Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

Vai pašvaldības spēj nodrošināt pakalpojumus attālākajām viensētām? (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Ilustratīvs attēls

Skola, darbavieta un veikals, pasta, medicīnas un sociālie pakalpojumi, arī elektrība – tas viss, kas parasti ir pašsaprotamas lietas, nomaļo māju iedzīvotājiem un pašvaldībām sagādā ne mazums raižu.

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs:

“Spējam, taču uzreiz jāpiebilst – bieži vien pārvarot lielas grūtības. Katram saprotams, ka mūsdienu Latvijas apstākļos, kad laukos sarūk iedzīvotāju skaits, nav ne viegli, ne lēti gādāt, lai bērni no attālākām viensētām tiek uz skolu un lai veciem cilvēkiem nomaļās vietās būtu droša dzīvošana. Mēs savā novadā cenšamies rast risinājumus, jo esam pārliecināti, ka nedrīkst sodīt cilvēkus par to, ka viņi negrib pamest savas dzimtas mājas un nereti pie tām cenšas turēties pēdējiem spēkiem. Visvairāk jāpalīdz ģimenēm ar bērniem un veciem vientuļiem cilvēkiem. Mums ir četras skolas, internātu esam nodrošinājuši Jaunjelgavas vidusskolā un Daudzeses pamatskolā. Autobusu maršruti ir izkārtoti tā, lai bērniem līdz pieturai nevajadzētu iet tālu, parasti šis attālums ir puskilometra, kilometra robežās. Atsevišķos gadījumos ar vecākiem panākam dažādas vienošanās, piemēram, par bērnu vešanu ar vieglo automašīnu. Ja ģimenē ir smagi materiālie apstākļi, domes sēdē lemjam par autobusa biļetes atmaksāšanu. Tiem vientuļajiem vecajiem cilvēkiem, kam ziemas mēnešos ir grūti ar māju un sevi tikt galā, nodrošinām vietu īslaicīgās sociālās palīdzības centrā.”

Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs:

“Iet jau visādi, jo ceļi arī visādi. Kādu dienu tālumniekam jānokļūst pie daktera, citreiz ātrajai palīdzībai jāsteidzas pie viņa uz tālo viensētu. Bet tādās tālās mājās dzīvo ne jau tikai veci cilvēki. Mūsu zobārstei uz darbu jāmēro tāls ceļš, kas vietām iet pa pļavām. Tas ir pašvaldības ceļš, protams, mums tas jāuztur. Cenšamies cilvēkiem palīdzēt. Bet reizēm gadās, ka no opozīcijas deputātiem saņemam pārmetumus nevis par to, ka kaut ko neesam izdarījuši, bet gan par to, ka esam sniegu notīrījuši arī no kāda privātceļa gabala, turklāt vēl pārāk ātri steigušies. Mums galvenais ne jau tas metrs uz vienu pusi vai otru, bet gan tas, lai tālo māju iedzīvotāji varētu nokļūt uz darbu, skolu, veikalu, pie ārsta. Bet tik un tā kāds ar kaut ko nav apmierināts. Kad lieli sniegi sakrīt, visiem ceļu vajag notīrīt uzreiz. Protams, tādās reizēs grūtāk klājas nomaļo vietu ļaudīm, īpaši Grāveru pusē. Skolā šogad atvērām 10. klasi. Saldus autobuss un pašvaldības autobusi skolēnus uzņem un izlaiž māju ceļu galos.”

Sandra Viškure, Dagdas novada domes priekšsēdētāja:

“Visas grūtības ir pārvaramas, mēs neņemam ļaunā pat tad, ja kādas tālas mājas iedzīvotājs sauc pēc palīdzības, taču, kad ierodamies, izrādās, ka cilvēks vienkārši vēlējies ar kādu parunāties. Ļoti saprotami, ka attālāko viensētu iedzīvotājiem nepieciešama lielāka uzmanība. Sociālais dienests cenšas. Mūsu novadā ir desmit pagasti, bet katru gadu skolēnu skaits samazinās. Skolēnu autobusu maršrutus izstrādājam tā, lai viņiem nebūtu grūti nokļūt mācību iestādē. Ja kādas mājas iedzīvotāji prasa, lai mēs parūpējamies arī par privāto ceļu, mēs to darām par samaksu.”

Edvīns Meņķis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs:

“Mums lielākās raizes sagādā pašvaldības ceļu uzturēšana, kas sasniedz 400 kilometru kopgarumu. Jā, dažreiz šķiet, ka esam sastapušies ar neatrisināmu problēmu, bet galu galā sarunu ceļā visu atrisinām. Mums nav tādu īpaši uzstājīgu cilvēku, kas prasa neiespējamo. Visi, kas mūsu novadā nopērk tālas mājas, rēķinās ar šo attālumu un paļaujas uz savām iespējām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. man ir gluži vienalga kas tajā novadā notiek,maksāju tikai nodokļus un nekad neienāku un arī neilgojos ne pēc kādiem vadītājiem,man te sava dzīve un sava robeža.Lai tikai pārāk neparazitē uz mana rēķina un neprasa vēl, jo visiem vadībā ir vienmēr par maz.

  2. Kur ta nu par laukiem kads padomās.Rīgā jāceļ pasaulē dārgākie tilti,bibliotekas visādas citādas celtnes bez kurām vareja mierigi apieties un kuras no otra gala jau būs jāsāk remontēt.Attapsies tad kad lauki būs pilnīgi tuksi.

  3. Ja zel ka,tie lauki paliek tuksi,agrak bij tada rosiba,tad kad dzivoju Malta Rezeknes raj.Nevajadzeja bagatam but,darbins bij,naudina ari,gaju uz fermu gotinas slaukt.Nu asaras birst!Ceru ka lv.kadreiz mainisies,bet protams mani berni tur vairs nedzivos un ceru ka ne.Jo dzivo cita valsti,cita vide.Nedod dievins atgriezties taja perekli,ko mani berni redzeja.Pagastam musu galva nekad nesapeja,jo pakalas savas sildija un tagat silda,bet matei vienalga ar ko bernus barot,ja darba nav.Atpakal cela vairs nav!

  4. Pašvaldību zinu kā nodokļu samaksas vietu un ar pašvaldības sniega tīrītājiem nobloķētas iebrauktūves pie vecu ļaužu un invalīdu mājokļiem.Galvenās rūpes ir veltītas pašvaldību sēdvietu labiekārtošanai un skaistuma uzturēšanai.Apmērām baronu un dzimtcilvēku attiecības.

  5. Ne jau vienmēr lauku cilvēkam kaut ko materiālu vajag, dzīvojot ārpus centra. Cilvēcīgu uzmanību, cieņas izrādīšanu, aizbraucot tāpat apskatīties kā dzīvo, parunāties. Ja cilvēks ar pastieptu roku neiet, tad tā arī aiziet viņsaulē, ne sociālo, ne pārvaldes priekšnieku ne redzējis, ne dzirdējis. Tas nu neprasa ne centa, tikai nedaudz ieplānot sava laika,kas nemaz tik noslogots nav…

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+