Vai pavadoņi bezdarbībā spēlē sunīšus? 0
Svētdien, 20. maijā, plkst. 16.50 no Rīga ar vilcienu izbraucu uz Zilupi. Vilcienam bija divi sastāvi pa trim vagoniem. Katrā sastāvā brauca pa diviem konduktoriem vai pa vienam uz 1,5 vagonu. Kaut arī pasažieru bija daudz, pilni vagoni, konduktoru skaits bija pārāk liels. Pietiktu ar vienu uz trim vagoniem.
Novērojot konduktoru darbu, viennozīmīgi var secināt, ka viņu darbs nebija efektīvs, jo lielāku laiku vienkārši visu ceļu sēdēja bezdarbībā. Tātad būtu lietderīgi uz visiem sešiem vagoniem norīkot vienu konduktoru. No Rīgas līdz Salaspilij vai, ja nepaspēj, līdz Ogrei pārbauda vienu sastāvu vai trīs vagonus, bet no Ogres – otru. Tā vismaz strādā Vācijas konduktori. Vai tad vāciešu dzelzceļš ir nabadzīgāks par Latvijas dzelzceļu un par “Pasažieru vilcienu”? Ar cieņu, Denis
Atbild AS “Pasažieru vilciens” Pasažieru informācijas un mārketinga departamenta vadītājs Andrejs Fiļipovs: “Kritizējot vilciena sastāvu un pavadoņu – konduktoru skaitu, jāņem vērā tas, ka vilciens Rīga–Zilupe atgriezās no Zilupes agri no rīta, pareizāk sakot, pirmdien ap pusčetriem naktī. Jau agri no rīta pie Krustpils vilciens bija pārpildīts un pavadoņi ar pasažieru plūsmu knapi tika galā. Ir jārēķinās, ka vienā stacijā iekāpj 50 un vairāk cilvēku un ir stacijas, kur nedarbojas biļešu kases. Tā ka pavadoņi ir pietiekami noslogoti. Turklāt svētdienas reisā mājās pēc maiņas ar Zilupes vilcienu atgriezās vairāki pavadoņi. Protams, viņi bija formās, un tas varēja radīt maldīgu priekšstatu, ka pavadoņi vilcienā garlaikojas. Jāpiebilst, ka AS “Pasažieru vilciens” cenšas elastīgi plānot pasažieru un līdz ar to arī pavadoņu skaitu. Taču pavadoņi vilcienos ir spiesti uzraudzīt arī sabiedrisko kārtību un drošību, tādēļ viens pavadonis nekad reisā nedodas.”
