Uģis Gruntmanis
Uģis Gruntmanis
Foto – Karīna Miezāja

Vai rektoru vēlēs 130 vai 1300 personu? 54

Novembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoram profesoram Jānim Gardovskim beidzas pilnvaru laiks – šajā amatā viņš bijis likumā atļautos divus termiņus pēc kārtas. Pagaidām vienīgais zināmais kandidāts uz RSU rektora amatu ir Teksasas universitātes asociētais profesors endokrinologs Uģis Gruntmanis.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

U. Gruntmanis, kurš ir arī Latviešu ārstu un zobārstu apvienības prezidents, par nodomu kandidēt uz RSU rektora amatu paziņojis publiski, norādot arī uz nepilnībām, kas vērojamas augstskolas darbā. Viņš kopā ar citiem latviešu ārstiem, kuri absolvējuši šo augstskolu un guvuši ilglaicīgu pieredzi medicīniskās izglītības darbā ārpus Latvijas, nosūtījis vēstuli RSU vadībai. Tajā ārsti dalās ar savām idejām par to, kā realizēt pozitīvas pārmaiņas, kas ilgtermiņā celtu RSU kā augstākās izglītības iestādes prestižu pasaulē.

Viens no vēstulē paustajiem ieteikumiem ir saistīts ar rektora vēlēšanu kārtību, ko šobrīd nosaka RSU satversme un kas paredz, ka rektoru ievēl 130 satversmes sapulces locekļi aizklātās vēlēšanās. Lai universitātē notiktu pozitīvas pārmaiņas, nedrīkst turpināties situācija, ka 7000 cilvēku vietā lemj 130 personas, jo tas neesot demokrātiski, caurspīdīgi un saprotami, uzskata ārsti. Vēstules autori iesaka ļaut vēlēt rektoru visiem RSU mācībspēkiem un studējošajiem, līdzīgi kā tas ir Oslo un Islandes universitātēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Gardovskis, komentējot šādu priekšlikumu, sacīja: “Latvijas likumdošana to nepieļauj, jo Augstskolu likumā ir paredzēta kārtība, kādā veidā ieceļ rektoru. Satversmes sapulcē pārstāvjus deleģē gan studenti, gan profesori, gan pārējās personas, un šīs 130 personas tad arī izsaka kolektīvo gribu.”

U. Gruntmanis pauda pārsteigumu par šādu atbildi: “Tā nav patiesība, jo Augstskolu likums noteic, ka rektoru ievēl satversmes sapulce, taču likums nesniedz nekādu informāciju, cik cilvēkiem vajadzētu būt satversmes sapulcē. Rīgas Stradiņa universitātē ir izdomāts, ka tās ir 130 personas, bet tikpat labi varētu būt, piemēram, 1300 vai arī visi RSU studenti un pasniedzēji.” Viņaprāt, Saeimai, strādājot pie grozījumiem Augstskolu likumā, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā rektoru vēlēšanās nodrošināt lielāku demokrātiju.

Kuru personu rektora krēslā vēlētos redzēt pats Gardovskis? “Personu, kura ir integrēta mūsu valsts augstākās izglītības sistēmā, orientējas juridiskajos jautājumos, Latvijas likumdošanā… Augstskolu vadīt nav nemaz tik vienkārši, ir jābūt priekšzināšanām,” sacīja RSU rektors. Viņš nevēlējās saukt konkrētus uzvārdus, bet sacīja, ka tas varētu būt “kāds no mūsu universitātes kolēģiem, droši vien no komandas cilvēkiem”.

Vairāki rezidenti, kuri pametuši rezidentūru Latvijā, lai turpinātu to ārvalstu augstskolās, nav slēpuši, ka RSU krītas studiju programmu kvalitāte, katedrā trūkstot mācībspēku un nereti lekcijas lasot paši rezidenti. Gardovskis gan tā neuzskata. “Ārzemju studentu konkurss par to naudu, ko viņi maksā (10 000 eiro gadā), katru gadu pieaug. Ja viesnīcā ir apmeklētāji, tad serviss ir kārtībā. Mēs nekad nevarēsim apmierināt studentu vēlmi, lai visu viņiem māca profesori. Tādas elementāras lietas kā, piemēram, šuvju uzlikšana māca un arī turpmāk mācīs rezidenti vai jaunākie ārsti. Runājot par izglītības kvalitātes pazemināšanos, jāteic, ka tas ir no ārzemēm, no Amerikas atnācis pirmsvēlēšanu triks. Protams, ka no daudzajiem studentiem vienmēr būs kāds neapmierinātais. Pagājušajā gadā rīkojām ārvalstu studentu aptauju par studiju kvalitāti un citiem procesiem, un apmierinātības procents bija ļoti augsts,” pastāstīja rektors.

Reklāma
Reklāma

Gardovskis neslēpa, ja nebūtu ārvalstu studentu, “mums klātos ļoti grūti, mācību kvalitāte būtu ļoti zema, jo nevarētu samaksāt pasniedzējiem algas, nebūtu pienācīgas infrastruktūras apmācībai, jo valsts dotācija nesegtu to mācību kvalitāti, kādu varam šodien atļauties”.

Tikmēr U. Gruntmanis kopā ar kolēģiem rakstītajā vēstulē uzsver: “Situacija, ka rektors RSU gadā saņem 98 000 eiro (tikpat, cik vadošo Skandināvijas universitāšu rektori), papildus no medikamentu kompanijām 61 000 eiro, ir absolūti nepieņemama. Savukārt prorektori – 71 000 eiro gadā, kamēr Valsts prezidents saņem 3100 eiro mēnesī! Rektora un prorektoru alga valsts universitatē nekādā ziņā nevar būt lielāka par valsts vadītāja algu!”

J. Gardovska iesniegtajā ieņēmumu deklarācijā par 2015. gadu uzrādīts, ka 2015. gadā viņa alga RSU bijusi 98 672 eiro, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā rektors nopelnījis 21 294 eiro, bet kā vadošais pētnieks Šveices uzņēmumā “PSI CRO AG” – 61 610 eiro.