Vai pēc Dziesmu un deju svētkiem vajadzīga brīvdiena? 0

Ingūna Zēģelniece, Priekules novada sieviešu kora un tautas deju kolektīva vadītāja: “Mūsu dziedātājiem un dejotājiem noteikti liels atbalsts būtu brīvdienas noteikšana pirmdienā pēc Dziesmu un deju svētkiem.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

Citādi, kad svētku noslēguma koncerts nodziedāts un dalībnieki izballējušies, vēl aptuveni četras stundas jāpavada mājupceļā. Tiem, kuriem nākamā ir darba diena, pēcsvētku noguruma izgulēšanai tad atliek tikai pāris stundas. Vienīgi dejotāji var noslēguma koncertā nebūt klāt un mājās doties agrāk, taču lielākā daļa no viņiem tomēr izvēlas noskatīties koru sniegumu svētku izskaņā. Arī neviens mūsu kora dziedātājs gan vēl nav žēlojies. Dažs brīvu pirmdienu pēc svētkiem aizrunājis jau laikus, bet cits darba dienu kaut kā nomoka. Tomēr, ja valdība izsludinātu šajā pirmdienā brīvdienu, apmierināti un priecīgi būtu visi, jo nogurums pēc nodziedātiem vai nodejotiem svētkiem ir milzīgs.”

Sandra Degle, Rūjienas vidējās paaudzes tautas deju kolektīva “Luste” vadītāja: “Brīva pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētkiem mana kolektīva dalībniekiem būtu liela svētība. Parasti pēc svētkiem mājās viņi atgriežas, vairākas naktis negulējuši un pārguruši no lielās fiziskās un emocionālās slodzes, kas svētku laikā jāiztur. Turklāt, neskatoties uz to, ka noslēguma koncertā dejotājiem nav jāpiedalās, viņi vēlas un ir pelnījuši redzēt arī svētku aizkustinošāko brīdi – izskaņu – un dzīvot līdzi novada korim. Tā kā mājās nokļūt viņi var tikai ap diviem vai trijiem svētdienas naktī, tad pilnvērtīgi nākamo darba dienu viņi tik un tā nespēj nostrādāt. Ja šī diena tiktu dota brīva, tā būtu tikai pienācīga cieņa par to, ko viņi svētku laikā ir snieguši skatītājiem. Īpaši svarīgi šādu valsts novērtējumu saņemt būtu tieši pašlaik, kad sakarā ar taupības režīmu, finansiālu atbalstu kolektīvi tikpat kā vairs nesaņem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Olga Grecka, jauktā kora “Krāslava” diriģente: “Tiklīdz parādījās pirmā ziņa, ka Dziesmu un deju svētku padome rosinās pirmdienu pēc svētkiem noteikt brīvu, ļoti nopriecājāmies un, pārrunājot kora kolektīvā, nolēmām, ka ar visu sparu šo ieceri atbalstīsim. Iepriekšējo svētku un lielkoncertu pieredze Mežaparka estrādē rāda, ka nākamajā rītā iet uz darbu koristiem nav prāta darbs. Dziedātāji pēc svētku noslēguma koncerta parasti ir gan noguruši, gan ļoti emocionāli, un viņiem nepieciešama vismaz viena diena, lai atgūtos. Uz grandiozo emociju viļņa pēc koncerta mūsu kolektīvs vienmēr vēlas palikt arī uz sadziedāšanos, tāpēc no estrādes izbraucam tikai ap vieniem naktī un Krāslavā atgriežamies ap sešiem rītausmā. Ja nākamā diena būtu brīva, tas parādītu gan sabiedrības cieņu pret dziedātāju darbu, gan vairotu svētku sajūtu cilvēkos.”

 

Uzziņa

* Dziesmu un deju svētku padome nolēmusi izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt jautājumu, vai pirmdienu pēc Dziesmu un deju svētkiem noteikt kā brīvdienu. Pirmdien nenostrādātā darba diena tad varētu tikt pārcelta uz sestdienu.

* Padomes sanāksmē diskutēja par svētku dalībnieku un jo īpaši attālo novadu iedzīvotāju neērtībām, kas rodas, Dziesmu un deju svētkus noslēdzot naktī uz pirmdienu. Lielai daļai dalībnieku no attāliem novadiem mājupceļš beidzas jau tuvu pirmās darba dienas rīta gaismai. Izskatīta arī iespēja noslēgt svētkus vienu dienu agrāk, proti, sestdienā, taču tas varētu ietekmēt svētku sagatavošanas kvalitāti.

* Dziesmu un deju svētku padomē konceptuāli atbalstīts, ka XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.