×
Mobilā versija
+5.7°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Piektdiena, 27. aprīlis, 2018
21. marts, 2018
Drukāt

Vai pēc 25.maija pasākumu foto galerijas vairs nevarēs brīvi publicēt? (35)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt, uzskata eksperti.

“Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana,” uzsver zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” advokāte Ieva Andersone.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums. Par to, kas pēc GDPR stāšanās spēkā jāņem vērā, organizējot publiskus pasākumus, publicējot attēlus sociālajos tīklos vai citās vietnēs, stāstīja “Sorainen” zvērināta advokāte Ieva Andersone un IT uzņēmuma “Squalio” produktivitātes risinājumu speciālists Kristaps Sedols trešdien, 21.martā, notiekošajā “ReputationTime” meistarklasē “Kā aiz datu apstrādes meža ieraudzīt kokus. Regulas izaicinājumi”.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju, skaidro Andersone.

Treškārt, var publicēt to personu attēlus, kuras ir piekritušas fotografēties.

Ceturtkārt, paliek spēkā attēlu izmantošana žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Šādu izņēmumu paredz topošais Personas datu apstrādes likums, kas konkretizēs dažus GDPR noteikumus Latvijā. Tāpat izņēmumi paredzēti par datu apstrādi (ietverot arī fotogrāfijas, ciktāl tās ir personas dati) akadēmiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.

“Manuprāt, publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu, kas ļauj, pirmkārt, iegūt apmeklētāju piekrišanu fotografēšanai un attēlu tālākai izmantošanai un, otrkārt, jebkuram cilvēkam skaidri un identificējami paust savu nevēlēšanos tikt nofotografētam tā, lai citi viņu spētu identificēt,” saka Andersone. Savukārt medijiem jāizvērtē, vai attēla publicēšana patiešām kalpo sabiedrības interesēm un žurnālistikas vajadzībām.

Tādējādi gan pasākuma informatīvajos materiālos, gan, iespējams, arī uz biļetēm vai dalībnieka kartēm būtu jānorāda, ka tajā notiks fotografēšana un attēli pēc tam tiks publicēti sociālajos tīklos vai citās publiski pieejamās vietnēs. Lai izvairītos no situācijas, kad cilvēks jūtas “spiests piekrist” fotografēšanai, vēlams šo piekrišanu nošķirt no tās, kas nepieciešama, lai vispār apmeklētu pasākumu.

“Piemēram, dodoties ballēties uz klubiņu, ja vien esat atbilstošā vecumā, jums nevarētu liegt ieeju tikai tāpēc, ka jūs nevēlaties, lai jūs fotografē. Proti, kluba īpašnieki var informēt jūs, ka izklaides vietā notiks fotografēšana, taču jums aizvien ir tiesības lūgt, lai jūs nefotografē vai lai attēli ar jums nekur neparādās publiski,” tā norāda eksperte.

Tā kā arī mediju pārstāvji itin bieži piedalās un fotografē dažādus publiskus pasākumus, tad arī uz medijiem attiecas pienākums ievērot līdzsvaru starp personas datu apstrādes principiem un vārda brīvību, kad personas datu apstrāde tiek veikta žurnālistikas mērķiem. Piemēram, liels izaicinājums varētu būt saprast, vai sabiedrībā pazīstamu personu slepena fotografēšana un attēlu publicēšana vienmēr patiešām kalpo sabiedrības interesēm. “Arī medijiem būtu ļoti ieteicams līdz 25.maijam veikt iekšējo juridisko dokumentu, IT sistēmu un procedūru auditu, lai saprastu, kā ir strādāts līdz šim un kas ir jāmaina līdz brīdim, kad GDPR stājas spēkā,” uzsver Andersone.

Ikvienai organizācijai, kas plāno vai regulāri rīko publiskus pasākumus, Andersone iesaka izveidot tieši šim nolūkam paredzētas Datu apstrādes politikas un Iekšējo vadlīniju sadaļas, jo tas ļaus precīzāk ievērot GDPR prasības un jau iepriekš izstrādāt rīcības modeļus dažādām situācijām. Tad darbinieki zinās, kas tiem ir jādara, kuros gadījumos un kādā veidā jāprasa personu piekrišana. Jāpiebilst, ka “Sorainen” kopā ar “Squalio” ir izveidojuši produktu “GDPR Ready”, kas palīdz uzņēmumiem sagatavoties GDPR prasībām, tostarp skatot juridiskos un IT procesus kopsakarībā ar uzņēmuma darbības specifiku.

