Vai pašvaldību vēlēšanās vajadzētu atteikties no partiju sarakstiem? 0
Elita Eglīte, Amatas novada domes priekšsēdētāja: “Atbalstu atteikšanos no partiju sarakstiem. Arī domes priekšsēdētāju jāļauj vēlēt iedzīvotājiem. Šobrīd viņi partijas izvēlas ļoti pareizi. Jūs taču redzat, kas notiek, ja pašvaldību vadītāji veido savu partiju! Vai tā ir politiska partija?
Tās ir draugu grupas, ko pēc četriem gadiem neviens pat neatcerēsies. Iedzīvotāji balso par konkrētiem cilvēkiem, viņi arī teikuši, kuru no saraksta uzskata par atbilstošu vadītāja amatam. Tas nepieļauj iespēju, ka domē ienāktu nepazīstami cilvēki. Bet cilvēkam nekas neliedz no kāda cita darba pašvaldībā izaugt par priekšsēdētāju. Tur, kur vadībā ienāk gadījuma cilvēki, mainās arī priekšsēdētāji, un neko līdz galam paveikt nevar. Cieš iedzīvotāji.
Paši iedzīvotāji partijās nestājas, jo tām neinteresē lauki. No 6000 iedzīvotāju tikai kādi 20 ir kādas partijas biedri. Šobrīd deputātu kandidātu sarakstus iesniegusi “Vienotība”, ZZS un jaunizveidotā Vidzemes partija. Varbūt būs vēl kāda, jo laiks vēl ir.”
Gints Kaminskis, Auces novada domes priekšsēdētājs: ”Tas nebūtu nekas jauns. Arī līdz šim pašvaldībās vēlēšanas notikušas par konkrētiem cilvēkiem. Vēlētāji sarakstā meklē tos kandidātus, uz kuriem paļaujas un kuri pelnījuši viņu uzticību. Protams, dzirdu, ka no viena saraksta viņi labprāt balsotu par vienu cilvēku, no otra saraksta – par citu, no trešā – vēl par kādu. Tas tikai pierāda, ka iedzīvotāji izvēlas cilvēkus darītājus, nevis partijas.
Varētu arī jautāt, vai nebūtu vajadzīgas atsevišķas novada vai pilsētas priekšsēdētāja vēlēšanas? Arī tāds variants iespējams, kāpēc ne? Tas gan nebūtu vienkārši izdarāms vienā mēnesī vai gadā. Mainītos visa sistēma. Šobrīd Auces novada deputāti pārstāv ZZS un “Sabiedrību citai politikai”. Jūnija vēlēšanu saraksti vēl nav zināmi.”
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Šo priekšlikumu vērtēju divējādi. No vienas puses, svarīgi uzticēties saviem iedzīvotājiem, vēlētājiem. Bet, ņemot vērā, ka valsts attīstībā jābūt vienotai politikai, nekas cits demokrātiskāks par partiju sistēmu nav izdomāts. Tāpēc politiskajām partijām jābūt. Ja tās darbosies tikai Saeimā, atrautas no reāliem novadiem, no reāliem ļaudīm un problēmām, tāda politiskā sistēma būtu galīgi greiza. Manuprāt, būtu tuvredzīgi atteikties no partiju sistēmas. Vaina varbūt tajā, ka mums par partijām uzkrāta pārāk liela negatīva pieredze, partijas nenobriedušas, lērums sīku tā dēvēto kabatas partiju. Bet tās arī mainās, attīstās. Tām vajadzētu apvienoties, polarizēties – kas pa kreisi, kas centrā, kas labējās. Mums īstu politisko partiju nav, ne vienmēr tās veidotas pēc klasiskajiem politikas principiem.”
Alīna Gendele, Ludzas novada domes priekšsēdētāja: “Piekrītu, jo pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji pārsvarā balso par personībām, nevis partiju ideoloģiju. Pašvaldībās tomēr galvenais ir tieši saimnieciskais darbs, infrastruktūra un iedzīvotāju labklājība. Un Saeimā varbūt kādas partijas savstarpēji nevar sadzīvot, bet pašvaldībā mēs visi sadarbojamies, jo mums ir vieni mērķi un vieni centieni darīt cilvēku labā.
Arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanu iznākuma aina var būt pilnīgi atšķirīga. Tā partija, kas varbūt neguva vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās, var uzvarēt pašvaldības vēlēšanās. Sarakstā ietvertie cilvēki, kas ir ar aktīvu dzīves pozīciju, gūst atbalstu savu iedzīvotāju vidū. Mūsu pašvaldībā vēlēšanām pašlaik gatavojas Reformu partija, “Saskaņas centrs”, Latgales partija, kuru pati pārstāvu, tāpat ZZS un, iespējams, arī Lindermana partija, jo pilsētā darbojas šīs partijas pārstāvji. Kopā būs kādi pieci seši saraksti.”
