Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. marts, 2012
Drukāt

Vai pārdot savu mežu?


mezs_ts_11

Kopš akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (“LVM”) paziņojusi, ka šogad meža zemes pirkšanai tērēs vienu miljonu latu, dienā no privātajiem meža īpašniekiem tiekot saņemti vismaz septiņi piedāvājumi. 


 

Cik maksās?

“LVM” nekustamo īpašumu direktors Artūrs Jansons stāsta, ka tie gan lielākoties esot meža īpašnieku un arī citu uzpircēju mēģinājumi izzināt “LVM” piedāvātās cenas un vērtēšanas kritērijus. A. Jansons: “Reālu piedāvājumu intensitāte nav palielinājusies, bet nav arī samazinājusies. Visiem ir viens jautājums – cik mēs maksāsim? Taču, neredzot īpašumu dabā, mēs to nevaram pateikt.”

Runājot par to, cik lielā mērā mežu zemes iegādei atvēlētā summa ir saistīta ar “LVM” peļņu, direktors skaidro, ka šiem pirkumiem tiek atvēlēts tik, cik naudas tiek nopelnīts, apsaimniekojot ar mežsaimniecību nesaistītas platības – saņemot kompensāciju par dažādu komunikāciju būvēšanu uz valsts mežu zemes. Pērn šādi kopā nopelnīts viens miljons un četrdesmit divi tūkstoši latu, bet 2005. gadā – tikai 200 000 latu.

 

A. Jansons: “Darot labāk, būvējot komunikācijas, nomājot zemi, mēs zaudējam platības, tāpēc kompensējam zaudēto, pērkot mežsaimniecības zemes. Šogad pirmo reizi zemes iegādei tērēsim tik lielu summu, un esam tam saņēmuši Zemkopības ministrijas atļauju.”

 

Pirmkārt vērtē atrašanās vietu

Visvairāk šobrīd zvanot tieši no Latgales, un valsts mežu apsaimniekotājiem šie piedāvājumi interesējot. A. Jansons: “Tā kā Latgalē, īpaši Krāslavas pusē, mūsu mežu platības ir sīkas, sadrumstalotas un izmētātas, jebkurš meža gabals, kas nāk klāt pie mūsu īpašuma, ir tikai ieguvums. Tāpēc mums der un patīk Latgale. No šī viedokļa tur katrs zemes gabals ir zelta vērts.”

Taču “LVM” pērk mežsaimniecībā izmantojamu zemi visā Latvijā, arī lauksaimniecības zemi, ja to drīkst izmantot meža audzēšanai, un īpašumus ar pamestām būvēm. A. Jansons: “Mūs interesē visu veidu teritorijas, kurās atļauta mežsaimnieciskā darbība. Tas var būt izcirtums, jaunaudze, ciršanas vecumu sasniegusi audze vai lauksaimniecībā neizmantota zeme. Parasti visbiežāk tiek piedāvāti izcirtumi.”

 

Kailcirti vai augošu?

Cilvēki bieži jautājot, kā labāk rīkoties – nocirst mežu pašiem un pārdot kailcirti vai pārdot vēl augošu mežu? Te nu atkal gatava padoma neesot – īpašniekam jāzina, cik mežizstrādātāji būtu gatavi maksāt par cirsmu, un tad pašiem jāizvēlas izdevīgākais variants.

Jebkura meža gabala cenu nosaka virkne apstākļu: vai tas robežojas, bet, ja ne, – cik tuvu tas atrodas valsts mežu platībām, kādas ir piekļūšanas iespējas, kāds ir meža augšanas apstākļu tips, cik lielā platībā aizliegta galvenā cirte.

 

Galvenais kritērijs, vērtējot meža īpašumu, esot diskonta likme – prognozētā vērtība, ko iegūs no sortimenta, kad mežs būs sasniedzis ciršanas vecumu un prognozētās izmaksas, kādas būs jāiegulda īpašuma apsaimniekošanā.

 

A. Jansons: “Kā aprēķināt mežaudzes vērtību pēc simt gadiem – šis jautājums bijis aktuāls visos laikos. Tāpēc diskonta likme ir pieņēmums, formula, ko uzņēmums izveido, lai noteiktu nākotnes vērtību. Diskonta likme tiek rēķināta, ņemot vērā pēdējā gada cenas. Arī Valsts zemes dienests zemes kadastrālo vērtību nosaka tieši tāpat.”

Jautāts, kāpēc privātfirmas bieži vien gatavas maksāt vairāk, A. Jansons atbild, ka firmu motivācija ne vienmēr esot saprotama.

 

Cik lielu mežu?

Sākot no 2004. gada, “LVM” no privātajiem meža īpašniekiem nopirkuši 2852 hektārus meža zemes. Sanāk, ka vidēji gadā valsts iepirkusi 357 ha meža. Tiesa, 2009. gadā līdzekļu trūkuma dēļ “LVM” mežus nepirka. Līdz šim katram pirkumam bija vajadzīga Ministru kabineta atļauja.

