Ekonomika
Nauda

Vai pensiju mantošana veicinās uzticību esošai pensiju sistēmai, komentē eksperti0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: pexels

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Saskaņā ar grozījumiem fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Ko tas mainīs vai nemainīs, skaidro eksperti.

Pēteris Stepiņš, “Swedbank” ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs: nākotnes pensijas mantošana – godīga pret nodokļu maksātājiem

Pēc ilgstošām debatēm un sabiedrības aktīvas iesaistes Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas nozīmē, ka otrajā pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus varēs mantot.

Tā ir lieliska ziņa visiem pensiju otrā līmeņa krājējiem – šobrīd mūsu ir jau teju 1,28 miljoni. Šī ir arī laba ziņa nodokļu maksātājiem – iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā.

Tā sakot, pie manas ģimenes reiz atgriežas kapitāls, ko pats esmu krājis.

Jāuzsver – katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmkārt, mums būs iespējams atstāt uzkrāto kapitālu valsts pensiju budžetā, un šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie).

Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība, kas būs spēkā vēl līdz 2020. gada sākumam, kad pilnā apmērā stāsies spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā (līdz tam vēl taps attiecīgi Ministru kabineta noteikumi). Šī kārtība paliks spēkā arī attiecībā uz tiem, kuri par savu izvēli nebūs paziņojuši.

Otrkārt, mēs varēsim savu uzkrāto kapitālu pievienot kāda cita otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka kāds no mūsu ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, saņems lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais.

Treškārt, mēs varēsim izvēlēties savu uzkrāto kapitālu nodot mantojumā parastajā mantošanas kārtībā, ko regulē Civillikums. Pašlaik gan nav skaidrs, taču jārēķinās, ka šādā gadījumā var būt jāveic kādā papildus nodokļa nomaksa.

Tas, kādā veidā par savu izvēli mums būs jāpaziņo, kā arī citas likuma grozījumu piemērošanas nianses vēl atsevišķi noteiks valdība.

Paredzēts, ka mums būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, katra no iespējām varētu būt izdevīgāka.

Likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (šobrīd vispārējais pabalsts ir 64 eiro mēnesī).

Iespēja izraudzīties kādu no trim minētajām iespējām ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Otrajā pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmā līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu, tāpēc iespēja to mantot ir godīga.

Turklāt likuma izmaiņas varētu būt vēl viens arguments pelēkajā zonā strādājošajiem apsvērt savas iespējas un “aplokšņu algu” saņēmējiem apdomāties, jo tie savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to – nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina.

Priekšlaicīgas nāves gadījumā, papildus zaudējuma sāpēm, finansiāls slogs parasti gulstas uz palicējiem. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo – kaut tobrīd šķietami nebūtisko – ikdienas daļu.

Kristīne Lomanovska, “SEB bankas” dzīvības apdrošināšanas vadītāja: strādājošie vairāk uzticēsies esošajai pensiju sistēmai

Pirms 7 gadiem, kad pirmo reizi izskanēja mūsu ierosinājums Labklājības ministrijai pensiju 2. līmeni izveidot kā mantojamu privātīpašumu valsts pensijas uzkrājuma periodā, no valsts puses redzējām lielu atturību un piesardzību šī jautājuma risināšanā. Apzināmies, ka tam varēja būt dažādi iemesli, bet tomēr.

Bijām un esam pārliecināti, ka, padarot pensiju 2. līmeni mantojamu, mēs pievienojam papildu vērtību visiem pensiju sistēmas dalībniekiem, jo iedzīvotāji savas sociālās apdrošināšanas iemaksas uzskatīs par savu nopelnīto naudu, nevis “sociālo nodokli”, kas aiziet “kaut kādām nesaprotamām valsts vajadzībām”.

Turklāt, redzot savu uzkrājumu un zinot, ka tas tiešām ir viņu kapitāls, strādājošie vairāk uzticēsies esošajai pensiju sistēmai.

Tāpēc esam gandarīti par šodien pieņemto lēmumu. Protams, priekšā vēl ir daudz darba, lai šis izmaiņas ieviestu. Mēs kā industrijas pārstāvis gaidām pēc iespējas ātrāku skaidrojumu par to, kas iedzīvotājiem ir jāzina, lai šī mantojamība iestātos.

Toms Kreicbergs, “Indexo” izpilddirektors: iniciatīva par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu kļūs par likumu

“Indexo” iniciatīva “Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu”, kura portālā ManaBalss.lv piesaistīja 11,5 tūkstošus balsu un janvārī tika iesniegta Saeimā, vainagojusies panākumiem – šodien Saeima 3. lasījumā atbalstījusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz mantošanas iespēju.

“Indexo” saka paldies visiem iniciatīvas parakstītājiem un apsveic tās atbalstītājus ar izcīnītajām pārmaiņām.

Likuma grozījumi aizsargās mūsu ģimenes, bet tas nav vienīgais ieguvums. Izmaiņas cels Latvijas iedzīvotāju interesi par 2. pensiju līmeni kopumā un motivēs tos maksāt nodokļus, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs, kā – sadarbojoties sabiedrībai, privātajam un publiskajam sektoram – iespējams izcīnīt reālas pozitīvas pārmaiņas Latvijas likumdošanā,” uzsvēra Kreicbergs.

“Indexo” mantojamības iniciatīvu izveidoja 2017. gada oktobrī, reaģējot uz daudzu klientu un atbalstītāju jautājumiem.

Saistītie raksti

Iniciatīvas mērķis bija uzlabot sabiedrības uzticību 2. pensiju līmenim, celt Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzkrājumu veidošanā un aizsargāt Latvijas ģimenes – it īpaši tās, kurās strādā tikai viens no laulātajiem.

Izcīnītās pārmaiņas pielīdzīnās Latvijas pensiju sistēmu vairumam Eiropas Savienības valstu, kurās 2. pensiju līmenis vienā vai otrā veidā ir mantojams.

LA.lv