Vai pēc satiksmes ministra Aivja Roņa demisijas esat drošs par valdības stabilitāti? 0

Silvija Cepurīte, 
pensionāre: 
”Ronis ar savu demisiju var daļēji apdraudēt valdību. Lai neapdraudētu, viņa vietā jānāk valsts sekretāram, kurš sola viņa darbus turpināt. Ronim apnicis cīnīties. Mēs jau esam neapmierināti ar uzliktajām lielajām algām, turklāt par pensionāru pensijām nedomās agrāk kā 2014. gadā.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Pārejot uz eiro, naudas būs mazāk, tāpēc laikam tagad liek 8000 latus, jo pēc tam paliks tikai 5000 latu vērtībā. Lats jau tagad savu pirktspēju zaudējis. Esmu mamma 2. grupas invalīdei un, laimīgi tikusi pie nopelnītās pensijas, saņemu tikai 167 latus mēnesī. Labi, ka dzīvoju mazpilsētā un kurinu māju ar malku.”

 

Uldis Šmits, 
amatnieks Siguldā: 
”Domāju, Roņa demisija neapdraud valdības stabilitāti, jo tā neslēpj nedz intrigas, nedz partiju nesaskaņas un rīvēšanos. Demisiju vērtēju neitrāli. Varbūt vietā ieliks labāku, varbūt sliktāku, jo Ronis kā satiksmes ministrs bija nekāds, klusi darīja savu darbu, nekādu īpašu iniciatīvu no viņa puses neredzēja.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Edmunds Grēviņš, 
pensionārs Jūrmalā: 
”Kāda ir šā ”burbuļa” apakšējā daļa, to jau mēs nezinām. Teorētiski demisijai nevajadzētu satricināt valdību. Ronis ir augsti izglītots, tomēr diez vai ministrija ar viņu zaudējusi īstu nozares profesionāli. Lēmums par algu paaugstināšanu nav pareizs. Skaidrs, ka ejam ārā no krīzes, taču nevar pieļaut, ka tie paši brālīši ar abām kājām silē atkal iekšā… Algu paaugstināšanai jānotiek pakāpeniski. Es cerētu, ka koalīcijas partijas valdībā būs vienotākas, bet vēl svarīgāk tas ir, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām Rīgā. Visi ir ar ambīcijām, grib būt priekšgalā, bet nepieciešama kopēja vīzija, lai ir ko likt pretī tai ideoloģijai, kas jau tagad televīzijā tiek reklamēta.”

 

Marina Dovnaroviča, 
pensionāre Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā: 
”Domāju, ka Ronis nebija savā ādā. Viņš vairāk ir diplomāts, piemērotāks ārlietu ministra amatam. Satiksmes ministrijā vajadzētu tehniskāku cilvēku. Piemēram, kad notika manipulācijas ap dzelzceļu, viņš it kā stāvēja malā. Ministrijai ir milzīgs apjoms darbu, ko būtu varējuši veikt trīs ministri – sakari, ostas, dzelzceļš, autotransports un briesmīgie ceļi. To visu grūti pārraudzīt ar skopo budžetu. Vai noturēsies valdība? Katru nedēļu notiek kādi skandāli un skandāliņi. Koalīcijā apvienotie spēki velk vezumu katrs uz savu pusi, vajag vilkt kopā. Daži varbūt apvainojušies, ka nav ministriju pārvaldību dabūjuši. Mēs nezinām, kas par cilvēkiem ir ”Olšteina banda”. Olšteins it kā ir jauns, pro­gresīvs cilvēks, bet kādi viņa nolūki? Savukārt Reformu partijas ”bučošanās” ar ”Saskaņas centru” bija antinacionāla! Lai gan vienu otru reizi, ja opozīcija ko prātīgu pasaka, varbūt vajag viņos ieklausīties.”

 

Jānis Censonis, 
pensionārs Jaunjelgavā: 
”Par Roņa demisiju nav jēgas uztraukties. Ministri nākuši un gājuši. Tā tikai politiska ampelēšanās. Koalīcijai jau nav cita varianta. ”Zemnieku” skaits pārāk mazs, tie par švaku. Ko tad? ”Nacionālos” mest ārā? Atkal nekas nesanāks. Tikai parīvēsies. Ronis ir izglītots cilvēks, profesionālis diplomātijā, dzīvojis vairāk ārzemēs. Tur, protams, algas lielas. Viņš absolūti nesaprot vienkāršo cilvēku dzīves apstākļus. Šķiet, visa valdība un Saeima dzīvo citā dimensijā. Protams, citur kapitālismā, privātos uzņēmumos varētu būt tik lielas algas, bet viņi aizmirst, ka tie ir valsts uzņēmumi, kurus vada politiskajiem spēkiem pakļauti ierēdnīši. Ne jau ”Latvijas dzelzceļš” tāpēc miljonus pelna, ka Magoņa kungs kādu mēriņu saskandinājis austrumos. Ja nebūtu Ventspils, Liepājas un Rīgas ostas un termināļu, pa dzelzceļu varētu pārvadāt, ko grib, bet nevienam nekas nebūtu vajadzīgs. Turklāt, kādu cenu lielais brālis noteiks, tāda arī būs. Tas pats ar ”Latvijas valsts mežiem”. Miljonus pelna, nevis pateicoties vadītājiem, bet pateicoties man un citiem, kas savā jaunībā mežus stādīja un kopa. Kāpēc mežs 40 gadu vecumā jāizcērt? Ja tas būtu privāts mežs, rīkojieties, kā gribat. Bet tie ir valsts meži!”

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.