Foto – Dainis Bušmanis un Andris Grīnbergs

Vai pašvaldībām jāpārņem savās rokās valsts autoceļi? 0

Aivars Okmanis, 
Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
 “Valsts uzturētie ceļi ir slikti ne tikai Vecpiebalgas novadā. Tādi paši ir arī mūsu novadā, piemēram, ceļa posmā no Svitenes uz Pilsrundāli, kur, kā saka, vairs nav nevienas dzīvas vietas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Pašlaik viena daļa ceļu ap 150 kilometru kopgarumā jau ir pašvaldības pārziņā. Diemžēl iedzīvotāji nešķiro, kam pieder ceļa posms. Par sliktajiem ceļiem visbiežāk vaino pašvaldību.

Es uzskatu, ka priekšlikums par autoceļu nodošanu vietējām pašvaldībām ir atbalstāms. Protams, ar norunu, ka nauda, kas paredzēta to uzturēšanai, arī tiktu nodota pašvaldībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Novada domē jau esam lēmuši par aptuveni četru kilometru gara ceļa posma pārņemšanu savās rokās, jo citādi šai problēmai neredzam risinājumu. Diemžēl ceļa nodoklis, ko ik gadu maksā autoīpašnieki un ko vajadzētu ieguldīt ceļu uzturēšanā un labošanā, aizplūst valsts budžetā. Bet no “kopējā katla” ceļu labošanai ministrijā paredz mazākas naudas summas, nekā vajadzētu, ņemot vērā ceļu slikto stāvokli. Latvijas Pašvaldību savienībā esam runājuši, ka ceļu atjaunošanai un uzturēšanai jānodod visas no autoīpašniekiem saņemtās ceļa nodokļa summas un 80 procenti no akcīzes nodokļa, tikai tad būs jūtams rezultāts.

Imants Balodis, 
Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs: “Ceļi ir bēdīgā stāvoklī arī mūsu novadā. Šajās dienās pats braucu no Lielvārdes uz Lēdmani, un divās vietās ceļš bija tāds, ka šķita – uz priekšu vairs netikšu.

Satiksmes ministrijas priekšlikums nodot valsts ceļus pašvaldībām mani neizbrīna. Tiklīdz valsts ar kaut ko netiek galā, tā no valdības puses atskan: “Nodosim pašvaldībām!” Esmu izbrīnīts par dažu kolēģu dedzību, ar kādu viņi gribētu atsaukties šim priekšlikumam. Divdesmit gadu laikā, kopš strādāju novada pašvaldībā, neviens tā sauktais otrās šķiras valsts ceļš nav ticis pienācīgi uzturēts. Ziemā esam paši saviem spēkiem tos tīrījuši. Pašlaik šo pagalam nolaisto ceļu nodošana pašvaldībām nozīmētu to pašu, ko uzticēt pašvaldībām miroņu atdzīvināšanu. Varu vien apbrīnot naivos pašvaldību vadītājus, kuri joprojām tic, ka šo pagalam nolaisto ceļu uzturēšanai valsts arī dos naudu. Es tam sen neticu. Tāpēc uzskatu, ka ceļus beidzot jāsāk labot valsts uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi”.

Vienīgā izeja, kādu es redzu – “Rokas nost no ceļa nodokļa”! Jau sen bija laiks pajautāt valdībai, kur paliek šis nodoklis, kas pēc definīcijas domāts ceļu uzturēšanai. Tā vietā ar šo naudu lāpa caurumus tā sauktajā konsolidētajā budžetā. Tā ir klaja ņirgāšanās par iedzīvotājiem un ceļu izmantotājiem. Varu vien pabrīnīties, kā ļaudis to vēl pacieš.”

Reklāma
Reklāma

 

Aldis Adamovičs, 
Preiļu novada domes priekšsēdētājs: “Priekšlikumā nodot ceļu uzturēšanu vietējām pašvaldībām, iespējams, ir sava loģika. Vietējā pašvaldībā vislabāk zina, kuros ceļu posmos remonts visvairāk nepieciešams. Tomēr, lai pārņemšana būtu iespējama, mums vajag skaidras atbildes uz dažiem jautājumiem. Pirmkārt, kādas naudas summas tiks nodotas pašvaldībām ceļu uzturēšanai? Otrkārt, kāda ceļu tehnika tiks nodota pašvaldību rīcībā? Kamēr nav skaidru atbilžu, pārņemšana šķiet ļoti problemātiska.

Preiļu novadā par vieglajiem un smagajiem automobiļiem, traktorus un citu lauksaimniecības tehniku ieskaitot, ceļa nodokļos un tehniskajās apskatēs spēkratu īpašnieki ik gadu samaksā aptuveni miljonu latu. Bet ceļu uzturēšanai novada teritorijā atpakaļ saņemam 290 000 latu, tātad mazāk par trešo daļu. Līdz 2009. gadam, kad novadā bija apvienoti Preiļu pilsēta un divi pagasti, ceļu uzturēšanai ik gadu saņēmām 320 000 latu. Pašlaik novadam klāt nākuši vēl divi pagasti, tomēr šogad ceļu uzturēšanai sākumā saņēmām 97 000 latu, pēc tam vēl piemeta 30 000 latu.”

 

 

Fakti

* Valsts ceļu uzturētāja akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) pārziņā ir 20 000 km ceļu – aptuveni trešdaļa no visu ceļu kopgaruma valstī.

* Pašvaldību aprūpē ir 40 000 kilometru, vēl 10 000 kilometru ceļu stiepjas Latvijas mežos, bet 3000 km ceļu un ielu ir privātīpašnieku uzraudzībā.

* No “LVC” uzturētajiem valsts galvenie autoceļi ir 1650 km, reģionālie – 5316 km, bet vietējie autoceļi – 13 150 km kopgarumā.