Vai pārtērēta patriotiskā enerģija? 0
Pats Valsts prezidents naivā vienkāršībā 18. februāra referendumu par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai nodēvēja par absurdu. Taču tas nebūt nekavēja mūs visus šajā pazemojošajā un nožēlojamajā absurdā piedalīties. Protams, nav ļaunuma bez labuma. Jo dažam labam sāka likties, ka latvietim jau ir gluži vienalga, kādā valodā runāt, ka tikai desu var nopirkt.
Te jau mūsu valdīšana arī visnotaļ demonstrēja savu vēlmi par mātes valodu rūpēties un tautai līdzi uzvaroši gavilēt labvēlīga iznākuma gadījumā. Un ne tikai. Apliecināja, ka kaut ko tādu nemūžam vairs nepieļaus un stingri sargās mūsu nacionālās valsts pamatus.
Un tā nu ticībā un cerībā tauta sāka gan ar drusku nepacietību, tomēr ticīgi gaidīt, ka visdrīzākajā laikā parādīsies likumi, kas demokrātiju ierobežos vismaz tiktāl, lai uz tās pamata nevarētu skandēt bēru zvanus it visam, kas ir taisnīgs, saprātīgs un normāls.
Taču laiks iet. Un atkal kaut kur sākušas rosīties valsts pamatus grauzošās žurkas. Bet likumu kā nav, tā nav. Bet ir kaut kādi projekti, kurus, liekas, radījuši nevis likumdevēji, bet pagasta dīvainīši. Tā vietā, lai noteiktu par neiespējamiem referendumus, kas apdraud valsts pamatus, izrādās, ka to varēs gan darīt. Tikai ar noteikumu, ka nu ir jāsavāc nevis desmit tūkstoši, bet daudz vairāk parakstu. Tātad principā mūsu valsti iznīcināt drīkst. Šī lieta ierosinātājiem būs pašiem jāapmaksā. It kā tā būtu problēma. Citu valstu demontāžai tādā vai citādā veidā ir izdoti miljardu miljardi, daudz vairāk nekā kam citam saprātīgākam. Turklāt būšot jāuzrāda, no kurienes šī nauda nākusi. Tas nu ir aplam. Uz to pilnīgi droši nevar atbildēt visprofesionālākās spiegu organizācijas.
Ņemot vērā visu minēto, pagasta dīvainīšu darbībai var būt divas motivācijas: vai nu viņi konsekventi, noteikti un visas pasaules priekšā neiedrošinās apliecināt, ka tic, un pastāvēs uz Latviju kā valsti, bet visdrīzāk to tā nedroši pa pakaļdurvīm grib pasaulē iestumt.
Un, ja neizdodas, tad dziļi atvainoties. Vai arī viņi referenduma laikā ir tik daudz pārtērējuši patriotiskās enerģijas, ka nu tauta pateicībā varētu viņus atbrīvot no apgrūtinošiem referendumiem par pensijām, privatizācijām utt.
Jo kuram gan var iestāstīt, ka desmit tūkstošus parakstu var savākt par aizliegumu sievietēm balsot, suņiem kakāt uz ielas un meitenēm līdz kāzām saglabāt nevainību.
