Vai pensionāri rakstīs protesta vēstuli amatpersonām?
 0

Maruta Muste, Saulkrastu Pensionāru biedrības vadītāja: “Vēstulē savu nostāju, prasot atjaunot pensiju indeksāciju iespējami ātrāk, pamatošu ar 46 gadu darba mūžu, kas aizvadīti, organizējot kultūras dzīvi, ar kārtīgi nomaksātajiem nodokļiem, kā arī ar katra cilvēka tiesībām uz cieņpilnām vecumdienām.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Savā organizācijā runājām, ka visiem, kuri saņem par 200 latiem mazāku pensiju, šāda vēstule ir jāraksta. Man kā Pensionāru federācijas pārstāvei jau iesniegtas 80 vēstules. Ieskatoties tajās, jāsecina, ka situācija ir traģiska: pensijas 130 – 140 – 150 lati, bet darba stāžs no 34 līdz 45 gadiem! Indeksācija ir vienīgā iespēja, lai mūsu pensijas tiktu paaugstinātas kaut par dažiem latiem gadā.”

 

Astrīda Alksne, Ropažu pensionāru darba organizatore: “No mūsu organizācijas federācijai iesniegtas 22 vēstules. Atklāti sakot, uz rezultātiem daudz neceru, bet, kamēr citi neapmierinātie dodas piketos vai kā citādi pievērš sev uzmanību, mēs izvēlējāmies šādu ceļu. Vai augstās amatpersonas lasīs mūsu iesniegumus? Ja būs daudz, varbūt arī izlasīs. Iztikt ar 150 latiem, jo īpaši, ja esi vientuļš pensionārs, ir grūti. Daudzi mūsējie tomēr dzīvo, cīnās, kā var, visu vasaru iet uz mežu sēnēs vai ogās, strādā rokdarbus, brauc uz tirgu.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Andris Ludvigs Bauskas novadā: “Aizbraukt uz Rīgu mītiņot man nav iespējams, taču vēstuli gan varu uzrak-stīt. Mana pensija ir 143 lati, darba stāžs 34 gadi. Esmu strādājis par mežsargu, celtnieku, bet tad viss tika likvidēts un deviņus gadus biju bez darba. Tad visus spēkus veltīju pašu saimniecībai, lai vismaz būtu paēduši. Arī tagad turu sivēnu, vistas, man ir dārzs, izaudzēju kartupeļus, burkānus, bietes. Cik ilgi to spēšu? Man ir 71 gads, sāk šķobīties veselība, arvien vairāk no pensijas būs jāatvēl medikamentiem.”

 

Alfons Jumiķis, pensionāru biedrības “Sigulda” valdes priekšsēdētājs: “Pats es noteikti rakstīšu amatpersonām, bet no citiem lielas atsaucības tomēr nav. Stāstām, skaidrojam, ka tas viss ir viņu pašu labā, ka neviens neko viņiem uz paplātes klāt nenesīs, nav vairs tie laiki. Tomēr citi aizbildinās, ka negrib par savām nelaimēm publiski stāstīt, negrib pazemoties utt. Ja tāda attieksme, tad turpmāk mazo pensiju saņēmēji federācijai nevarēs pārmest, ka tā neko pensionāru labā nedara.”

 

Jānis Felsbergs, Latvijas Pensionāru federācijas pensiju komisijas vadītājs: “Maznodrošināto pensionāru skaits palielinās, tomēr nosacījumi, ar cik lielu vai mazu pensiju cilvēks ierindojams maznodrošināto skaitā, katrā pašvaldībā ir citādi. Diemžēl Labklājības ministrijai nav izpētes par reālo situāciju, kādā dzīvo vecie cilvēki. Var teikt, ka maznodrošinātie esam visi, kam no pensijas jāsedz arī izdevumi par veselības aprūpi. Piemēram, man nepieciešama kāju vēnu operācija, kas maksā 500 latu. Tas prasīs trīs manas pensijas, bet dzīvokļa apkure ziemas sezonā – četras pensijas.”

 

Uzziņa

Latvijas Pensionāru federācija aicina visus, kuru pensija ir mazāka par 200, arī 300 latiem, iesaistīties nevardarbīgā akcijā, rakstot vēstules Ministru prezidentam vai Saeimas priekšsēdētājai;

vēstulē jāpastāsta, cik liela ir jūsu pensija un cik gadus esat strādājis, kādi ir jūsu galvenie izdevumi un kam pietrūkst naudas;

jāaicina valsts amatpersonas atjaunot pensiju indeksāciju, bet priekšlaicīgo pensiju apmēru no 50% palielināt uz 80%, kā tas bija pirms ekonomiskās krīzes.

Reklāma
Reklāma