Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. maijs, 2013
Drukāt

Vai piekrītat Pasaules bankas pētījuma autoriem, ka Latvijā nepastāv atkarība no pabalstiem?

Foto - LETAFoto - LETA

Edvīns Meņķis, 
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs:
 “Sociālais drošības tīkls krīzes gados bija būtisks atspaids, tomēr nevar noliegt, ka daudzi arī pierada pie pabalstiem. Mūsu ļaudis ir ļoti pieticīgi, iemācījās iztikt ar minimumu, neko vairāk nevajadzēja. Domāju, ka šajā ziņā PB pētījums īsti neatspoguļo reālo dzīvi.

To, ka cilvēki pieraduši pie pabalstiem, apliecina pašreizējā situācija: kas agrāk nāca pēc pabalstiem, nāk arī tagad. Neticu, ka šodien nav iespējams pārkvalificēties, iegūt citu profesiju, kas darba tirgū ir pieprasīta. Bet daļai cilvēku pietiek ar pabalstiem – it kā darbu meklē, bet strādāt negrib.”

 

Elita Eglīte, 
Amatas novada domes priekšsēdētāja:
 “Negribu vainot cilvēkus par to, ka viņi saņem sociālos pabalstus. Ja arī bijuši kādi atkarīgie, tad parasti tie ir daži atsevišķi gadījumi. Domāju, ka tāds bija laiks, jo vienu ekonomisko situāciju nomainīja cita. Redzot, cik atsaucīgi iedzīvotāji piedalās dažādās nodarbinātības programmās – 100 latu stipendiātu, “simtlatnieku” darbā, var droši teikt, ka viņi ļoti labprāt vēlas strādāt. Arī tad, ja pašvaldībā vajadzīgs kāds darbinieks, piesakās un atrodam uzreiz. Uzņēmēju nosacījumi bieži vien ir tādi, kas nerosina cilvēkus strādāt.”

 

Andris Vaivods, 
Līvānu novada domes priekšsēdētājs:
 “Sociālie pabalsti tomēr izkropļoja darba tirgu. Daļa no darbspējīgajiem cilvēkiem izvēlējās pabalstus, jo tie, kas strādāja, saņēma ļoti mazas algas. Zinu daudzus gadījumus, kad, lai tiktu pie GMI pabalsta, pārdeva savus īpašumus, bet automašīnas pārrakstīja uz radinieku vārda. Tiklīdz esi trūcīgo skaitā, tev ir pabalsti, tev ved malku, lai gan uzskatu, ka vajadzēja palīdzēt tikai tiem, kuri nespēj sev palīdzēt, – invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm. No valsts puses lielāks atbalsts būtu jāvelta uzņēmējiem, jo viņi silda ekonomiku, nodrošina darba vietas. Jābūt izmaiņām nodokļu un darba algas politikā.”

 

Dagnis Straubergs, 
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs:
 “Ja maksātājs būtu bijusi tikai pašvaldība, tad tiešām varētu izsekot, lai atbalstu saņem tikai tie, kam tas pienākas objektīvi. Mēs esam pārskatījuši pabalstu piešķiršanas nosacījumus. Prasām, lai cilvēks meklē darbu, aiziet vismaz pie trim mūsu uzņēmējiem. Bet, ja pieķeram, ka pabalsta nauda tiek nodzerta, turpmāk nedabū ne santīma. Pašvaldības rokās ir spēcīgas sviras, kas jāizmanto, lai ilgstošie bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū. Uzņēmēji joprojām saka, ka nav nemaz tik viegli atrast labus darbiniekus.”

 

Ella Frīdvalde-Andersone, 
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja:
 “Atbalstu PB ekspertu viedokli, jo Vecpiebalgā bez darba palikušie iedzīvotāji ļoti vēlas strādāt, viņi nav kļuvuši atkarīgi no pabalstiem. Mūsu cilvēki ļoti aktīvi iesaistījušies tā saucamajā simtlatnieku programmā, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Vismaz uz šo laiku cilvēkam ir iespēja pacelt savu pašapziņu. Protams, visi vēlas pastāvīgu darbu, bet ko iesākt, ja tāda nav? Ļaunprātīgi pabalstu izmantotāji ir vien neliels procents. Jāpiekrīt PB, ka GMI pabalsts, kas tagad ir 35 lati, ir pārāk mazs. Cilvēkam vajag vairāk, lai varētu reāli izdzīvot.”

 

Uzziņa

* Pasaules banka (PB) nesen iepazīstināja ar zinātnisko pētījumu “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?”;

* pētījumā analizēti ilgstošā bezdarba rādītāji, nabadzības un nevienlīdzības tendences krīzes periodā, pabalstu un nodokļu mijiedarbība, kā arī pašlaik īstenotie pasākumi;

* Latvijā nepastāv iedzīvotāju atkarība no pabalstiem, tie arī neesot bijuši pietiekami dāsni, secinājuši eksperti.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+