Tagad šī prasība atcelta, taču mežu īpašumu pārvaldnieks nesola, ka pirkuma – pārdošanas līgums ar meža īpašnieku tiks noslēgts tikpat ātri, kā tas notiek, ja mežu pārdod privātfirmām. Tomēr panikai, ka pārdotgribētāju tāpēc nebūs, neesot pamata, jo Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevēloties savu zemi pārdot ārzemniekiem, bet labāk izvēloties valstij piederošu uzņēmumu. Arī tad, ja visa atvēlētā nauda šogad netiks iztērēta, to varēs tērēt nākamajā gadā.

Līdz šim vidējā “LVM” pirktā īpašuma platība bijusi 17,5 ha un pārsvarā tie bijuši meži, kuros izstrādāts viss, ko var izstrādāt, gan atjaunotas, gan neatjaunotas kailcirtes. Jaunaudzes un briestaudzes, dažos gadījumos arī cērtams mežs.

 

A. Jansons: “Esam pirkuši meža gabalus, kas ir 20, 40 un 100 hektārus lieli, sākot no 200 un beidzot ar 3000 latiem hektārā par pieaugušu mežu. Taču jāņem vērā – ja mežs ir cērtams, daļa ieguldītās naudas ļoti ātri atnāk atpakaļ.”

 

Nauda trīs mēnešos

Ar cik ilgu laiku meža īpašniekam būtu jārēķinās, lai darījuma rezultāts atspoguļotos naudas pārskaitījumā? “LVM” īpašumu pārvaldnieks stāsta, ka kopš lēmuma pieņemšanas un pirkuma veikšanas varot paiet trīs mēneši. A. Jansons: “Ja pircēju mūsu piedāvātā cena apmierina, valde lēmumu pieņem mēneša laikā. Tas tāpēc, ka viss tiek rūpīgi pārbaudīts dabā. Pēc tam nepieciešama arī akcionāru sapulces piekrišana. Līdz šim tā sanāca reizi gadā, bet tagad Zemkopības ministrija mums solījusi, ka akcionāru sapulce notiks reizi ceturksnī.”

 

Krītot pēdējie bastioni

Kā uz valsts aktivitātēm mežu pirkšanā raugās paši meža īpašnieki un firmas, kas veic līdzīgas darbības?

Meža īpašnieki izsaka vērojumus, ka šobrīd, īpaši Latgalē, “krītot pēdējie bastioni”. Tas nozīmē, ka arī tie, kuri līdz šim nav vēlējušies zemi pārdot, tagad šo lēmumu pieņem, un tas, ka īpašniekam ir izvēle – pārdot mežu ārzemju firmai vai valstij, protams, vērtējams pozitīvi. Meža īpašnieki cer, ka tas nedaudz ietekmēs arī zemes cenu, kas visu laiku, pateicoties pieprasījumam, nedaudz, bet vienmērīgi kāpj.

Šobrīd jau par kailcirtē nocirstu platību varot cerēt saņemt kādus 500 latus par hektāru. Arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks ziņu par mežu pirkšanu no valsts puses vērtē pozitīvi, uzsverot, ka valstij ir jādara vairāk, lai privātie meža īpašnieki savu mežu negribētu pārdot, – jāveicina kooperēšanās un kredīta saņemšana īpašumu pirkšanai, jāpanāk, lai nesamērīgi nepieaugtu platības, kas tiek ieskaitītas dabas liegumos, bet par kurām kompensācija netiek maksāta.

 

Šobrīd Latvijā ir ap 
150 000 meža īpašnieku, taču tā vidējā īpašuma platība ir mazāka par astoņiem hektāriem. Tiesa, to īpašnieku grupai, kurai pieder mazāk par pieciem un mazāk par divdesmit hektāriem, ir tendence samazināties, pieaugot to īpašnieku skaitam, kuriem pieder vairāk par simt un vairāk par pieciem simtiem hektāru.

 

Līdz šim Latvijā otrs lielākais meža īpašnieks aiz valsts bija Rīgas pilsēta, bet nu jau tai uz papēžiem stingri min norvēģu kapitālam piederošā SIA “Foran Real Estate”, kas apsaimnieko 54 000 ha zemju. Tās valdes loceklis Gundars Skudriņš prognozē, ka valsts, tērējot miljonu latu meža zemju iepirkšanai, šogad varētu nopirkt kādus tūkstoš hektārus, kas, salīdzinot ar kopējo darījumu skaitu tirgū, neesot daudz.

 

Uzziņa

Kā pārdot mežu valstij

Ir jāaizpilda piedāvājuma forma, kas atrodama “LVM” mājaslapā,

jāiesniedz dati par pēdējo meža taksāciju,

jāiesniedz apsaimniekošanas plāns.

Procedūra aprakstīta “LVM” mājaslapā 
www.lvm.lv/lat/profesionaliem/zemes

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+