumus un mājai ir iekrājies liels parāds par apkuri. Ja to nesegs, apkuri šogad varot arī nepieslēgt vai to izdarīt ļoti vēlu. Šajā situācijā saprotu gan apsaimniekotāju, gan iedzīvotājus. Komunālie maksājumi galvaspilsētā ir ļoti augsti, nav iespējams tos samaksāt. Piemēram, mums divistabu dzīvoklī aukstākajos mēnešos par komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā pat 150 latu. Vienubrīd vīrs bija bez darba, strādāju es viena. Tad bija arī iekrājies parāds, ko nosedzām mēnešos, kad nav apkures.”

 

Dainuvīte Kārkla Vangažos: “Jau vairākus gadus turpinu maksāt komunālos maksājumus pēc viena principa – ik mēnesi mājas apsaimniekotājam pārkaitu vienādu naudas summu. Tā gan vasarā, gan ziemā man ir vienādi maksājumi un nav jāsatraucas par pēkšņu izdevumu palielināšanos. Līdzīgi maksāju arī par elektrību, katru mēnesi pārskaitot vienādu summu. Turklāt vasarā jebkurā gadījumā var ieekonomēt, jo eju sēņot, ir savs dārziņš. Tādēļ nav tik daudz naudas jātērē pārtikas iegādei. Zinu, ka citi mājas iedzīvotāji jau ilgu laiku nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ mājai ir liels parāds. Domāju, ka liela daļa apzināti nemaksā, jo neuzskata par vajadzīgu.”

 

Raitis Rīgā: “Jāsaka, ka šobrīd apzināti nemaksāju par komunālajiem pakalpojumiem, jo mūsu mājas iedzīvotājiem ir nesaskaņas ar apsaimniekotāju. Viņa piestādītie rēķini ir nesamērīgi augsti, tādēļ mājas iedzīvotāji pieprasīja to izskaidrošanu. Apsaimniekotājs no tā kategoriski atsakās, lai gan likums viņam to nosaka. Ceram drīzumā nomainīt mājas apsaimniekotāju, tad arī parādnieki plāno norēķināties. Uzskatu, ka namu apsaimniekošana joprojām ir nesakārtots bizness, kas ļauj labi nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Lielai daļai iedzīvotāju no algas visvairāk naudas aiziet tieši par apsaimniekošanu, taču reti kad no tā ir gaidītais labums. Arī mūsu mājā remonts nav redzēts gadiem, taču ik gadu tāmē tiek norādītas mistiskas summas, kas tērētas dažādiem remontiem. Domāju, ka valstī vajadzētu pieņemt likumu, kas stingrāk uzraudzītu māju apsaimniekošanu.”

 

Šonedēļ plānots uzsākt centralizētās apkures sezonu daudzās Latvijas pilsētās un novados. Daudzviet apkurei jau pieslēgtas pašvaldību iestādes, tajā skaitā bērnudārzi un skolas.

Rīgā aizvadītajā nedēļā centralizētajai apkurei jau bija pieslēgti vairāk nekā 547 jeb 7,4% AS “Rīgas siltums” klientu. Tajā skaitā apkure pieslēgta 231 izglītības un ārstniecības iestādei, 129 dzīvojamiem namiem, kā arī 187 nedzīvojamiem namiem.

Veiksmīgas apkures sezonas sākšanas galvenie priekšnosacījumi ir nokārtotas parādsaistības par jau patērēto siltumenerģiju un sagatavots individuālais siltummezgls apkures sezonai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+