×
Mobilā versija
Brīdinājums +6.6°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
20. marts, 2018
Drukāt

Vai pašvaldībās iedzīvotāji izjūt ekonomikas pieaugumu valstī? (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vai pašvaldībās iedzīvotāji izjūt ekonomikas pieaugumu valstī? Šādu jautājumu uzdevām vairāku pašvaldību pāsrtāvjiem.

Gunārs Ansiņš, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos:

“Pagājušajā gadā Liepājā ir radīts vairāk nekā 1000 jaunu darba vietu un bezdarba līmenis samazinājies līdz 6,2%. Pēc “Liepājas metalurga” darbības apturēšanas tas bija vairāk nekā 10%, sarukums liecina par darba tirgus aktivizēšanos. Turpinām attīstīt jaunas industriālas teritorijas Karostā un citviet. Saglabājoties šādam attīstības tempam un sākot ražošanu jaunajos uzņēmumos, arī šogad darba vietu skaits palielināsies. Ražošanā sasniegts augstākais produkcijas apjoms pēdējos četros gados un, ja neskaita Rīgu, tad Liepājā saglabājušies augstākie rūpniecības apjomi starp visām lielajām pilsētām.”

Gatis Truksnis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Plānojam, ka šogad Jūrmalas pašvaldības budžeta ieņēmumi pieaugs par 4,6 miljoniem eiro, tāpēc varēsim vairāk atvēlēt pilsētas infrastruktūrai un iedzīvotāju sociālajam atbalstam. No šā gada pilsētā deklarētie nodokļa maksātāji saņem jau 90% atvieglojumu nekustamā īpašuma nodoklim par zemi, daudzbērnu ģimenes – gan par zemi, gan par ēkām, un tas ir ievērojams atspaids tieši iedzīvotājiem. Visi Jūrmalas pilsētas pensionāri saņems 50 eiro pabalstu gadā zāļu iegādei un ārstniecības pakalpojumu saņemšanai. Šogad esam palielinājuši materiālo atbalstu arī audžuģimenēm un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Gandrīz uz pusi vairāk līdzekļu nekā pērn – vairāk nekā sešus miljonus eiro – plānojam ieguldīt arī pilsētas ceļu un ielu remontiem, grantēto ceļu asfaltēšanai, ietvju izbūvei, daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošanai un veloceliņu izbūvei. Par saviem budžeta līdzekļiem šogad pabeigsim mūzikas skolas un centrālās bibliotēkas ēku būvniecību.”

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Pērn mūsu izdevumi bija 34 miljoni, šogad būs 75 miljoni. Izaugsmi iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt dažādi, piemēram, vairāk varam ieguldīt pilsētvides sakārtošanā. Nākamgad pabeigsim olimpiskā centra būvi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kadu gan , ekonomikas izaugsmi , iedzivotaji , var just ?To izjut , tikai tie , kuriem tiek pieliktas algas , ka piem: Saerimas deputati , Ministrijas un to ieredni , Lielie OIK razotaji un t.t.Parasta TAUTA , ka grima nabadziba , ta paslaik grimst , vel dzilak PURVA !Paslaik , iet skandals , par Udens skaititajiem , sateku izbuvi , un t.t. Karteja naudas izkasana , no parasta iedzivotaja .Driz jau , sievinu noskupstit ari nevaresu , ja nebusu Ekonomikas ministrijai = samaksajis ! Atlaist , visus EKonomikas ministrijas , gudras galvas , ar ASERADENU prieksgala un izsutit uz 101 kilometru . Gribetu redzet , ka izdzivotu , ar 125 eiro menesi ! Zaglu banda , vairak nav , ko teikt !!!Nobarojusies = MULI !!!

  2. Atbildi uz virsrakstā minēto jautājumu tā arī neatradu. Bija tikai dažu turīgo pašvaldību vadītāju lielīšanās. Kur intervijas ar trūcīgāko pašvaldību vadītājiem. Bet tā pat vajadzīgs cits virsraksts.

  3. Vai ir vērts labiekārtot vidi,tērēt nelietderīgi tam ES naudu,ja nebūs,kas dzīvo tanī vidē?!?Mazpilsētas,lauki izmirst,darba nav un cilvēki aizbrauc….Pakalpojumiem cenas aug šausmīgi it sevišķi šogad:elektrība, gāze,atkritumi,pārtika,tad vēl ūdens un kanalizācijas šausmīgas izmaksas,tas viss dzen tautu izbraukt…

  4. SMS par ekonomikas izaugsmi daudzina nepārtraukti. Arī man pensijai pielika. Tikai izdevumi dažādiem “apsaimniekotājiem”, cenu pieaugumi, citi neatliekamie maksājumi rezultātā mēneša izdzīvošanas bilanci arvien pasliktina.

  5. Lauku novados TO NEJŪT IT NEMAZ. Kļūst vēl sliktāk.Zemniekiem nodokļi vēl lielāki.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+