Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. aprīlis, 2014
Drukāt

Vai Rīgā būs velotreks?


Foto no grāmatas "Latvieši Austrālijā"Foto no grāmatas "Latvieši Austrālijā"

Latvijas riteņbraucējiem un šī sporta veida līdzjutējiem labas ziņas nāk ne tikai no ASV, kur BMX čempionātu sekmīgi sācis Māris Štrombergs, bet arī no Rīgas.

Uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) veterānu komisijas priekšsēdētāju Raimondu Timmu, iespējams uzgavilēt. Jo Rīgā pēc ilgiem trūcības gadiem beidzot atkal varētu būt savs velotreks! Lieki atgādināt, ka savā laikā, kad Latvijā bija četri treki, mums bija arī izcilnieki Harijs Japiņš, Dzintars Lācis, Imants Bodnieks un citi – līdz pat pasaules čempiona un olimpiskā vicečempiona titulam. Bešā palikuši Latvijas trekisti vēl kādu laiku zīmējās starptautiskajā apritē, taču nopietna un plaša attīstība bez savas sporta bāzes trekistiem nav iespējama. Pagaidām atjaunotā Latvijas čempionāta sacensības iecerētas Lietuvā, Panevēžas trekā.

Sapratne


Jauns treks Rīgā – tā nav tukša runāšana, lai gan pasākums, protams, ir visai sarežģīts un dārgs. LRF sadarbībā ar Rīgas domi nolūkojusi zemes gabalu celtniecībai, tiek meklēti iespējamie investori. Ir morāla atsaucība no Latvijas Olimpiskās komitejas, dome atsaucas ar zemes gabala piešķiršanu un sadarbību treka noslogojumā ar sportistu treniņu grupām. Sportisti atzīst: ziemā Latvijā nav kur trenēties uz divriteņa. Tikai retais var savu sagatavošanos veikt ārzemēs.

Treks kā nākotnes projekts iezīmēts domes veidotajā pilsētas attīstības plānā kopā ar vieglatlētikas stadionu un manēžu Dienvidu tilta galā – Ziepniekkalnā. Bija gan iecere par treku Mežaparkā, kur jau ir BMX trase, taču tik apjomīga celtne neietilpst parka attīstības perspektīvā. Riteņbraucēji vēl ar zināmu interesi lūkojas uz “Arēnas Rīga” apkārtni, taču laiks rādīs. Galvenais, ka jau izveidojusies savstarpēja sapratne un atsaucība. Protama lieta, ka tādu projektu mums nepasniegs rīt no rīta uz brokastlaiku.

Treks ir ļoti svarīgs, tomēr ne vienīgais uzdevums, kura risināšanā spēkus pieliek LRF veterānu komisija ar savām autoritātēm. Veterāni kā ļoti būtisku izceļ tradīciju saglabāšanu, pēctecību. Tāpēc nolemts sagatavot un izdot grāmatu par Latvijas riteņbraukšanas vēsturi, veltītu 130. gadskārtai, kopš pie mums nodarbojas ar organizētu riteņbraukšanas sporta veidu. 1. Rīgas riteņbraucēju biedrība dibināta 1886. gada 12. augustā.

Aicinājums


LRF veterānu komisija aicina kolēģus, visus riteņbraukšanas draugus, kam saglabājušies privātie arhīvi, avīžu izgriezumi, plakāti, medaļas, nozīmītes, suvenīri, statistikas krājumi, vārdu sakot, viss, kas vien var noderēt topošā vēstures izdevuma radīšanā, pieteikties Imantam Stradiņam pa tālruni 29336645 vai LRF pa tālruni 67540605. LRF pasta adrese: Grostonas iela 6b, Rīga, LV-1013 (apmeklētājiem ieeja no Vesetas ielas puses), e-pasts: federācija@lrf.lv. Uz pasta sūtījumu aploksnēm lūdzam uzrakstīt “Vēstures materiāli”.

Domāts arī par ranga tabulu izveidošanu aktīvo riteņbraucēju vecuma grupās katra gada beigās atbilstoši sportistu sasniegtajiem rezultātiem. Ar LRF veterānu komisijas organizēto ranga nolikumu un rangā iekļautajām sacensībām varat iepazīties LRF mājas lapā www.lrf.lv.

Kā redzam, par vietu zem saules cīnās ne tikai vīri un jaunietes, dāmas un jaunskungi vien. Savs laiks un cīņasspars joprojām ir veterāniem, no kuriem daži joprojām trenējas pat divreiz dienā. Pērn pasaules veterānu sporta spēlēs Itālijas pilsētā Turīnā par čempionu kļuva Vismants Caune vecuma grupā 70+. Arī sirmā vecumā iespējams nest Latvijas vārdu tālu sporta pasaulē, un ne tikai tajā.

Par jauno maiņu kopš 2008. gada rūpējas Rīgas Riteņbraukšanas skola, kuras audzēkņi allaž plūc kuplākos laurus pašmāju sacensībās. Arī tālu pasaulē mūsējie nav tie pēdējie – kopš esam pārvarējuši pirmās sistēmu pārejas grūtības. Par Eiropas čempioniem kļuvuši Indulis Bekmanis un Kristaps Vinters, par Miera velobrauciena uzvarētāju Toms Skujiņš. Ielāgojiet nākotnei arī šādus vārdus – Elīna Sauka un Endija Rutule, Andžs Flaksis un Nils Ķelderis.

Kamēr rakstītāji rak­sta, tikmēr darītāji dara. Raimonds Timma: “Tiek radīts visu veidu iespējamais atbalsts visu vecuma grupu izcilniekiem, tālāk jārūpējas par sasniegumu stabilizēšanu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+