Svarīgi nodefinēt tos potenciālo apmeklētāju datus, kas ir vitāli nepieciešami pasākuma veiksmīgai norisei, piemēram, vārds, uzvārds, e-pasts – rēķina nosūtīšanai vai ārkārtas saziņai; identificēt darbiniekus, kuriem ir nepieciešama piekļuve šiem datiem (grāmatvedei – rēķina izrakstīšanai, organizatoram – informācijas nosūtīšanai); nodrošināt to drošu glabāšanu pēc pasākuma, un, visbeidzot, korekti uzturēt to kontaktu datu bāzi, kuri ir piekrituši arī turpmāk saņemt sūtījumus.

Kas jāzina privātpersonai? Ja pēc 25.maija manāt savu seju publiska (tas neatteicas uz privātiem draugu vai draugu draugu organizētiem pasākumiem) pasākuma foto galerijā sociālajos tīklos vai citā vietnē, jūs skaidri zināt, ka nebijāt informēts par fotografēšanu, nedevāt tam savu piekrišanu un jūs pavisam noteikti nevēlējāties šīs foto publiskošanu, tad jums ir visas tiesības sazināties ar pasākuma organizatoru un lūgt izņemt fotogrāfijas no attiecīgās vietnes. Tās ir jūsu tiesības!

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. kādu privātumu??? tavu seju katru dienu filmē tūkstošiem novērošanas kameru, ja vajag, tevi var izsekot pa visu pilsētu un atrast pēc vajadzības, ja būsi uzpūtis kaut ko uz sienas, vai atvēris mazo aliņu parkā. kāds vēl “privātums”…

  2. stulbums!

  3. TAD NEDRIKSTES RADIT VALDIBAS KROPLJUS.

  4. Turpmāk bildēsim tikai pakaļas!!!

  5. Manuprāt, Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR) nav nekas cits, kā vien jauns ierobežojums, kurš domāts, lai neļautu cilvēkiem ieraudzīt vairāk, kā viņi drīkst, taču nav šaubu, ka slepeniem dienestiem būs atļauts gan fotografēt, gan filmēt, jo tas tiks formulēts, kā sabiedrības interešu aizstāvība.

  6. Suņa murgi. Nav taču iespējams pūlī izsekot kurš grib, kurš negrib tikt nofotografēts. Privātums manuprāt atrodas vietā kur Tu esi nost no citu acīm (savā mājā, tualetē uc.), savādāk esi publisks un neko nevar iebilst, ja ieraugi sevi kādā fotogrāfijā.

  7. Dita no Varakļāniem Atbildēt

    Neko nesapratu. Kā tad būs? Pasakiet konkrēti, kur un kam, ejot vasarā uz Dziesmu svētku koncertu, man jāpiesaka, ka nevēlos, lai mani fotografē. Jā, man ir biļete.

  8. Urā ! …Tad jau ielu kameras ari nedrīkstes bez atļaujas cilvekus filmēt … un novērošanas kameras veikalos .

  9. Nevajadzēja aizliegt “parandžas”. Varētu bildēt uz nebēdu un viss būtu likumīgi. 🙂

  10. nāve mobilo telefonu foto iespējām. jo pārdot kādam fotoaparātu un mobtelu ar fotokameru ir noziegums.

  11. tad arī fotografēt brīvi nedrīkst! ieraudzīšu fotografētāju – vilkšu pa mūli un uz tiesu! tā pat likvidēt visas video novērošanas kameras, jo es neesmu devis piekrišanu , ka mani visu laiku filmē!

  12. Tas likums, lai galerijās nevarētu redzēt augstmaņu – tizleņu fizonomijas – Latvijā ZIEMEĻKOREJAS SINDROMS.

  13. Nu būs pilnīgs sviests un tiesu darbi,kā lai es tagad saprotu,ko drīkst un ko nedrīkst fotografēt?Līdz šim bija spēkā prakse,ka visus publiskos pasākumus un cilvēkus,kuri tur piedalās varēja fotografēt un bildes publicēt.Ja kāds iet uz pasākumu kopā ar mīļāko,tad viņam ir jārēķinās ar iespēju,ka bildi kaut kur varēs redzēt arī publiskajā telpā un nebija problēmu.Šāda likuma norma jau izskatās pēc totalitārisma.

  14. Smieklīgi. Laikā, kad valsts apmaksātā vietnē Vēstnesis, ir brīvi pieejami tūkstošu personas dati ar visiem personas kodiem un māju adresēm, tagad iesprings par publisku pasākumu fiksēšanu un tik pat publisku atrādīšanu. Noskrūvējiet arī visas videoierīces uz ielām, birojos, veikalos utt. Arī tā ir nesankcionēta privātās dzīves fiksēšana, bez informācijas, kur indivīda dati turpmāk tiks izmantoti. Aizliedziet arī TV demonstrēt masu pasākumus, jo arī tur redz publiku.

