Vai rektoriem un juristiem jāprot latviešu valoda? Atkal diskusijas par valodu lietojumu augstskolās 0
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, cita starpā nosakot, ka eksāmens jurista kvalifikācijas iegūšanai būs kārtojams tikai latviešu valodā.
Komisija arī nolēma izskatīšanai pirmajā lasījumā piekrita virzīt divus likumprojektus, kas paredz atvieglot valsts valodas prasmju prasības Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektoriem.
A augstskolas šobrīd darbojas bez rektoriem. Pērn valdība atteicās atkārtoti apstiprināt amatā Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresu Pālzovu, jo viņš nebija augstā līmenī apguvis latviešu valodu, kaut esot bijusi vienošanās, ka viņš to darīs. A. Pālzovs gan bez valdības akcepta turpina vadīt augstskolu.
Amatā tieši valsts valodas neprasmes dēļ netika apstiprināts arī Rīgas Juridiskajā augstskolas rektora amata kandidāts Mels Kenijs, kurš sākumā solīja apgūt latviešu valodu, lai vēlāk gūtu valdības apstiprinājumu, bet nu no šīs idejas atteicies. Par pagaidu augstskolas vadītāju iecelts Latvijas Universitātes (LU) prorektors Jānis Ikstens.
Komisija vienojās virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus REA likumā, kurā iecerēts noteikt, ka rektors var arī neprast latviešu valodu, ja vien augstskola nodrošina tulkojumu. Tāds pat nosacījums ierakstīts likumprojektā par RJA darbību, ko arī komisija atbalstīja.
Pērn izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauda uzskatu, ka abu augstskolu rektoriem valsts valoda jāmāk tāpat kā citu augstskolu vadītājiem, taču, visticamāk, citu “Vienotības” biedru spiediena dēļ savu viedokli mainīja. Komisijas sēdē viņš atzina, ka jautājums par rektoru valodu prasmēm “šausmīgi politizējies”. Tomēr uz šīm divām augstskolām varot pieļaut izņēmumu to īpašā statusa dēļ.
REA dibināta ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā. RJA tapusi, parakstot līgumu starp Latvijas un Zviedrijas valdībām un “Sorosa fondu” Latvijā. Tagad augstskola ir neatkarīga LU sastāvdaļa – LU pieder 76 procenti augstskolas daļu, bet pārējās pieder “Sorosa fonds – Latvija”. Studijās augstskolās notiek angliski, tajās ir daudz ārvalstu studentu – REA pērn tādu bija pat 34 procenti, bet RJA – 19 procenti.
“Abas augstskolas tika dibinātas, lai sniegtu palīdzību Latvijas augstākās izglītības sistēmai,”
uzsvēra K. Šadurskis.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra gan norādīja, ka faktiski šobrīd abas “zviedru” augstskolas ir tādas pašas kā citas privātās augstskolas, līdz ar to nav saprotams, kāpēc tām jāpiemēro izņēmumi.
“Kā rektors var parakstīt dokumentus valsts valodā, ja tos nesaprot?”
vaicāja J. Vētra.
Viņu apstrīdēja REA Absolventu asociācijas prezidents Māris Simanovičs, sakot, ka REA joprojām ir Stokholmas ekonomikas augstskolas franšīzes turētāja. Ar to tā atšķiras no citām privātajām augstskolām. J. Ikstens piebilda, ka visi dokumenti RJA tiek tulkoti latviski.
“Nevar prasīt, lai visi cilvēki augstākajā līmenī prastu latviešu valodu,”
viņš pauda.
Likumprojektus komisija gan atbalstīja tikai pirmajā lasījumā. Tas liek šaubīties, vai šī Saeima pagūs to apstiprināt.
Strīdi izraisījās arī par daļu priekšlikumu par izmaiņām Augstskolu likumā, ko nākamajā nedēļā jāizskata Saeimas plenārsēdē. Jau pagājušā gada nogalē Saeima lēma, ka tiesību zinātņu profesionālo maģistra programmu absolventiem jākārto vienots valsts eksāmens. Tagad Tieslietu ministrija iesniegusi priekšlikumu, kas skaidri nosaka: šāds eksāmens kārtojams tikai latviešu valodā. Pamatojums: nokārtojot eksāmenu, tiek saņemta Latvijā atzīta jurista kvalifikācija, kas nozīmē, ka jurists māk latviešu valodu un pārzina Latvijas normatīvos aktus.
Pret šādu nosacījumu iebilda Latvijas Studentu apvienība, kas norādīja, piemēram, RJA mācības ir angliski, arī citviet iespējamas studiju programmas, kur apgūst, piemēram, Eiropas Savienības tiesības, kur ir svarīgi termini angļu valodā.
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra nostājās ministrijas pusē, norādot, ka ir arī akadēmiskās tiesību programmas, kuru noslēgumā nav jākārto vienotais juristu eksāmens, tajās tad arī varot mācīties angliski. Arī K. Šadurskis uzsvēra: ja grib Latvijas jurista kvalifikāciju, jāspēj latviski nokārtot eksāmens. Šo nostāju atbalstīja lielākā daļa komisijas locekļu, kuri balsoja par ministrijas priekšlikumu.
Paredzams, ka par valodu jautājumu un citiem ar augstskolu darbību saistītajiem likumprojektiem Saeima lems 11. oktobrī.
