Vai pašvaldības spēj nodrošināt pakalpojumus attālākajām viensētām? 5
Skola, darbavieta un veikals, pasta, medicīnas un sociālie pakalpojumi, arī elektrība – tas viss, kas parasti ir pašsaprotamas lietas, nomaļo māju iedzīvotājiem un pašvaldībām sagādā ne mazums raižu.
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs:
“Spējam, taču uzreiz jāpiebilst – bieži vien pārvarot lielas grūtības. Katram saprotams, ka mūsdienu Latvijas apstākļos, kad laukos sarūk iedzīvotāju skaits, nav ne viegli, ne lēti gādāt, lai bērni no attālākām viensētām tiek uz skolu un lai veciem cilvēkiem nomaļās vietās būtu droša dzīvošana. Mēs savā novadā cenšamies rast risinājumus, jo esam pārliecināti, ka nedrīkst sodīt cilvēkus par to, ka viņi negrib pamest savas dzimtas mājas un nereti pie tām cenšas turēties pēdējiem spēkiem. Visvairāk jāpalīdz ģimenēm ar bērniem un veciem vientuļiem cilvēkiem. Mums ir četras skolas, internātu esam nodrošinājuši Jaunjelgavas vidusskolā un Daudzeses pamatskolā. Autobusu maršruti ir izkārtoti tā, lai bērniem līdz pieturai nevajadzētu iet tālu, parasti šis attālums ir puskilometra, kilometra robežās. Atsevišķos gadījumos ar vecākiem panākam dažādas vienošanās, piemēram, par bērnu vešanu ar vieglo automašīnu. Ja ģimenē ir smagi materiālie apstākļi, domes sēdē lemjam par autobusa biļetes atmaksāšanu. Tiem vientuļajiem vecajiem cilvēkiem, kam ziemas mēnešos ir grūti ar māju un sevi tikt galā, nodrošinām vietu īslaicīgās sociālās palīdzības centrā.”
Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs:
“Iet jau visādi, jo ceļi arī visādi. Kādu dienu tālumniekam jānokļūst pie daktera, citreiz ātrajai palīdzībai jāsteidzas pie viņa uz tālo viensētu. Bet tādās tālās mājās dzīvo ne jau tikai veci cilvēki. Mūsu zobārstei uz darbu jāmēro tāls ceļš, kas vietām iet pa pļavām. Tas ir pašvaldības ceļš, protams, mums tas jāuztur. Cenšamies cilvēkiem palīdzēt. Bet reizēm gadās, ka no opozīcijas deputātiem saņemam pārmetumus nevis par to, ka kaut ko neesam izdarījuši, bet gan par to, ka esam sniegu notīrījuši arī no kāda privātceļa gabala, turklāt vēl pārāk ātri steigušies. Mums galvenais ne jau tas metrs uz vienu pusi vai otru, bet gan tas, lai tālo māju iedzīvotāji varētu nokļūt uz darbu, skolu, veikalu, pie ārsta. Bet tik un tā kāds ar kaut ko nav apmierināts. Kad lieli sniegi sakrīt, visiem ceļu vajag notīrīt uzreiz. Protams, tādās reizēs grūtāk klājas nomaļo vietu ļaudīm, īpaši Grāveru pusē. Skolā šogad atvērām 10. klasi. Saldus autobuss un pašvaldības autobusi skolēnus uzņem un izlaiž māju ceļu galos.”
Sandra Viškure, Dagdas novada domes priekšsēdētāja:
“Visas grūtības ir pārvaramas, mēs neņemam ļaunā pat tad, ja kādas tālas mājas iedzīvotājs sauc pēc palīdzības, taču, kad ierodamies, izrādās, ka cilvēks vienkārši vēlējies ar kādu parunāties. Ļoti saprotami, ka attālāko viensētu iedzīvotājiem nepieciešama lielāka uzmanība. Sociālais dienests cenšas. Mūsu novadā ir desmit pagasti, bet katru gadu skolēnu skaits samazinās. Skolēnu autobusu maršrutus izstrādājam tā, lai viņiem nebūtu grūti nokļūt mācību iestādē. Ja kādas mājas iedzīvotāji prasa, lai mēs parūpējamies arī par privāto ceļu, mēs to darām par samaksu.”
Edvīns Meņķis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs:
“Mums lielākās raizes sagādā pašvaldības ceļu uzturēšana, kas sasniedz 400 kilometru kopgarumu. Jā, dažreiz šķiet, ka esam sastapušies ar neatrisināmu problēmu, bet galu galā sarunu ceļā visu atrisinām. Mums nav tādu īpaši uzstājīgu cilvēku, kas prasa neiespējamo. Visi, kas mūsu novadā nopērk tālas mājas, rēķinās ar šo attālumu un paļaujas uz savām iespējām.”