  15. Vienīgais, kas man nav skaidrs. Kas īsti būs ar publiskajiem pasākumiem? Piemēram, pilsētas svētki, u.t.t. Kur parasti amatieri/profesionāļi fotogrāfi uzņem attēlus, jo viņi nav žurnālisti vai officiāli piesaistīti pasākumam. Respektīvi vai tagad katram būs jālūdz atļauja ? vai paļausies uz principa, ja gribēs, lai izņemu, tad ganjau uzrakstīs.

  16. Kaut kāds sviests! Principā labāk fotokameru sasmalcināt lai neiebrauktu nepatikšanās.

  17. Patik piedalities Dziesmu svetkos, bet lai tik kads pamegina fotografet vai filmet.

  18. Un kā ar niansi, ka jebkurā brīdī savu iepriekš dotu atļauju fotografēt un publicēt foto ar savu attēlu var atsaukt?

  19. Pēc kādiem precedentiem, vadlīnijām, piemēriem šis brīnumdarbs izstrādāts? Kur vēl citūr passulē pastāv šāds likums un kā ar to tiek galā?

  20. Vēl viena M-zemes pērle……

  21. Visa ūdens sāls ir vienā rindā ” lūgt izņemt fotogrāfijas no attiecīgās vietnes. Tās ir jūsu tiesības!” Un šeit viss arī atdurās jo ORGANIZĀTORIEM nav pienakums izpildīt šo jūsu lūgumu:):) Variet vērsties tiesā un tikai tiesa var piespiest organiztoru izpildītu jūsu lūgumu:)

  22. Un kā būs ar fotografēšanu ar telefoniem? Ar spoguļkameru nedrīkst, bet ar telefonu drīkst!?!

  23. Totalitārisms-un vissi cēli klusē ! Kā saka ar labiem nodomiem (pārspīlētiem) ir bruģēts ceļs uz ELLI.

  24. Tātad Dziesmu svēkus vairs nedrīkstam fotogrāfēt, jo ej nu tajā svētku gājiena laikā paprasi katram atļauju… Rīgas maratonu arī nedrīkst, jo es līdzi tiem sportistiem izskriet nevaru… Līgo svētkus krastmalā arī nedrīkst… Pēc 20 gadiem mūsu bērni un mazbērni nezinās un neatcerēsies kas bija, kā bija un kādi mēs bijām…toties mācēs skandēt no galvas GDPR prasības… ja godīgi, tad sajūta, ka atgriežamies totalitārismā… kādus gadus 40 atpakaļ man Krievijā izrāva filmu no fotoaparāta, jo biju nofotogrāfējis skaistu tiltu…un vēl tuvo austrumu valstīs arī gandrīz neko nedrīkst fotogrāfēt… laipni lūgti atpakaļ drīz mums atņems pases. lai mēs nevarētu pārvietoties pa valsti, pēc tam atslēgs internetu (pārāk daudz informācijas no ārpuses), pēc tam būs 2 TV programmas (viena vietējā un viena Maskavas/ Vašingtonas/ Pekinas- esmu to piedzīvojis, zinu ko runāju)… drīz naktī būs komandanta stunda un policijas patruļas uz ielām, kas pārbaudīs dokumentus…

  25. Pēdējā rindkopa izcila – kas man tagad nav tiesību aizrakstīt, lai manu bildi izņem?

    Padebīlas tās regulas pēdējā laikā no ES. Jautrība sāksies, kad cilvēki gribēs iepirkties interneta veikalos, bet nepiekritīs atstāt tur nekādus savus datus un tad būs: ” Kāpēc neviens nepiedāvā nosūtīt preces tiem, kas nevēlas uzrādīt saņemšanas adresi? – diskriminācija!”

  26. tad var uzlikt jebkurai personai bomža karikatūru.un būs labāk.

  27. GDPR prasībās jāiestrādā punkts ka izejot uz ielas galvā jāmauc maiss…lai ar savu viepli neapgrūtinātu apkārtējos…

  28. Tas ir laicīgi pieņemts likums totalitārai valstij – nevar minēt vādu uzvārdu, bildi…

  29. Pagalam vēsturiskā fotogrāfija!Latvija-strausu valsts-galvu smiltīs!

  30. Ko nozīmē varēs žurnālistikas vajadzībām. Es teiksim esmu ar mieru, ka manus foto publicē mūsu latvijas izdevumi latviešu valodā, bet nevēlos, ka mani foto ir krievu izdevumos piem : Vesti
    Kā to varēs kontrolēt ? Domājiet !!!!!!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+